51. nedēļa. Edgaram Masaļskim aug maiņa – Edgars Lūsiņš
Ziemassvētku nedēļa bija klusa arī sportisko notikumu ziņā, tomēr trijās Rīgas „Dinamo” iepriekšējā nedēļā aizvadītajās spēlēs acīs iekrita kluba vārtsargu trešais numurs Edgars Lūsiņš, kurš izmantoja Fortūnas piespēlēto izdevību abu pamatvārtsargu traumu veidā.
Atskaitot Kontinentālās Hokeja līgas sezonas sākumu, kurš izkrita zviedram Mikaelam Telkvistam, kuru „Dinamo” galvenais treneris Jūliuss Šuplers sapņos redzēja pirmā vārtsarga lomā, ilgu laiku pamīšus vārtos stājās amerikānis Kriss Holts un Telkvists. Pirmais no kluba vārtsargu aptveres izkrita Holts, kurš pirms pirmās spēles pēc decembra pārtraukuma pret Maskavas znarokiešiem un vītoliņiešiem atkal guva traumu – savainoja potīti. Atkrita jautājums par vārtsargu, kurš stāsies vārtos, tomēr arī Telkvistam liktenīgs izrādījās skaitlis 13. Trešās trešdaļas 13. minūtē viņš savainoja kāju, tomēr varonīgi izturēja gan līdz pamatlaika, gan papildlaika beigām, vietu vārtos atdodams Edgaram Lūsiņam tikai uz pēcspēles metienu sēriju. Tajā Lūsiņa vārtos ar trim metieniem neiekrita neviena ripa, un dinamieši varēja līksmot par divu punktu iegūšanu.
Protams, līdz nākamajai spēlei pret Astanas „Baris” no Kazahstānas ne nominālais pirmais, ne otrais vārtsargs nebija spējīgi stāties vārtos. Tāpēc otro iespēju saņēma Lūsiņš, kura dublieris bija no HK „Rīga” palienētais astoņpadsmitgadīgais vārtsargs Kristers Gudļevskis. Kā 2. pasaules karā, kad hitleriskā Vācija tuvojās PSRS galvaspilsētai Maskavai – atkāpties nebija kur. Un Edgars nostāvēja. Spīdoši nebija, zaudētajos vārtos varēja mēģināt atrast pa kļūdai, bet izgāšanās arī nebija. Ja uzbrucēji pa visiem nevar pretinieku vārtos dabūt nevienu ripu, grūti pārmest vārtsargam, liekot viņam debijas reizē pasaules otrajā spēcīgākajā līgā nostāvēt uz nulles. Tomēr viens ir trenēties kopā ar KHL vārtsargiem, pavisam kas cits – doties laukumā bez nopietnas spēļu prakses.
Tā kā Holts ar Telkvistu vēl nebija izrakstīti no lazaretes, Lūsiņam spēlē pret Hantimansijskas „Jugra” bija jāiet būrī atkal, dienu pēc savas 26. dzimšanas dienas. Un ilgi viņam izdevās saglabāt savus vārtus sausus. Ar divu vārtu stabiņu palīdzību, ar kļūdu izgājienā no vārtiem, taču bez veiksmes neviens vārtsargs spēli izvilkt nevar. Par spīti 30. minūtē izpildītajam Artjoma Buļanska soda metienam slapjums vārtos iestājās tikai spēles 54. minūtē, kad pēc aizsarga Jevgēņija Blohina metiena bezspēcīgs būtu arī Patriks Ruā. Tomēr ne velti tieši Edgars tika atzīts par labāko Rīgas „Dinamo” rindās. Tāpat kā Edgars Masaļskis pretējā laukuma galā. Kurš teica, ka ar Masaļski vārtsargi Latvijā beidzas? Varbūt abiem pirmajiem vajadzētu ilgāk pasēdēt uz rezervistu soliņa?
No citiem notikumiem jāmin „Latvijas Gada balvas sportā 2010” galveno trofeju īpašnieki skeletonists Martins Dukurs un tāllēcēja Ineta Radeviča, Ievas Kubliņas veikums FIBA Eiropas kausa sešpadsmitdaļfināla atbildes spēlē (18 punktu, 15 atlēkušās bumbas), nodrošinot viņas pārstāvētā Ungārijas basketbola kluba "Gyor" uzvaru pār Beļģijas klubu "BBC Sint-Katelijne-Waver" ar 77:56, un iekļūšanu turnīra nākamajā kārtā divu spēļu summā, un Kristapa Zvejnieka uzvara Čehijā notikušajās Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) kalnu slēpošanas sacensības slaloma disciplīnā.
P.S. pērle: "hitleriskā Vācija tuvojās PSRS galvaspilsētai Maskavai – atkāpties nebija kur."
Cita lieta, ka puisis protams nesadega un nostāvēja cienīgi, taču arī Dinamo sēdēja daudz dziļāk aizsadzībā nekā parasti un arī veidojot uzbrukumus varēja redzēt, ka aizsargi daudz ātrāk atrgiežās viduszonā nekā parasti.
No otras puses protams varam paskatīties, kur Lūsiņa vecumā spēlēja (vairāk nespēlēja tajā sezonā nekā spēlēja) Masaļskis (2006-2007 Wölfe Freiburg Vācijas 3. līga) tā kā protams, daudz kas ir iespējams, taču atkārtoju vēlreiz eiforijai nav pamata čalis paņēma to kas bija jāņem, bet nevarētu teikt, ka viņš būtu izvilcis neņemamos.
Gribētos lai lūsis paliek Dinamo, bet tikai kā minimums otrais vārtsargs, par trešo un labi ja ar kādu spēli sezonā nav vērts palikt.
Ir jau protams gadijumi, ka spēlētājs savu patieso varējumu parāda pat pēc 30 gadiem, bet vai Lūsiņš ir tieši šis gadijums laiks rādīs.