Tumšais zirdziņš

Pēc šīm pārbaudes spēlēm ir skaidrs, ka izlases panākumi galvenokārt būs atkarīgi no Edgara Masaļska snieguma vārtos. Tas nozīmē, ka no Edgara tiek sagaidīts, ka viņš ne tikai tvers visu, kas jātver, bet arī regulāri spēs glābt komandu. Tomēr tas nav nekāds jaunums un bija skaidrs arī bez pārbaudes spēlēm. Pozitīvi ir tas, ka pēc cīnīšanas ar savainojumiem sezonas gaitā, Edgars ir savedis kārtībā veselību un izslēgšanas spēlēs arī spējis pierādīt savas kvalitātēs, atgūt komandas uzticību un pārliecību par saviem spēkiem. Tas nav maz! Pārbaudes spēlēs sniegums nav izdevies tik iespaidīgs kā varētu vēlēties, bet to var norakstīt uz treniņu procesu. Jāpaļaujas uz to, ka Edgars ir pieredzējis vārtsargs un ar Sergeja Naumova palīdzību spēs atbilstoši sagatavoties Pasaules čempionātam un demonstrēs savu labāko sniegumu jau no pirmās spēlēs. Ja Edgars spēs nodemonstrēt „tikai” labu spēli, tad tā jau būs problēma.

Pēc pārbaudes spēlēs redzētā, var konstatēt, ka laukumā galveno atbildību par rezultātu plānots uzlikt uz Vasiļjeva maiņas pleciem. Šīs maiņas atslēgas figūra ir Aleksandrs Ņiživijs, kurš, spēj neapjukt pat sarežģītās situācijās un veiksmīgi izrīkoties ar ripu, ļoti bieži saasinot situāciju un metiena pozīcijās izvirzot savus partnerus. Pret tādu pretinieku kā Norvēģija, šī maiņa varēja izspēlēties pēc sirds patikšanas, diemžēl nebija iespējas noskaidrot kā šī maiņa spēs pārvarēt lielu fizisku presingu pa visu laukumu, ko ļoti iespējams nāksies piedzīvot ne tikai pret Somijas valstsvienību, bet ļoti iespējams, ka arī pret dāņiem un čehiem. Pagājušā gada turnīros jau bija iespējams pārliecināties, ka Aleksandrs šādā spēlē nejūtas komfortabli un, ja pazūd Aleksandrs, tad pazūd arī visas maiņas spēle. Herberts noteikti paveiks savu darbu aizsardzībā, bet būtu jāpieliek momentu realizācijā, kamēr Cipulim noteikti būs jāspēlē krietni aktīvāk un azartiskāk, lai atbrīvotu brīvu ledu Sašas manevriem. To, ka maiņai ir liels potenciāls, tā pierādīja pirms diviem gadiem, kamēr pagājušajā gadā varēja redzēt, ka to ir iespējams neitralizēt. Kā būs šogad?

Arī otra maiņa, kurai plānota nozīmīga loma rezultāta veidošanā, kopā sāka spēlēt pavisam nesen- Lauris Dārziņš apārstēja savainojumus un Andris Džeriņš centās pārliecināt trenerus par savu varējumu. Kopumā skaidrs, ka šīs maiņas panākumi galvenokārt būs atkarīgi no saiknes Dārziņš – M.Rēdlihs iedvesmas. Tomēr arī Džeriņa sniegums būs visnotaļ izšķirošs, viņa uzdevums būs gan parūpēties par aizmugures piesegšanu, gan partneru atbalstu uzbrukumā. Līdzšinējās pārbaudes spēlēs un vēl jo vairāk KHL sezonas laikā pieredzētais vieš optimismu, tomēr arī šeit atklāts paliek jautājums par to kā maiņa izskatīsies spēlēs pret pretinieku, kur vajadzēs darboties no otrā numura pozīcijām. Šajā gadījumā izšķiroša nozīme būs precīzai un pacietīgai pozicionālai spēlei savā zonā, lai sagaidītu īsto brīdi, kad izmantot savas labākās īpašības straujos pretuzbrukumos. Sezonas laikā ar šo Dārziņam-M.Rēdliham bija problēmas un spēlēs pret Norvēģiju nebija iespējams pārbaudīt vai Džeriņš spēj kompensēt šo maiņas trūkumu.

Pārējās maiņas visticamāk darbosies tā saucamajā checking line stilā, aktīvi presingojot pretinieku un maksimāli cenšoties novirzīt ripu pretinieka zonā. Lai arī šāda uzdevuma izpildei varētu vēlēties lielākus un masīvākus augumus (ja vien visi būtu kā Štāls), tomēr kopumā visiem ir pieredze darboties šādā stilā un spēlētāji ir pierādījuši, ka spēj disciplinēti pildīt trenera norādījumus. Ja atceramies iepriekšējo turnīru, tad tieši šāda spēle ļāva tikt pie vārtu guvumiem, kamēr vadošās maiņas klusēja.

Par aizsardzības līniju ir mazāk jautājumu, visi nu jau pietiekami pieredzējuši vīri (atskaitot Andersonu, kurš visticamāk ieņems rezervista lomu) un aizvadījuši labas sezonas augtā līmenī. Galvenā intriga ir par to, kurš uzņemsies līdera lomu. Ticams, ka treneri lielāko uzsvaru liks uz pieredzējušajiem – Pujacu un Reķi, tomēr skaidrs, ka arī starp pārējiem, piemēram, Kulda un Cibuļskis, ir spēlētāji ar ambīcijām pierādīt sevi arī šādā līmenī. No aizsargu spējas ne tikai atsisties, bet arī maksimāli saglabāt ripu savas komandas kontrolē un uzbrukumu iesākšanas, lielā mērā būs atkarīgs arī pirmo divu maiņu sniegums. Ja Rīgas „Dinamo” sezonas ievadā tā bija milzīga problēma, tad līdz ar Ignatjeva piesaistīšanu, šajā spēlēs komponentē bija vērojams nozīmīgs progress. Ir labas cerības, ka tas varētu izpausties arī Pasaules čempionātā.

Ja kaut kas priecēja pārbaudes spēlēs, tad tā bija skaitliskā vairākuma izspēle. Protams, šajā komponentā vienmēr ir ko darīt un vienmēr ir tālu no ideālā, tomēr varēja redzēt, ka maiņām, sevišķi Vasiļjeva maiņai, ir konkrētas iestrādnes, kuras tās centās realizēt spēlēs gaitā. Pašas izspēlēs gan reti kad līdz galam izdevās, parasti patraucēja brāķis piespēlē vai piespēles uztveršanā, tomēr ideja bija labi saskatāma un spēlētāji spēja nonākt izdevīgās situācijās, pat, ja ripa līdz viņiem tomēr nenonāca vai metiens neizdevās. Protams, arī vairākuma izspēli sarežģīs ātrāka un aktīvāka pretspēle, tomēr kopumā, attiecībā uz vairākuma izspēli, galvenais ir iegūt pārliecību par saviem spēkiem un tad jau pie maksimālas mobilizācijas var apspēlēt jebkura pretinieka četrinieku vai trijnieku. Tāpat, lai arī pārbaudes spēlēs vairākus vārtus guva aizsargi, no viņiem vairākuma izspēlēs varētu vēlēties krietni agresīvāku spēli, piespiežot pretinieku spēlēt tuvāk aizsargiem un tādā veidā atvērt zonas uzbrucēju izspēlēm.

Krietni lielākas problēmas ir ar skaitlisko mazākumu, kur arī pret Norvēģiju varēja labi redzēt, ka spēlētājiem ir problēmas ar pozīcijas izvēlēm, izsekošanu pretspēlētāju rotācijām, savas vārtu priekšas attīrīšanu. Šī ir viena no komponentēm, pie kuras līdz turnīra sākumam vēl ļoti daudz jāstrādā. Galvenie šī aroda pratēji šogad izlasei nebūs pieejami (Sprukts, Karsums, Skrastiņš), tāpēc steidzami jāatrod aizvietotāji. Pārbaudes spēlēs bija redzams, ka mazākumā darbojās ļoti plašs spēlētāju loks, iespējams, treneri arī vērtēja, kuri čempionātā būs tie, kuriem uzticēt šo nozīmīgo uzdevumu.

Kopumā sagatavošanās posms dažādu iemeslu dēļ bija krietni atšķirīgs no tiem, kurus esam piedzīvojuši līdz šim. No vienas puses, treneriem bija iespēja kārtīgi kaujas apstākļos pārbaudīt plašu spēlētāju loku, kas var nest dividendes nākotnē, no otras puses, čempionāta sastāvu tā arī nebija iespējas kārtīgi iespēlēt un pārbaudīt dažādās situācijās. Šobrīd var prognozēt, kas varētu būt rezultāta veidotāji, ja spēle aiziet un viss notiek kā plānots, bet nav skaidrs, kādā veidā, ar kādiem spēlētājiem, taktiskiem risinājumiem, paņēmieniem komanda plāno lauzt spēlēs gaitu, kas ievirzījusies nelabvēlīgā gultnē. Pēc pārbaudes spēlēm var secināt, ka, neskatoties uz visām negācijām, kas pavadīja komandu sagatavošanās posmā, Latvijas izlasei ir potenciāls, lai ne tikai izpildītu federācijas uzdevumu, bet arī pacīnītos par augstāku mērķu piepildīšanu. Latvijas izlase ir kā tumšais zirdziņš, vienīgi ne tikai pretiniekiem, bet arī pati sev. Treneru, ģenerālmenedžera un spēlētāju rokās ir panākt, lai šī zirdziņa gājienā ir tāda enerģija, ka ik katrs pretinieks gluži kā zviedri pirms diviem gadiem, pēc spēles atzītu, ka šādam motivētam pretiniekam nebija ko likt pretim. Lai izdodas!