Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
TwitterĀdolfa spēle
Foto: AFP/Scanpix
Es negribēju šīs rindas rakstīt – nu, kā tas izskatīsies?! Tēvs raksta par dēlu... Puče atsūtīja ziņu: „Un daudz Tev to dēlu, par kuriem Tu negribēsi rakstīt, tāpēc, ka viņi spēlē Eirolīgā?” Nu, viens Kristaps... „Es gribu izlasīt, ko domā basketbolists Valters, nevis tēvs...”. Te būs pārdomas par vakardienas maču.
Stāsts būs par Eirolīgas spēli starp Žalgiri un Unicaja, kurā uzvarēja spāņi, bet uz laukuma īpaši izcēlās kāds latvietis. Kristaps Valters tajā vakarā bija galvenā figūra, kas izšķīra mača likteni, lai gan pati spēles gaita par to neliecināja. Novērtējot sastāvus, Žalgirim bija divas superzvaigznes - Vīms un Lausons, kuri pat NBA nav pēdējie zēni zem groziem. Savukārt Malagas komandai nemaz tāda izteikta līdera nav. Skaidrs, ka raugoties no šādiem spēku samēriem, pirms spēles priekšroku noteikti devu Kauņas basketbolistiem. Tomēr – ar vienu atkāpi. Ja es patiešām zinātu, kas notiek leišu stallī? Citādi šī kluba prezidenta saimniekošanu nemaz nevar nosaukt, jo viņš pret saviem padotajiem neizturas kā pret cilvēkiem... Nule kā Žalgira īpašnieks izmeta no komandas treneri Zourosu, kurš ir viens no labākajiem Eiropā. Vai tāpēc izmeta, ka viņš saimnieka sūtītās zīmītes, kam būtu jāspēlē uz laukuma, meta miskastē? Varbūt... Lietuvas klubu pret spāņiem vadīja mans vecais cīņu biedrs Masaļskis, kurš līdz tam vakaram komandā pildīja sporta direktora funkcijas. Ja viņu pamet šādā brīdī zem tanka, tad par klubā valdošo atmosfēru vispār var nerunāt. Tās nav. No sportiskās intrigas viedokļa spēle bija kā basketbola saldais ēdiens, lai gan kopējā izpildījuma abām komandām bija apšaubāma. Zema. Unicaja pirmo spēles pusi vienkārši noslēpoja pa laukumu, nodarbojoties ar individuālajiem centieniem. Ādolfs (Kristaps Valters) vēl centās noturēt kārtību laukumā un tas viņam izdevās, bet pilnīgi nevarīgs un neizskaidrojami problemātisks bija otrs saspēles vadītājs Roulends. Labi, ka mača gaitā Malagas komanda rezultātu spēja noturēt daudz maz cerīgā attālumā – būtu starpība ap divdesmit punktiem, kas vairākos spēles posmos bija reāli sasniedzama robeža, vakars spāņu līdzjutējiem būtu nomākti garlaicīgs. Lai gan otrajā puslaikā Unicaja visu laiku bija iedzinējos, tomēr iniciatīva jau piederēja viņiem. Tieši spēles pēdējās minūtēs spēles grožus savās rokās paņēma Kristaps – laikā trāpīts trīspunktnieks un, ja vēl būtu trāpījis izmesto tālmetienu pēdējā sekundē, kad rezultāts bija neizšķirts... Bet papildlaikā latviešu saspēles vadītājs bija vienkārši neapturams, palīdzot komandai izcīnīt pirmo uzvaru Eirolīgas sezonā. 20 punkti un 7 piespēles – teicama statistika, taču daudz lielāks prieks, ka tieši svarīgākajos mača brīžos šie skaitļi tika papildināti. Salīdzinot ar pagājušo sezonu, nekādus jaunos gājienus vai meistarības elementus Valtera izpildījumā neredzēju, bet viņa darbībās ir palielinājusies pārliecība un stabilitāte. Iespējams tāpēc, ka arī treneris Ādolfam daudz uzticas. Zinu, ka Kristaps mainījis arī savus uzskatus, kā jāgatavojas katrai konkrētajai spēlei, kā sevi jāsagatavo mačam – rezultāts tagad ir redzams. Protams, ka neko jau viņš šobrīd lielu nav sasniedzis, varbūt iedeva pēc ilgāka laika posma kādu cerību stariņu Eiropas kontekstā par latviešu basketbolistu varēšanu laukumā. Viņam tagad trīsdesmit gadu – es viņa vecumā jau beidzu spēlēt augstā līmenī, jo man tas viss bija līdz kaklam. Piegriezies. Mazliet žēl, ka tikai šādā vecumā Kristaps sāk nobriest gan kā spēlētājs, gan personība, taču – labāk vēlāk, nekā nekad. Domāju, ka ar šādu spēli un attieksmi, viņa sezona būs aizraujošs piedzīvojums ne tikai viņam pašam un man kā tēvam, bet arī citiem – tiem, kas vēl palikuši kā atbalstītāji.
+8 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Šķiet, ka Valdis kādreiz jau ir to stāstījis.
+2 [+] [-]
Vēl viena piezīme raksta autoram (ģenerālisimusam). Kā aptuveni teica viens senlaiku domātājs - Valtervaldis man ir labs draugs, bet patiesība tomēr mīļāka. Valdi, pirmdienas radio 101 savā pučvalteru raidījumā tu teici, ka Malaga pavisam noteikti ir labāka komanda par žalgirēniem, ka Malagai pavisam noteikti pienākas trešā vieta grupā...
Bet šajā rakstā ("Novērtējot sastāvus, Žalgirim bija divas superzvaigznes - Vīms un Lausons, kuri pat NBA nav pēdējie zēni zem groziem. Savukārt Malagas komandai nemaz tāda izteikta līdera nav. Skaidrs, ka raugoties no šādiem spēku samēriem, pirms spēles priekšroku noteikti devu Kauņas basketbolistiem.") tu raksti gandrīz vai pavisam kaut ko citu. Nu nevajag jau nodīrāta lāča paliekas staipīt vēl lielākas, mamutāda, vienalga, nesanāks!
Bet par savu viedokli un nelielu analīzi (varēji gan arī drusku pakritizēt ar, paši ar muldamtirliņu Buli nule kā spriedāt par to, ka Ādolfam kritika iet labumā) lielumlielais paldies, Armandam pilnīga taisnība. Var un noteikti vajag rakstīt, turklāt par katru Eirolīgas spēli, kurā rosās kāds no trim mūsējiem.
[+] [-]
+3 [+] [-]
Ja būtu vienkārši uzrakstījsi Valtera paveikto vakar un viņa izaugsmi. Kur pielicis. Ko sapratis un vis raksts taču ir par viņu.
Vēl gribas piebilst, ka te puse tagad viņu atbalsta un saka ka priecājas, pirms dažiem gadiem baigajā vasarā viņu nosodīja un teica ka viņš pamatīgi riebjas.
Arī man ir prieks par Kristapa sasniegto, taču viņš vēlaizvien riebjas.
Latviešiem ir tāda mode, ka tik izdevīgi apmest kažokam otru pusi un bumbulēt. Gluži kā Valdim, kas bija kaismīgs Vienotības atbalstītājs, te pēkšņi viņu padzen no kluba un ir jau otrā ielas pusē.
Par mani esmu 26 gadus jauns.
Esmu 2x bijis Afganistānā 1 x Irākā.
Pieder akcijas palielā Latvijas uzņēmuma .
Ir bērniņš sieviņa. Un pašam sava mājā, nau jau gluži mežaparkā, bet tas ar laiku.
Un kopumā ar savu dzīvi esmu apmierināts.
+15 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet darbības aizsardzībā lika līdzjūtībā secināt, ka neatbilst Eirolīgas līmenim...Nevaru saprast-itkā ir ātrs, arī kājas strādā labi, bet regulāri pazaudē pretspēlētāju.
Novēlu vasarā nopietni pastrādāt pie kāda aizsardzības speciālista!
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
par Tavu otro rindkopu - kur pielicis ? te arī it kā viss skaidrs - pielicis viņš (KV) ir izaugsmē kā personība, izaudzis morāli, kaut kas dzīvē ir saprasts, tāpēc arī uz laukuma spēle ir atbilstoša, džeks sāk atraisīties.....
par trešo ......hmm - es arī KV nosodīju (un ne tikai viņu), taču nevis lēju dubļus virsū, bet drīzāk škrobojos par to. ka pazūd spilgta basketbola personība - ambiciozs cīnītājs, talantīgs un vienmēr par sevi pārliecināts....ja vajadzēs - mirs un laukuma .....tāpēc man personīgi viņš neriebjas, bet ir liels prieks, ka cilvēks beidzot kļūst par cilvēku......
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]