Fotofinišs

Zelta spēles gaidās

Skaidrs, ka čempions šogad būs no Mančestras, jautājums – kura komanda? Abiem klubiem vēl palikušas 3 spēļu kārtas, turklāt jau nākamajā mūs sagaida Mančestras derbijs. Šobrīd 3 punktu pārsvars „Manchester United”, taču - pirms pāris kārtām tie bija 8 punkti, kuri pazaudēti ļoti nesimpātiskā, pat stulbā veidā. Aizvadītā spēļu kārta pret „Everton” vēl vienu reizi norādīja uz komandas lielāko mīnusi – aizsardzības centru. Ja atskatāmies uz šo sezonu, tad teju visas neveiksmes piedzīvotas nepārliecinošās centra aizsargu spēles dēļ. Patiešām – lielākā daļa! Pēc spēles ar „Everton” britu mediji vien norūca – eh, kā noderētu Vidičs.

„Manchester United” visu sezonu būs iztikuši bez sava kapteiņa, kuram šobrīd karjerā nav tas vieglākais laiks. Neaizvietojamu spēlētāju neesot, taču grūti aizvietojami ir gan. Vidičs neapšaubāmi tāds ir. Sezonas otrajā pusē Fērgusons mazāk nodevās eksperimentiem, beidzot iezīmējot uzvarošā sastāva kontūras. Zīmīgi, ka izrāviens tika veikts pateicoties diviem spēlētājiem, kas sezonas pirmajā pusē netika izmantoti tikpat kā nemaz – Antonio Valensija un Pols Skoulzs, kurš bija beidzis karjeru. Valensija ir šobrīd labākais labās malas pussargs premjerlīgā, liekot Fērgusonam uz kādu brīdi aizmirst par viņa pārkvalificēšanu aizsarga pozīcijai. Tikmēr Pols Skoulzs veido labu tandēmu ar Maiklu Keriku laukuma centrā, turklāt ar savu pieredzi paspēj palīdzēt arī kluba nākotnes spēlētājiem Kleverlijam un Pogbam. Ļoti savdabīgi izskatās šo futbolistu tandēmi centrā, kad jaunais izdara divreiz vairāk, bet ar to nepanāk pat par gramu vairāk.

Karsti turpina iet „Manchester City” nometnē. Ir piedzīvotas sāpīgas neveiksmes, taču tituls vēl joprojām ir sasniedzams. Savādi rīkojas komandas galvenais treneris Roberto Mančīni, kurš savās darbībās pinās kā kurpju šņorēs. Proti, paziņo, ka Tevess pie viņa vairs nespēlēs, bet tomēr pēc kāda laika izlaiž laukumā, kur viņš, tavu skādi, pamanās izkārtot uzvaru nesošos vārtus pret „Chelsea”, ieliekot kāju kluba durvīs. Tāpat arī auklēšanās ar Balotelli atgādina izlaidīga dēla un uzspēlēti stingra tēva attiecības. Nu Mančīnī pacietības mērs esot pilns, kas nozīmē, ka Balotelli pie viņa vairs nespēlēšot. Kaut kur tas jau ir dzirdēts, vai ne? Šādi atgadījumi liek aizdomāties par Mančīni atbilstību amatam, taču kluba vadība viņu pagaidām aizstāv, jo – neiesi jau tracināt pirms izšķirošajām spēlēm. Tomēr nepamet sajūta, ka cits treneris no šīs komandas būtu izspiedis vairāk. Pats Mančīnī turpina uzskatīt spēlētājus, kuri viņam vēl ir nepieciešami, bet viņam taču jau visa kā ir diezgan, tikai jāprot salikt pa plauktiņiem.

Grūti pateikt, kurai komandai pirms gaidāmās „zelta spēles” dod priekšroku, jo abas ir vienlīdz nestabilas, vienlīdz grūti prognozējamas. „United” par labu runā pieredze un tas, ka arī neizšķirts nebūs peļams rezultāts, bet „City” spēlēs savā laukumā, turklāt pēdējās kārtās demonstrē atzīstamāku sniegumu. Atmosfēra ir nokaitēta jau tagad, un izteikumi publiskajā telpā to tikai apliecina.

Tomēr nav teikts, ka viss izšķirsies 30. aprīlī. Abām komandām ir pa kādam nepatīkamam pretiniekam vēl atlicis. Proti, „United” būs jātiekas ar no kluba audzēkņiem būvēto „Sunderland”, kas ir neērts pretinieks ikvienam, bet „Manchester City” – ar lieliski spēlējošo „Newcastle”, kas reāli cīnās par medaļām. Nebūs pārsteigums, ja kāds no klubiem punktus izsēs tieši pret šiem pretiniekiem.

Sastrēgums pie pjedestāla

Vēl saistošāka cīņa norit par 3. un 4. vietu. Vērtīga būs arī 4. vieta, jo tā nodrošinās iespēju spēlēt Čempionu līgā. Pašlaik 4 klubi – „Arsenal”, „Newcastle”, „Tottenham Hotspur” un „Chelsea” – ir viens otram līdzās. Mazliet priekšā izvirzījušies ir „Arsenal” futbolisti, kurus aiz ausīm uz priekšu velk Robins van Pērsijs, kurš guvis jau 27 vārtus premjerlīgā, saņemot par to dažāda veida atzinības. Jāatzīst, ka komanda sezonas otrajā pusē demonstrē teju viskvalitatīvāko un krāšņāko futbolu Anglijā. Ja ne sezonas sākuma nedienu, tad, iespējams, būtu pa vidu abiem Mančestras klubiem. Ja jāizsaka prognozes, tad „Arsenal” šobrīd ir galvenie favorīti uz 3. vietu. Arī spēļu kalendārs ir nosacīti parocīgs („Stoke”, „Norwich” un „West Bromwich”), taču tikai nosacīti, jo katrai no trim nosauktajām komandām ir savi stiķi. Visas trīs šosezon ir bijušas neērtas favorītiem, visas trīs spēlē ļoti atlētisku britu futbolu, bet ar „Arsenal” aizsardzību un vārtsargu ir kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt. Šoreiz trim sivēntiņiem ir iespēja notestēt vilka mājas izturību, vienkārši uzpūšot. Paskatīsimies, kas notiks. Ja klupienu nebūs, tad „lielgabalniekus” varam apsveikt ar 3. vietu. Kas to būtu domājis, ja atceramies sezonas pirmo pusi?

Tomēr ne mazāk vērtīga ir arī 4. vieta, kura nodrošina kārotu Čempionu līgas ceļazīmi. Trijiem klubiem, kas pēc tās tīko, ir atlikušas četras, nevis trīs spēles. Visparocīgākais spēļu kalendārs ir Totenhemai, proti, „Aston Villa”, „Bolton”, „Blackburn Rovers” un „Fulham”, taču traucē kāds cits būtisks faktors – draņķīgais (citādi to nosaukt nevar) sniegums pēdējā laikā. Ja vēl gada sākumā šī komanda demonstrēja labāko sniegumu premjerlīgā, tad šobrīd redzētais ir tikai atliekas. Zīmīgi, ka lejupslīde sākās brīdī, kad par Hariju Rednapu sāka runāt kā par nākamo Anglijas izlases galveno treneri. Šobrīd viņš sev punktus nekrāj, jo nez vai izlasi var uzticēt trenerim, kurš vienreiz nejauši nostrādājušu taktisko shēmu, proti, klasisko 4 – 4 - 2 pret „Newcastle”, pēc tam izmantoja bez sajēgas, krājot čupā neveiksmes. Kā pirms kāda laika noteica kāds jau cienījamā vecumā esošs kungs, kurš kļuvis par tēvu – arī tukša bise vienreiz var izšaut. Šķiet, ka sezonas otrajā pusē „Spurs” lielākie trumpji – radoša, improvizēta spēle; minimāla sastāva rotācija – kļuva par lielāko klupšanas akmeni, liekot skaidri saprast, ka sprinteris maratonā nekad neuzvarēs. Bet janvāra tirgus iespējas tika palaistas garām, jo tobrīd viss bija vislabākajā kārtībā. Tuvredzība, par kuru tagad jāmaksā, taču norakstīt šo klubu vēl neceļas roka, jo spēļu kalendārs klubam ir parocīgāks nekā oponentiem.

4. vietā šobrīd turas „Newcastle”, kas ir tuvu tam, lai atgrieztos tur, kur vēl bija Šīrera un nelaiķa Gerija Spīda laikos. Svarīga būs spēle ar „Chelsea”, tāpat jācenšas punkti atņemt arī „Manchester City”. Viegli nebūs, taču komanda pārliecina. Ja vien nebūtu apjukuma sezonas vidū, ko radīja Stīvena Teilora un Fabricio Koločīni traumas, tad komanda sezonas beigas varētu sagaidīt mierīgi pīpējot, atrodoties drošā 3. vietā. Tagad nāksies krietni pasvīst, taču komanda spēlē labi, bet janvāra papildinājums Papiss Sisē vispār ir pelnījis īpašu apbalvojumu – 10 spēlēs 11 gūti vārti! Viņa duets ar Dembu Ba ir fenomenāls, iemiesojot sevī labāko, ko mums sniedz Āfrikas futbols.

Vieglas dienas negaida arī Londonas „Chelsea”, kuri šobrīd tikai 6. vietā, turklāt nešķiet, ka viņi būtu spējīgi rāpties augstāk. Jāspēlē vēl gan ar „Newcastle”, gan ar „Liverpool”. It kā jau no Čempionu līgas finālistes varētu prasīt, lai visās atlikušajās spēlēs ir tikai uzvaras, taču tieši doma par gaidāmo finālu varētu būt šķērslis. Jāatceras, ka arī vēl Futbola asociācijas kausa fināls ir deguna galā. Grozies kā gribi, bet premjerlīga šosezon nav šī Londonas kluba turnīrs. Lai arī di Mateo nosēšanās pie stūres ir ienesusi jaunas vēsmas, efektīvāk izmantojot Ramirešu, kura ātruma īpašībām ir atrasts pielietojums, spēlējot flangā, tuvāk uzbrukuma smailei, Lampardu un Drogbu, tomēr ne visi spēlētāji pie jaunā trenera jūtas ērti, spēlē – labi. Brīdī, kad šķita, ka kapteinis Džons Terijs ir nostājies atpakaļ uz ceļa, seko stulbs noraidījums pret „Barcelona”. Ko lai saka – spalvu met, tikumu nemaina.

Čempionu līgā ir sasniegts fināls, un šis fakts atsauc atmiņā 2005. gada pavasari, kad „Liverpool” uzvarēja Čempionu līgā, bet palika ārpus TOP 4 premjerlīgā, liekot UEFA spert bezprecedenta soli. Šosezon varētu notikt kas līdzīgs, jo nešķiet, ka „Chelsea” varētu paspēt nošaut visus zaķus – kāds noteikti aizmuks. Neko jaunu par šo komandu nepateiksi – pārmaiņas ir vajadzīgas vērienīgas, neatkarīgi no tā, kā noslēgsies sezona. Citādi atruna par to, ka uzvarētāji sastāvu nemaina nākamsezon var būt tikpat trāpīga kā lode sev kājā.

Pavasaris iesilst, tāpat kā futbola kaislības sporta veida dzimtenē Anglijā. Pēdējās spēlēs ies īpaši karsti, jo katrs punkts ir no svara. Tā gan ir visas sezonas garumā, bet par to aizdomājamies – tikai sezonas beigās.