Jaunas pagaidu dekorācijas vai jaunas vēsmas handbolā?

Pirmo reizi ASK vārds Latvijas handbolā parādījās 1995. gada sezonā - RoSK/ASK - un šī komanda ieņēma otro vietu aiz RVR/UV Centrs. Nākamajā sezonā jau bija "Dambis/ASK" un tas kļuva par Latvijas čempionu. Kopš tā laika ASK, vienalga ar ko vēl kopā, tikai vienu reizi - 1999. gadā - nebija pirmais (uzvarēja Dobeles TENAX/"Volvo truck"), tā bija mūsu handbola vizītkarte Eiropas kausu izcīņā un Baltijas līgā, bet šopavasar ASK finišēs 4. vietā (viena spēle vēl ir palikusi, taču tā vairs neko nemainīs). Tie, kas redzēja pašreizējo ASK sezonas sākuma rudenī un tagad pavasarī, piekritīs, ka tās bija it kā citas komandas, kaut gan sastāvs un treneris - Andris Gulbis - palika tie paši. Visu cieņu LSPA, kas pēc 19 gadu pārtraukuma ir pirmais Latvijā (1991. gadā tas vēl bija Latvijas PSR čempionāts), visu cieņu "Jūrmalas sportam", kas pēc 9 gadu pārtraukuma atkal ir trijniekā, visu cieņu Dobeles komandai, kas ilgus gadus ir starp labākajām Latvijā un turpina audzināt talantīgus spēlētājus, taču... Ne tik daudz pārējie uzvarēja, cik ASK - zaudēja.

Pašreiz nav mums tāda līmeņa handbola komandas, kāda savulaik bija Bauskas A&T (uz bijušās "Celtnieka" meistarkomandas bāzes tapusi komanda) un "Dambis/ASK" vai ASK/AB.LV, tāpēc par jaunām vēsmām pagaidām nerunāsim. Cerēsim, ka tādas patiešām ir un šā gada virslīgas čempionāta iznākums tās tikai pastiprinās un attīstīs. ASK komandā šosezon bija tikai pieci spēlētāji ar virslīgas pieredzi, turklāt divi no tiem bija vārtsargi Babra un Tihanovs. No laukuma spēlētājiem ar pieredzi tikai Kušners iepriekš bija stabils pamatspēlētājs, Blūms par tādu tikai veidojās, bet Gremzde šosezon apstākļu dēl bija spiests par tādu kļūt. Traumas dēļ visu sezonu izlaida Meļņiks, bet šādā situācijā kaut vēl viens jau zināms spēlētājs (kaut arī viņš ir vēl jauns un nebūt ne pieredzējis, tomēr jau debitējis Latvijas izlasē) varēja būtiski ietekmēt komandas spēli. Visi pārējie - jauni puiši, kuri pirms tam bija spēlējuši tikai 1. līgā, kuri starp saviem vienaudžiem 2009. gada Latvijas čempionātā palika beidzamie... Un ar šādu komandu ASK sezonas laikā tapa par vienu no medaļu pretendentiem! Pat nevar īsti saprast - vai pārējie stāvējuši uz vietas, vai ASK tik strauji audzis.

Vienalga, kā ir bijis, acīmredzams ir viens - pieredzējušais un pirms diviem gadiem par Latvijas labāko treneri handbola 50. gagadienā atzītais treneris Andris Gulbis kā neviens cits prot sagatavot talantīgus un arī ne visai talantīgus spēlētājus par labiem spēlētājiem. Lielākā daļa no viņa pašreizējiem spēlētājiem līdz šai sezonai handbolā vispār mērķtiecīgi bija trenējušies tikai 2-3 gadus, bet tagad viens no viņiem ir starp virslīgas 20 rezultatīvākajiem spēlētājiem, bet visa komanda otrajā riņķī zaudēja tikai jaunajam čempionam LSPA (sīvā spēlē!) un vicečempioniem dobelniekiem (arī tikai galotnē!).

Priekšā vēl ir Latvjas handbola federācijas un "Biroja Pasaule" kausa izcīņa, taču ne šis turnīrs, bet gan nākamā sezona rādīs, kas tad ir noticis - patiešām jaunas vēsmas un jauni līderi, jauni modes noteicēji vai tikai īslaicīga dekorāciju maiņa Latvijas vīriešu handbolā. Protams, ja ASK saglabās šo sastāvu... Tajā laikā, kad ASK (vienalga, ar ko vēl kopā) bija vārds handbolā ārpus Latvijas robežām, kad šī komanda sekmīgi spēlēja Eiropas kausu izcīņā, uzvarēja Baltijas līgā un kad tā veidoja Latvijas izlases kodolu (reti kurš pašreizējās izlases spēlētājs nav bijis ASK sastāvā) novārtā tika atstāta līdzjutēju un atbalstītāju piesaistīšana, bet tagad to izdarīt ir daudz grūtāk. Ja šai komandai būtu iespēja vēl gadu kārtīgi pastrādāt un kopā spēlēt, tad tā būtu vēl augstākā līmenī un nākamā gada pavasarī virslīgas čempionāta finišs būtu daudz spraigāks. Vairāki jauni un patiešām talantīgi spēlētāji netiek pilnvērtīgi trenēties darba dēļ vai pat uz spēlēm ierodas pēc diennakts dežūrām, daži no Purvciema uz treniņiem ASK sporta namā Krustabaznīcas ielā ierodas...skriešus, jo nevar atļauties izmantot divus sabiedriskos transportus vienā virzienā. Latvijas Bruņotie spēki laikam ir vienīgie visā NATO un vispār pasaulē, kuru vadība publiski atzīst, ka sports tai ir pilnīgi lieka un nevajadzīga lieta, tā ka lielas perspektīvas šai komandai nav, taču, jācer, ka paliks vismaz izdzīvošanas iespēja. Zāle ir, autobuss nokļūšanai uz spēlēm ir, vēl kaut vai varētu sarūpēt puišiem nelielu ceļa un iztikas naudiņu... Iegūtu viss Latvijas handbols, jo par Andra Gulbja prasmi izveidot iesācējus par meistariem ir pat neērti atgādināt.

LSPA, Dobeles un Jūrmalas komandām, savukārt, gribas novēlēt nedusēt uz lauriem. Tituls un medaļas ir iegūtas, ilggadējais čempions atstāts aiz muguras, bet tas nenozīmē, ka tā būs vienmēr. Pierādiet, ka patiešām esat labākie ne tikai tāpēc, ka ASK pārdzīvo grūtas dienas. Kā? Baltijas līgā, Eiropas kausos, sagatavojot spēlētājus izlasei un spēlēšanai labos ārzemju klubos, galu galā - arī nākamgad atstājot ASK aiz sevis. Arī no tā Latvijas handbols tikai iegūs.