Izlase 4x4

Ja līdz šim, šajā pavasarī, izlases sakarā, uzsvars bijis galvenokārt uz lietām, kas nenotiek, kurš nepalīdzēs, kurš netiks, tad līdz ar šīm spēlēm uzsvaram vajadzētu mainīties uz izzinošiem jautājumiem, sākot ar jautājumu – kā? Kā treneri veidos sastāvu? Kāds būs taktiskais risinājums? Kuri būs atslēgas spēlētāji kopumā, skaitliskā vairākuma izspēlēs un mazākumā? Treneri uzticēsies pieredzei vai/un jaunībai? Cik gatavi būs spēlētāji fiziski (pieredzējušie?) un psiholoģiski (jaunie?). Vai kādam no jaunajiem tiks uzticēta vadoša loma treneru ieceru realizēšanā un vai viņš būs gatavs izmantot šo iespēju? Kāds būs...

Čempionāta pirmā spēle ir jau pēc nedēļas, bet uz lielāko daļu šiem un virkni citu jautājumu nav atbildes. Tāpēc vēl jo būtiskākas ir šīs divas pārbaudes spēlēs ar Norvēģiju, kurās beidzot (jācer) varēs novērtēt treneru vīziju par sastāvu un komandas spēli, kā arī to vai treniņu procesā izplānotais ir dzīvot spējīgs arī kaujas apstākļos un ļaus komandai sasniegt izvirzītos mērķus un uzdevumus. Īpašu uzmanību aicinu pievērst četriem spēles aspektiem no kuru spējas pavilkt lielā mērā būs atkarīga izlases caurgājamība pārvarot visus šķēršļus ceļā uz ģenerālmenedžera mērķa piepildīšanu.

Centrs.
Centra uzbrucēja jautājums vēl joprojām ir aktualitāte Nr.1. No tā, cik veiksmīgs būs šī jautājuma risinājums, būtībā ir atkarīga visa izlases spēle un komandas spēja izpildīt treneru ieceres un spēles plānu. Uz šo brīdi gan ir skaidrība vismaz vienā jautājumā, proti, komandai nav pamata gaidīt kādu papildinājumu un treneriem ir jārod risinājums no tiem spēlētājiem, kuri ir viņu rīcībā. Pēc treniņos redzētā var secināt, ka treneri kā otro centru gatavo Džeriņu, kuram tad būs jāatrod veids kā veiksmīgi papildināt Lauri Dārziņu un Miķeli Rēdlihu gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Džeriņam tā šosezon būs jau otrā iespēja pieradīt sevi augstākā līmenī, ja pirmie kucēni tika noslīcināti, tad tagad jau ir uzkrāta zināma pieredze un, jācer, ka spēlētājs būs gatavs uzņemties šo lomu. Pirmā maiņa visticamāk paliks nemainīga un atliek cerēt, ka šogad Ņiživijs–Vasiļjevs–Cipulis spēs pietuvoties tam sniegumam, ko maiņa nodemonstrēja divus gadus atpakaļ, kad pa visiem kopā septiņās spēlēs nopelnīja 23 punktus (10+13). Salīdzinājumam, pārēja komanda Šveices turnīrā kopā guva 24 punktus (9+15). Uz trešā centra pozīciju pretendē Armands Bērziņš, bet ceturtajā maiņā centra pozīcijā pagaidām iejuties Ģirts Ankipāns. Šo maiņu galvenais uzdevums, visticamāk, būs atvirzīt spēli no saviem vārtiem, uzkurināt tempu, presingot pretinieku jau sākot no viņu zonas. Vai šie abi centra uzbrucēji ir labākie šādu uzdevumu veikšanai? Vai varbūt treneriem ir kāds cits plāns attiecībā uz šīm maiņām? Tie ir atklāti jautājumi un cerams atbildes uz tiem varēs nojaust jau šajās divās pārbaudes spēlēs ar Norvēģiju. Vēl uz rezervistu soliņa ir Pavlovs un Pečura. Iespējams, ka arī viņiem vēl ir iespēja ierakstīties treneru plānos.

Katrā gadījumā, vienā no svarīgākajām pozīcijām, Latvijas izlasei ir vairāk nezināmā nekā zināmā. Tas noteikti rada un radīs komandā zināmu nervozitāti un nedrošības sajūtu un tā jau būs treneru meistarība, šo satraukumu pārvērst pozitīvā enerģijā – maksimālā mobilizācijā un spēlētāju ticībā saviem spēkiem.

Spēle nevienādos sastāvos
Tieši spēle vairākumā un mazākumā visbiežāk izšķir uzvarētājus saspringtās cīņās. Tāpēc būs ļoti interesanti redzēt uz kuriem spēlētājiem tiks balstīta vairākuma realizēšana un, kuri būs tie, kas mēģinās izjaukt pretinieka vairākuma izspēles. Kā arī, vai treneriem būs rezerves plāns, ja sākotnējās iestrādnes nestrādās.

Skaidrs, ka veiksmīgai skaitliskā vairākuma realizēšanai nepieciešami vairāki elementi. Vajadzīgs aizsargs, kurš spēj aukstasinīgi kontrolēt un izspēlēt ripu uz zilās līnijas, nepieciešams vismaz viens uzbrucējs, kurš arī spēj pieturēt un izspēlēt ripu, kā arī vismaz kāds spēlētājs ar labu metienu neapturot ripu. Protams, lieliski, ja arī vismaz kādām, ja ne abiem aizsargiem ir spēcīgs un precīzs metiens. Tāpat būtiski, lai komandai būtu divas salīdzinoši līdzvērtīgas vairākuma realizēšanas maiņas.

Latvijas izlases sastāvā ir pietiekami daudz tehnisku uzbrucēju, kuri spēj pieturēt un izspēlēt ripu, kā arī saasināt situācijas – Ņiživijs, Dārziņš, Vasiļjevs, M.Rēdlihs. Vājāk ir ar metieniem, jo šķiet tikai Cipulis varētu kvalificēties kā spēlētājs ar labu metienu neapturot ripu. Arī aizsargu rindās ir problēmas ar metienu precizitāti, bet kopumā ir potenciāli gana labi izpildītāji, bet treneriem jāatrod veiksmīgākie pāru salikumi. Pujacs, Kr.Rēdlihs, Reķis, Cibuļskis, iespējams arī Kulda tiks virzīts uz skaitliskā vairākuma realizēšanu. Proti, redzams, ka izlasei ir gana kvalificēts materiāls no kura veidot skaitliskā vairākuma izspēlēšanas brigādes un, jādomā, ka spēlēs pret Norvēģiju jau varēs novērtēt treniņu iestrādnes.

Skaitliskajā mazākumā komandai nāksies iztikt bez ilggadēja mazākuma spēlēs balsta –Jāņa Sprukta. Tāpat, ļoti iespējams, ka pirmajās spēlēs būs jāiztiek arī bez Mārtiņa Karsuma. Tas nozīmē, ka blakus Ankipānam, kurš visticamāk darbosies mazākumos, jāmeklē vēl citi izpildītāji, kuri lasa spēli un labi spēlē pozicionāli savā zonā. Viens no tiem noteikti būs Vasiļjevs. Tāpat mazākumā varētu darboties – Cipulis, M.Rēdlihs, Džeriņš, varbūt arī Bērziņš... Būs interesanti apskatīties kāda būs treneru izvēle un vai šiem spēlētājiem izdosies uzlabot Latvijas izlases čempionātu mazākuma spēles statistiku.

Līderis
Latvijas izlasei jau ilgāku laiku pietrūkst spilgta līdera uzbrukumā, spēlētāja, kurš spēj veidot rezultātu. Šogad, Lauris Dārziņš ir aizvadījis ļoti veiksmīgu sezonu Kontinentālajā hokeja līgā, par ko arī tiks atalgots ar savas karjeras iespaidīgāko līgumu. Tomēr izlases sastāvā Laurim tā arī nav izdevies tā kārtīgi uzspīdēt un aizvadīt kādu izcilu turnīru, kurā iekrātu gan iespaidīgu individuālo statistiku, gan arī palīdzētu komandai sasniegt jaunas virsotnes. Kā jau vienmēr pirms čempionātiem, arī šajā gadā tiek liktas lielas cerības uz Laura sniegumu. Iepriekšējos čempionātos šādas cerības nav piepildījušās. Vai Lauris šogad varētu aizpildīt uzbrukuma līdera vakanto vietu un piepildīt uz viņu liktās cerības? Vai varbūt komandā ir kāds cits, kurš varētu uz to pretendēt? Komandas sasniegumi šajā čempionātā ļoti lielā mērā būs atkarīgi no tā vai saikne Dārziņš-M.Rēdlhs spēs pretiniekiem sagādāt neatrisināmus rēbusus.

Vārtsargs
Attiecībā uz Latvijas izlases vārtsargiem ir mazāk jautājumu pēc būtības, jo ir skaidrs, ka komandai ir izteikts pirmais numurs un no viņa snieguma lielā mērā būs atkarīgi arī komandas panākumi. Vārtsarga jautājums ir aktuāls, ja to apskata kopskatā ar centra uzbrucēju problēmu. Vārtsarga veiksmīgs sniegums lielā mērā ir atkarīgs no vārtsarga sadarbības ar aizsargiem un centra uzbrucēju. Šīs pēdējās divās pārbaudes spēles, būtībā būs vienīgā iespēja tam sastāvam, kas dosies uz Slovākiju, noslīpēt šo sadarbību un spēli savā zonā. Kopumā gan ir skaidrs, ka, lai paveiktu ko nozīmīgu, Edgaram Masaļskim šogad būs jāparāda tāds pat sniegums kā Šveices čempionāta spēlēs pret Zviedriju un Šveici. Pēc ne pārāk izdevušās sezonas, Edgars tās izskaņā atkal spēja pierādīt, ka ir vārtsargs, kurš spēj svarīgās spēlēs pavilkt komandu. Jācer, ka viņam pietiks motivācijas sevi pierādīt un, ka arī iedvesma atnāks.

Protams, pāri visam atrodas treneri un viņu spēja noorientēties situācijā, piedāvāt atbilstošu spēlēs plānu, uzticēties spēlētājiem un iedvesmot spēlētājus panākumiem. LHF ir izvirzījusi savu uzdevumu, bet, jācer, ka treneriem un komandai tas nav kārtējais vienas spēles čempionāts, jo tas tiešām nav pārāk iedvesmojoši. Hokeju nespēlē uzvārdi un Latvijas izlasei ir labas iespējas visās spēlēs, sākot jau ar pirmo, pret esošajiem Pasaules čempioniem čehiem. Pirms tam gan vēl jāveic savas gatavības tehniskā apskate pēdējās pārbaudes spēlēs, lai čempionātā spētu tikt galā ar jebkuru šķērsli. Lai izdodas!