3. nedēļa. Atkal jau Martins Dukurs... Atkal?
Nesagaidījuši tenisistu uzvaras Melburnā un žagojoties no basketbolistu iespētā, iepriekšējā nedēļā varējām priecāties par kādu uzvaru hokeja laukumā, medaļu jaunatnes ziemas olimpiādē un kādu Latvijas rekordu, tomēr visaugstākais sasniegums – uzvara pēc nedēļas pārtraukuma – atkal Martinam Dukuram.
Gribējās ticēt, ka šīs nedēļas sākumā par nopelniem kādu atzinību varēs piešķirt tenisistiem tālajā Austrālijā... Diemžēl, atskaitot Aļonu Ostapenko, zaudējumi tika piedzīvoti pat cīņās, kurās Latvijas sportisti bija favorīti. Un kas gan uz viena no četriem gada nozīmīgākā turnīra fona ir Anda Juškas uzvara „Future” sērijas turnīrā Maskavā? Patīkami, protams, taču gribējās ko pamatīgāku...
Insbrukā kā lauvas cīnījās Latvijas ziemas sporta veidu pārstāvji, un pa medaļai šonedēļ nopelnīja gan Ulla Zirne kamaniņu sportā, kura turpināja Rika Kristena Rozīša sekmīgi aizsākto, gan Augusts Valdis Vasiļonoks hokeja elementu atrādīšanā, tomēr ne viens vien klasiķis ir teicis, ka panākumi jauniešu sportā un sportistu pārlieka godināšana var izdarīt lāča pakalpojumu. Kad viņi būs no medaļu pozīcijām izsituši pieaugušos, vairs par avansiem runāt nevajadzēs. Tomēr patīkami, un varbūt šie panākumi liks vēl sirsnīgāk strādāt nākamo sasniegšanai.
Galu galā nedēļas nogalē krita Latvijas rekords tādā mums eksotiskā disciplīnā kā ātrslidošanā. To 1000 metros paveica Latvijas vienīgais šī sporta veida pārstāvis (kur jūs redzat ātrslidošanas treku, kurā varētu nodarboties citi rekordus labot gribošie?) Haralds Silovs, kurš strauji ielaužas pasaules ātrslidotāju elitē. Un vēl jau bija arī kuzkina matj ierādīšana Čeļabinskas traktoristiem, kuru zirgspēki austrumos šogad ir vislielākie. Turklāt Sanktmoricā pirmo reizi šosezon uz goda pjedestāla tika Edgars Maskalāns ar stūmējiem bobsleja četriniekos Intaru Dambi, Daumantu Dreiškenu un Uģi Žaļimu.
Tomēr atgriezīsimies pie galvenā. Turpat Sanktmoricā labākais pasaulē (atkal) nedēļas nogalē bija skeletonists Martins Dukurs, kuru gada otrās nedēļas atkāpšanās no iekarotajām pozīcijām bija padarījusi, cik vien iespējams, sportiski niknu. Tas izpaudās 1,76 sekunžu pārsvarā divos braucienos pār otrās vietas ieguvēju jaunzēlandieti Benu Sendfordu. Tagad priekšā aizokeāna trases, kurās braukts mazāk, taču arī tur Martins ir viens no reālākajiem kandidātiem uz uzvaru, tai skaitā pasaules čempionātā Leikplesidas trasē.
Jau esmu teicis, ka Martina panākumi brīžiem sāk atgādināt TTT basketbolistu sasniegumus vēl padomju laikos, kad zaudējumi tika uzskatīti par ārkārtēju gadījumu, un tikai tad meitenes izpelnījās vairāk uzmanības. Atbildot uz virsrakstā iekļauto jautājumu un vērtējot Martina sniegumu, jāsaka, ka pašam sportistam panākumi neapnīk gan un ir tikpat patīkami kā to sākumā. Lai tā turpinātos vēl ilgi!
+1 [+] [-]