Futbolā var nopelnīt arī zem jumta...

Šis salīdzinājums nav izvēlēts tādēļ, lai pazobotos par "Skonto" kluba šā gada sarežģīto finansiālo situāciju. Būtu priecīgāks, ja skontiešiem naudas problēmas mestu līkumu. "Skonto" izvēlējos tādēļ, ka tas uzskatāmi raksturo algu tendenci Latvijas futbolā. Bet ne jau par to šoreiz stāsts.

Pagājušajā nedēļā Rīgā un Ogrē notika Baltijas kausa izcīņa telpu futbolā, tāpēc klātienē bija iespēja satikt arī Latvijas izlases leģionārus. Latvijas komandas 14 spēlētāju pulkā četri pārstāv ārzemju klubus - trīs Kiprā un viens Polijā. Uzrunāju vienu no viņiem - 25 gadus veco valmierieti Artjomu Koļesņikovu. Viņš ar telpu futbolu nodarbojas profesionāli - maizīti pelna Kipras virslīgas klubā "SPE Strovolos".

"Bulgārijā ar Latvijas izlasi aizvadījām atlases ciklu. Tur bija arī viens treneris no Kipras, kurš pēc tam vairākus spēlētājus paaicināja uz Kipru. Tagad tur esam trīs profesionāļi no Latvijas," pagriezienu karjerā restaurēja Artjoms Koļesņikovs.

Spēlētāja karjeru viņš sācis astoņu gadu vecumā. Sākumā, protams, spēlējis "lielo" futbolu - bijis pat Latvijas U-16 izlases dalībnieks. Taču tad nācās izšķirties - turpināt lauzties profesionālajā futbolā vai par prioritāti izvēlēties mācības augstskolā. Artjoms deva priekšroku otrajam variantam. Viņam ir maģistra grāds informācijas tehnoloģijās (IT). Mācības lieliski varējis apvienot ar telpu futbolu un tāpēc nonācis tur, kur ir tagad.

"Telpu futbols ir mans pamatdarbs. Neko citu Kiprā es nedaru. Trenējos vidēji četras dienas nedēļā, vēl ir spēle," stāstīja Koļesņikovs. Algu atklāt viņš nevēlējās, taču lūgts "dot" virzienu, viņš atbildēja: "Mēnesī pelnu vairāk nekā tūkstoti latu uz rokas."

Artjoms ir viens no "SPE Strovolos" komandas līderiem. "Spēlēju ļoti daudz. Gadās arī spēles, kas neizdodas, taču viņi saprot. Uzvaram komandas, kas ir pa zobam, zaudējam spēcīgākajām. Augstāk par sevi neuzlēksi. Desmit komandu konkurencē turamies ap ceturto piekto vietu. Pagājušajā sezonā bijām piektie. Šogad varam būt augstāk."

Artjoms Kipras čempionātu raksturoja šādi: "Līga ir nedaudz spēcīgāka vai tādā pašā līmenī kā mūsējā. Atšķirība tā, ka Kiprā ir vairāk naudas un leģionāru. Viņi futbolā var atļauties ieguldīt vairāk nekā Latvijā. Komandu sponsori bieži vien ir bankas. Telpu futbola komandas ir arī trim vai četriem "lielā" futbola virslīgas klubiem. Viņiem tā ir kā tradīcija. Kad spēlē favorīti, tribīnes ir pilnas. Tā ir riktīgi laba atmosfēra. Ja spēlē vājākas komandas, tad viss kā parasti - atnāk draugi un radi."

Algas saņem viesspēlētāji. Vietējie parasti paralēli strādā arī citā darbā. Leģionārus aicina, jo klubiem ir ambīcijas uzvarēt, celt savu līmeni. Ja rocība atļauj, kāpēc lai to nedarītu?

Artjoms nevarēja atbildēt, cik ilgi vēl Kiprā spēlēs: "Pagaidām tas ir mans pamatdarbs, bet ar telpu futbolu baigi grūti nodrošināt nākotni, tāpēc jādomā. Man ir līgums uz šo sezonu ar iespēju pagarināt vēl uz vienu gadu. Nezinu, vai pagarināšu. Varbūt mainīšu komandu - aicina arī dažas spēcīgākas vienības." Nevar arī izslēgt, ka Artjoms atgriezīsies Latvijā un strādās IT sfērā.

Kad pats vēl savulaik biežāk āvu telpu futbola apavus, atceros, ka arī Latvijas labākie klubi atrada iespējas finansiāli stimulēt spēlētājus. Diezin vai kas ir mainījies, jo līderu "Nikara" un "RABAS" spēļu kvalitāte liecina, ka darbs notiek augstā līmenī.