Freimanis lielajā līgā

Kad pēdējoreiz sazvanījos ar Rolandu decembra sākumā, spēlētājs atzina, ka Hueskā nav nekāda medusmaize - komandai laukumā īsti neveicas, trenera vēlmes mēdz mainīties, bet pašam - te jāsēž uz soliņa, tā maksājot par draudzīguma neizrādīšanu komandas biedriem, te jāspēlē par centru, kas līdz tam mūžā nav darīts... Taču - sakodis zobus, turpināja rukāt gan komandas treniņos, gan individuāli. Ar vienu mērķi - tikt ACB. Kad toreiz pajautāju, vai pa šiem mēnešiem jūtas nonācis tuvāk šim mērķim, Rolands bija atklāts: "Lai varētu objektīvi atbildēt, vajadzētu vienu spēli tur uzspēlēt un tad novērtēt, kāds ir tas progress, taču, ja godīgi - uzskatu, ka varētu tur spēlēt. Ne 30 minūtes un kalnus gāzt, bet savas 15 minūtes uz maiņu - domāju, mierīgi. Esmu kļuvis ātrāks, labāk spēlēju arī aizsardzībā. Esmu dzirdējis, ka kaut kādas komandas seko līdzi, kā man te veicas. Jāturpina strādāt un jācer uz savu iespēju."

Savu iespēju Freimanis sagaidīja un pirmo spēli šajā līgā tagad aizvadījis. Un ne tikai pirmo spēli - guvis arī pirmos punktus, izcīnījis pirmo atlēkušo bumbu un, kas nav mazsvarīgi - izcīnījis arī savu pirmo uzvaru. "Emocijas fantastiskas. Tā sajūta... Godīgi sakot, joprojām neticās, ka viss tā noticis - tik strauji mainījies! Pāris dienu laikā viss apgriezies kājām gaisā. Ieguldītais darbs tomēr nāk atpakaļ. Saki ko gribi, taču jāsāk tam ticēt!" var just, ka Rolands šobrīd burtiski lido. Savā debijas mačā latvietis izskatījās patiešām pārliecinoši - it kā šajā līmenī būtu spēlējis jau kopš sezona sākuma. Veiksmīgi iesaistījās cīņā pie groza, veiklā caurgājienā pats guva punktus. "Pirmajai spēlei, domāju - ļoti labi! Nekur neizkritu laukā, izdarīju savu darbu aizsardzībā un uzbrukumā. Treneris pēc mača pateica, ka - malacis, savas minūtes nospēlēju labi un viss kārtībā," gandarījums lauztin laužas uz āru. "Biju jau rēķinājies, ka šodien vispār nespēlēšu. Pie sevis padomāju - būs labi, ja uzlaidīs beigās, kad spēle jau izšķirta. Taču sanāca negaidīti labi. Diezgan veiksmīgi nospēlēju pārbaudes spēlē, kas mums bija ceturtdien, arī treniņos sevi nežēloju - iespējams, treneris to novērtēja un uzticējās."

Par aizvadīto sezonu Hueskas komandā spēlētājs tikai noskurinās ("Drausmīgi. Gribu ātrāk to aizmirst..."), taču pavisam bez tās pieminēšanas neiztikt. "Aģents par Sansebastianas kluba vēlmi mani paņemt pie sevis pirmoreiz pateica nedēļu pirms LEB sezonas beigām. Taču, lai tas varētu notikt, mums pagājušajā piektdienā bija jāuzvar, citādi sezona vēl nebeigtos un man būtu jāpaliek uz pārspēlēm. Laikam lieki teikt, cik ļoti gribējās, lai tā uzvara izdotos...," vēl tikai nedaudz vairāk kā nedēļu vecos notikumus atceras Freimanis. Lai gan treneris latvieti laukumā palaida tikai uz astoņām minūtēm, augstākie spēki bija labvēlīgi - "Lobe Huesca" nonesa pretiniekus ar 106:78. "Kādas trīs dienas vienkārši sēdēju Hueskā savā dzīvoklī un gaidīju zvanu. Sākumā īsti nevarēja vienoties - par naudām, nosacījumiem, taču, kad to uzzināju, uzreiz pateicu aģentam: man vienalga, cik liela naudu - braukšu spēlēt kaut vai par velti!"

Mocības beidzās otrdienas pusdienlaikā, kad atskanēja zvans ar komandu - jābrauc! "Biju domājis, ka droši vien būs jābrauc uz Rīgu. Nebiju pat vēl somas salicis, bet te - vienos zvans, bet četros - autobuss! Trijās stundās pa galvu, pa kaklu izdarīju visu, ko vajadzēja, sametu mantas somā, paspēju uz busu un... Un tagad esmu šeit!" "Lagun Aro" ACB līgā ieņem vietu otrā devītnieka vidū, un atlikušajās trijās kārtās vairs nevar ne īsti pakāpties, ne kaut kur nokrist. Tas visticamāk liecina, ka 23 gadus vecais latvietis, ar kuru noslēgts līgums uz vienu mēnesi, paņemts ar dziļāku domu - plānojot ilgtermiņā, nevis šīs sezonas kontekstā. Uz to cer arī Rolands. "Komanda bija palikusi tikai ar trim garajiem, un viņiem vajadzēja vēl vienu. Cik sapratu - klubs gribēja paņemt mani un pārbaudīt, iespējams, ar domu par nākamo vai varbūt pat divām sezonām," uzbrucējs nemaz neliekuļo, ka tiešām ļoti cer - tas piepildīsies. "Negribu tagad izrunāties un noskaust, taču man ir klusa ticība, ka viss izskatās diezgan cerīgi..."

Tas nozīmē, ka šis var izrādīties svarīgākais mēnesis Freimaņa spēlētāja karjerā. Slieksnis uz visaugstākā līmeņa basketbolu. Laika iesildīties nav - jāmauc uzreiz... "Grūti vēl visu aptvert. Daudz dažādu sistēmu. Turklāt es vēl pievienojos nedēļas otrajā pusē, kad jau sāka analizēt skautingu - pretinieku komandas sadarbības. Viss juka galvā... Taču kaut kā izdevās visu ātri uztvert, džeki palīdzēja, un šobrīd daudzmaz zinu visu, kas jāzina," pirmās nedēļas ugunskristības, šķiet, būs pārvarētas veiksmīgi. Nākamā spēle - pēc nedēļas Barselonā... "Kad uzzināju par "Lagun Aro" interesi, uzreiz izčekoju kalendāru, un, kad ieraudzīju, ka jāspēlē Barselonā... Ārprāts. Protams, ka gribās! Nezinu, kā būs - negribas sadomāties. Visi jau ir tikai cilvēki - arī Barselonas spēlētāji. Gribas aizbraukt, apskatīties - man taču te viss ir jauns. Staigāju lielām acīm un priecājos... Forši! Priecīgs esmu nenormāli - domāju, to jau grūti nepamanīt! Šodien vēl labi nospēlēju - tagad emocijas iet pāri malām..."

Rīt Rolands dosies ceļā uz citu ACB līgas maču - nepilnas stundas braucienā no Sansebatianas atrodas Bilbao, kur rītvakar savām komandām ļoti svarīgā mačā laukumā tiksies Jānis Blūms un Kristaps Valters. Pēc šodienas debijas Freimanis viņiem pilntiesīgi pievienojies - kā trešais latvietis Eiropas spēcīgākajā basketbola čempionātā. Rolands atzīst - tieši šīs dienas dēļ viņš divus gadus vaiga sviedros rāvies pa Spānijas otrās līgas komandām. Tikai ar domu par ACB. "Tagad tikai pašam jāizmanto šī iespēja. Otras tādas var arī nebūt."