Pirms 10 gadiem. Prūsis otrais Eiropas čempionātā

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās "Sporta Avīzēs". Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā "Pirms 10 gadiem".

"Sporta Avīze" Nr.217 (2000. gada 17. - 23. janvāris)

Pirmā medaļa neatkarīgās Latvijas bobslejam

Kopā ar stūmējiem Mārci Rulli, Matīsu Zacmani un Jāni Ozolu pirmo medaļu neatkarīgās Latvijas bobsleja vēsturē. Uzrādot tikai 14. un 16. labāko starta laiku, pēc pirmā brauciena Prūša četrinieks bija tikai ceturtais, tomēr otrajā braucienā izdevās apsteigt spēcīgās vāciešu Kristofa Langena un Andrē Langes ekipāžas un izcīnīt sudraba medaļu.

– To, ka esmu otrais Eiropas čempionātā, apzinājos tikai tad, kad kaklā bija uzkārta medaļa. Tas, ka pirms došanās uz Kortīnu es teicu, ka nebraucu uz Eiropas čempionātu, nenozīmē, ka tā bija nevērīga attieksme, jo jebkurās sacīkstēs es cenšos sasniegt maksimālo rezultātu.

– Vai pirms sacīkstēm bija nojauta, ka varēsi cīnīties par medaļu?

– Jā. Šādas nojautas bija jau kopš šīs sezonas sākuma. It īpaši Austrijas posmā un arī Kortīnā, jo nevienā no treniņbraucieniem nebijām ārpus labāko trijnieka. Ar četrinieku atšķirībā no divnieka, ja vien startā izdodas uzrādīt daudzmaz pieklājīgu rezultātu un trasi veikt bez īpašiem brāķiem, finišā var cerēt uz augstu vietu, jo šā boba tehniskais potenciāls ir krietni labāks. Jāpiebilst, ka šoreiz manām sliecēm Kortīnā bija piemēroti laika apstākļi, jo bija gana zema temperatūra un vienlaicīgi spīdēja arī saulīte. Varētu teikt, ka šoreiz sakrita visi nepieciešamie apstākļi, lai viss pārējais būtu atkarīgs tikai no tā, kā pats nobraukšu.

Sportacentrs.com atkāpe: Pēc desmit gadiem gandrīz nekas nav mainījies. Joprojām stiprāki esam četriniekos, joprojām slieces labāk iet aukstākā laikā, joprojām rīt varam būt uz Eiropas čempionāta goda pjedestāla, ja izdarām visu no sevis atkarīgo. Tik vien kā Sandis Prūsis no bobslejista kļuvis par Latvijas izlases bobslejistu galveno treneri.

Ar varu mīļš nebūsi

Melns kaķis bija pārskrējis ceļu „Sporta Avīzes” un simtlauciņu dambretistes, Baltkrievijā dzimušās desmitkārtējās pasaules čempiones (turklāt septiņi no tiem iegūti zem Latvijas karoga) Zojas Golubevas attiecībās. „Sporta Avīzei” Zoja interviju atteica, pamatojot to tādā veidā, ka latviešu presē par viņu parādoties tendencioza informācija. Bez intervijas lasītāji nepalika, jo nopublicēti tika fragmenti no 1994. gada intervijas ar Baltkrievijas laikrakstu „Pressbol”:

– Kā tu jūties Latvijā?
– Ne visai.
– Kā tas izpaužas? Ar aborigēniem nav izveidojušās attiecības?
– Man šķiet, ka viņi ir mazliet ieciklējušies sevī. Viņi ir tādi... nezinu. Mūsējie ir daudz atbrīvotāki... Vispār es tur baidos no nacionālisma.
– Vai tu māki runāt latviski?
– Saprotu daudz. Varu pat šo to pateikt.
– .. Pēc mūsu intervijas publicēšanas izraisīsies liels starptautisks skandāls...
– Es runāju to, ko esmu redzējusi un zinu. Runāju patiesību.
– Vai neizjūti diskomfortu, ka tu, baltkrieviete, startē zem Latvijas karoga?
– Protams, izjūtu! Lūk, kļūs galīgi neciešami – uzreiz zem baltkrievu karoga atgriezīšos.

Sportacentrs.com atkāpe: Golubeva joprojām ir viena no pasaules spēcīgākajām dambretistēm, to apliecinot ar uzvaru pagājušā gada nogalē 1. Pasaules prāta spēļu spēlēs Pekinā, kā arī gadu mijā Berlīnē uzvarot pasaules čempionātā dambretē. Jautājums par latviešu valodas apgūšanu un Latvijas pilsonību joprojām ir atklāts, bet, tā kā sportiste nav aizbraukusi atpakaļ uz Baltkrieviju, tad „galīgi neciešami” Latvijā pagaidām tomēr nav.

Kaspars Kambala uz NBA?

Latviešu basketbolists Kaspars Kambala, kurš jau trešo gadu spēlē Lasvegasas Universitātes (UNLV) komandā „Runnin’ Rebels”, pēdējā mēneša laikā rāda fantastisku sniegumu, tāpēc arī divas reizes atzīts par „Mountain West” konferences (NCAA 1. divīzijas grupa, kurā spēlē UNLV) nedēļas labāko spēlētāju.

„Kambala šosezon ir spilgts UNLV līderis, jo ir ne tikai labākais punktu guvējs (18,5 punkti vidēji spēlē), bet arī labākais cīnītājs par atlēkušajām bumbām (9,1 vidēji spēlē). Komanda ir izcīnījusi 9 uzvaras 13 mačos, un Kaspars neslēpj, ka jau tagad par viņu ir izrādījuši interesi sporta aģenti. „Šādi tādi aģenti jau apkārt skraida, bet pašreiz par viņiem īpaši neuztraucos un nekādu uzmanību nepievēršu, jo domāju par spēlēšanu un mācībām,” intervijā „SA” atzina Kaspars. ASV basketbola vēsturē bijis daudz gadījumu, it sevišķi pēdējās sezonās, kad koledžu basketbola zvaigznes pakļaujas kārdinājumam un pamet mācības, lai izmēģinātu veiksmi NBA. Ir zināmi basketbolisti, kuriem izdevies nostiprināties augstākajā līmenī un sasniegt labus rezultātus, taču vēl vairāk ir tādu, kas palikuši tukšām rokām 0 ne NBA (lasi – naudas), ne izglītības. Tiesa, Kambala pieļauj iespēju pamest Lasvegasas augstskolu jau šogad, lai dotos izmēģināt laimi NBA draftā. „Šādu iespēju es tiešām pieļauju, taču tas nav tik daudz atkarīgs no manis kā no dažādiem apstākļiem,” uzskata pēdējo gadu labākais Latvijas centra spēlētājs. „Svarīgi, kā es pats turpmāk spēlēšu, kā arī kāda būs konkurence starp centra spēlētājiem pēc šīs sezonas.”

Sportacentrs.com atkāpe: Kambalas karjera pēc universitātes beigšanas ir bijusi raibu raibā, un var teikt, ka panākumu līkne gājusi uz leju. Pēc „Efes Pilsen” Turcijā, Madrides „Real” un panākumu kopā ar Latvijas izlasi 2001. gada Eiropas čempionātā (8. vieta) sekoja zemāka līmeņa klubi, diskvalifikācija par aizliegtu vielu lietošanu, boksa karjera, atgriešanās basketbolā (pašlaik Krasnojarskas „Jeņisej” Krievijā) un Latvijas izlasē (cīņa laukumā, bet Latvijas un Eiropas līmeņa diskvalifikācijas par dažāda veida pārkāpumiem). Jautājums par NBA, kurā līdz šim spēlējuši tikai divi latvieši (G. Vētra un A. Biedriņš), ar katru gadu arvien vairāk zaudējis savu aktualitāti.

Zaudēt smagi „Ventspils” prata jau toreiz

Iespējams, ka otrdien „Ventspils” basketbolisti aizvadīs pēdējo spēli Saportas kausa izcīņas turnīrā komandas vēsturē. .. Saportas kausa izcīņas 1/16 fināla pirmajā mačā savā laukumā piedzīvojot 47:77 sagrāvi pret Portugāles „Porto”, tikai komas stāvoklī esošs optimists vēl var cerēt, ka par uzvarētāju divu spēļu summā vēl varētu kļūt „Ventspils”.

Armands Krauliņš, „Ventspils” galvenais treneris: „Jāskatās patiesībai acīs – pretinieks bija fiziski spēcīgāks, tas uzvarēja pelnīti. „Porto” bija labāka visos spēles elementos. Mēs neizturējām viņu spēka spiedienu aizsardzībā. Nesekmīgi nospēlējām arī uzbrukumā. Ja spēles sākumā savus punktus būtu iemetis Laksa, rezultāts būtu citāds. Es nesaku, ka tad mēs būtu uzvarējuši...”

Sportacentrs.com atkāpe: Tobrīd „Ventspils” līdzjutēji, basketbolisti, treneri un amatpersonas droši vien domāja, ka zaudēt ar lielāku punktu starpību nav iespējams. Droši vien tikai lielākie optimisti (ja pesimists ir tas, kurš saka, ka sliktāk būt nevar, optimists saka: „Var, var.”) cerēja, ka kādreiz tiks piedzīvota vēl smagāka sagrāve. Skatīsimies uz dzīvi pozitīvi – 2010. gada 5. janvāris. Eiropas kauss. „Brose Baskets” (Bamberga, Vācija) – „Ventspils” 100:51... Var būt sliktāk vai nevar, atkarīgs no tā, esam optimisti vai pesimisti.

Pārējās tēmas

Eiropas čempionātā kamaniņu sportā, kas notiek Vinterbergā, augstāko rezultātu (8. vieta) Latvijas komandā uzrādījusi Iluta Gaile. „Brocēni/LMT” komandā pieteikts jauns spēlētājs – 1957. gadā dzimušais Valdis Valters , kuram izejot laukumā, ir iespēja kļūt par vecāko spēlētāju, kas piedalījies LBL meistarsacīkstēs. Savukārt par komandas galveno treneri kļuvis no Polijas „Hoop Pekaes” atvaļinājies Nikolajs Balvačovs. „Pusgadu pēc pasaules junioru čempionātā Portugālē izcīnītās 9. vietas tiek lēstas basketbola talantu turpmākās izredzes. Jānis Matulis raksta par Latvijas hokeja „grābekļiem”, sākot ar jauniešu un junioru izlasēm, Latvijas čempionātu, AEHL un Latvijas izredzēm pirmo reizi spēlēt olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā – priekšā kvalifikācijas turnīrs Rīgā, Askolds Uldriķis par to laiku nemainīgā Latvijas futbola čempiona „Skonto” izredzēm „Sadraudzības” kausa izcīņā „Skonto” izredzēm „Sadraudzības” kausa izcīņā, kas togad sākās tikai 22. janvārī, bet intervijā Ērikam Strausam par kārtības ieviešanu Latvijas volejbolā tuvākajā nākotnē stāsta jaunievēlētais Volejbola federācijas prezidents Kārlis Greiškalns, bet Ilmāram Bricim intervijā jāatbild uz jautājumu, vai pēc sporta gaitu beigām viņš kļūs par politiķi.