Latvietis...latvietim. Zils skandāliņš...

Stāsts ir par publikāciju 19. marta numurā, kas saucas „Sadosimies rokās krievu uzvarai!” Ja kāds nav lasījis vai ir piemirsis, tad īsa anotācija: stāsts par to, kā Krievijas skeletona izlase tika pieķerta neatļautās manipulācijās ar sliecēm. Stāstu veido Dukura kā aculiecinieka komentāri un novērojumi. Cita starpā viņš dalās arī novērojumos par to, kā starptautiskā federācija lobē krievu skeletonistu un bobslejistu intereses. Abu organizāciju prezidentu attiecības ir tik ciešas, ka abi pasaules čempionāta laikā ir manīti ejam pa ielu, paši būdami saķērušies rokās. „Tik uzkrītoša tuvība, kādu mēs novērojām pat uz ielas, kad abi prezidenti – starptautiskās un krievu federācijas – pārvietojās rokās saķērušies, mani ļoti izbrīnīja. Ieraugot uz ielas tādu tuvību, man tas lika aizdomāties, ka viss te ir zudis,” toreiz teica Dainis Dukurs. Šo papildina arī citas epizodes ar Feriani kā liela Krievijas izlases līdzjutēja izpausmēm.

Sezona ir beigusies, dzīve turpinās. Taču aizvadītajai bobsleja un skeletona sezonai ir kāda iezīme: tā, šķiet, nekad nebeigsies. Pasvītrošu datumu, kurā šī publikācija tapa redzama lasītājiem – 19. marts. Pienāk 18. aprīlis, un FIBT saņem šādu te e-pastu: „Hallo, bitte VIEW Anhang. Dukurs sagt, dass Feriini Homosexuell ist und er muss engem Kontakt mit Vertretern der Russischen Föderation haben bob hier kann durch Dainis Dukurs gelesen werden öffentlich auf Sie.” Tātad sūtītājs lūdz aplūkot pielikumu (tur laikam ieskenēts raksts latviešu valodā), kā arī pavēsta pašu tā esencīti – sak, no viņa teiktā var saprast, ka jūs ar krievu federācijas galvu tā kā tuvi esat.

Kā redzams, cilvēks gandrīz mēnesi no vietas ir lasījis, lasījis, lasījis, līdz sasniedzis tādu stadiju, kad raibs gar acīm metas, burti lido pa gaisu un pēkšņi izdodas nonākt pie tādām atziņām, kādas nemaz rakstā nav. Sūtītājs ir kāda Jana Rugaine, absolūti svešs cilvēks bobsleja un skeletona aprindās Latvijā. Dukurs saka, ka par tādu pirmo reizi dzird. Es arī. Uz Dukura e-pastu viņa tā arī nav atbildējusi. Mūsdienās lielāko daļu cilvēku var atrast, izmantojot internetu. Nu, kaut vai pirmā primitīvā doma: portālā draugiem.lv. Ar šādu vārda un uzvārda salikumu neviena persona nav reģistrējusies, arī Google meklēšanas iespējas nekādus rezultātus nedod. Pirmā versija: cilvēciņš laikam nav sociāli aktīvs, tāpēc var saprast, kāpēc garadarbs tapa veselu mēnesi, un pat ar mēnesi acīmredzot bija par maz, lai vismaz prezidenta uzvārdā nepielaistu kļūdu. Otrā versija: tādas Janas Rugaines, ļoti iespējams, nemaz nav, bet kāds ir bijis tik čakls, lai uztaisītu e-pasta adresi, vāciski saburtotu pāris teikumu un laistu pasaulē.

Neskatoties uz visu šo haltūru (mēneša laikā taču varēja paspēt visu rakstu pārtulkot trijās valodās), sūtītājam tik nepieciešamā rezonanse tika panākta. FIBT tuvākajā laikā ir gatavi Dukuram mazgāt galvu klātienē. Viņš gan absolūti ne par ko neuztraucas un nenožēlo. Viņš var precīzi nosaukt ielu, pa kuru gāja abi tik pārprastie vīri, turklāt ir pat liecinieki, kas to apstiprinās. Vēlreiz pārlasot rindas, kas ir izraisījušas rezonansi, viņš niansēti un, ja vajag, ar lieciniekiem ir gatavs atbildēt par katru savu vārdu, arī pārējiem citātiem no viņa puses, kas noteikti dažam labam liksies neglaimojoši.

Atgriežoties pie Janočkas e-pasta, rakstā Dukurs nevienā teikumā nav lietojis tādus vārdu kā „homoseksuāls”, taču ir atrodama šāda raksta autora replika: „Paliek vien jautājums, vai abu tik svarīgo vīru publiski demonstrētās homoseksuālās izpausmes ir viņu pārliecības apstiprinājums, vai arī abi divi tiešām ir metušies uz vienu roku?” Labi, pasaule mainās, cilvēku uzskati ir dažādi, bet nu tomēr – ja divi pieauguši vīrieši iet pa ielu saķērušies rokās, tad gribot negribot rodas pārdomas un jautājumi. Nekur un ar nevienu vārdu neviens nav nosaukts par zilo, vien novērojumi un jautājumi. Katrā ziņā viss līdz galam tīrs šo vīru attiecībās nav – vai nu, vai nu. Vai abi.

Dukurs solīja vēl pameklēt, kas varētu būt uzņēmies sev vēlamo uzdot par esošo. Visticamāk, ar pašu Janu parunāt neizdosies, jo tādas droši vien nemaz nav. Jana, ja esi tik rūpīga lasītāja, tad gan jau lasi arī šīs rindas, tāpēc, lūdzu, piesakies un parādi, kur tad tu atradi virsrakstā minēto apgalvojumu! Bet patiesībā ar šo meiču nemaz nebūs jāiepazīstas, jo, visticamāk, Dukurs ne reizi vien ar viņu ir sarokojies, sēdējis pat pie viena galda. Ļoti iespējams, tā bija kāda sporta naudas sadale. Ļoti iespējams, ka tas ir cilvēks, kurš kādai kundzei, kas tik cītīgi no LOK izpildkomitejas kandidātu saraksta svītroja ārā vienu uzvārdu, bija licis to darīt. Ļoti iespējams, ka tas ir cilvēks, kurš sajutās aizvainots par to, ka ne visiem ledus trašu „karaļiem” tika pievērsta pienācīga uzmanība sezonas noslēguma pasākumā. Saliekot visu kopā, kandidātu Janas lomai nav nemaz tik daudz.

Kādam radīsies jautājums – kāpēc? Skaudība. Nu, ir mums arī skaudīgi tautieši, ko padarīsi. Arī sporta aprindās. Jana jau, protams, var mēģināt pielikt kāju priekšā skeletonistiem, bet šāda rīcība ne pie kāda scenārija neuzlabos pašu gaidāmo bezcerību Sočos.