Liepājas metalurgs - galvenais favorīts?

Aina neizskatās nemaz tik viennozīmīga. Arī pērn pirms Latvijas čempionāta starta lielais vairums uzrunāto futbola cienītāju tieši “Liepājas metalurgu” nosauca par galveno favorītu. Kas no tā visa iznāca, var redzēt 2010. gada virslīgas beigu tabulā. Kas zina, vai liepājnieki maz iegūtu bronzu, ja Daugavpils “Daugava” nebūtu izķiņķelējusi punktus pret vājākiem pretiniekiem pirmajā aplī.

Pagājušajā sezonā veiksmes formula bija cita - spēcīgs treneris (Aleksandrs Starkovs) un motivēti, panākumus alkstoši un perspektīvi futbolisti. “Skonto” kodola vidējais vecums pērn sezonas finišā bija jaunākais TOP 4 komandu pulkā - nepilni 22 gadi! “Liepājas metalurgam” ar Viktoru Spoli vārtos vecuma rādītājs svārstījās ap 29 gadiem. Tātad - ne vienmēr laukumā visu izšķir pieredze. Dažkārt pietiek ar talantīgiem puišiem un pieredzējušu treneri. Latvijas čempionātā, kur meistarība ne vienmēr spēlē pirmo vijoli, ļoti liela loma ir “degošām acīm” un taktiskai gudrībai, ko papildina disciplīna. Tiem, kuri vairāk motivēti un komplektā ir arī virslīgas līmenim atbilstoša meistarību, biežāk arī izdodas.

Ja aplūkojam “Liepājas metalurga” starta sastāvu pagājušajā nedēļā Latvijas kausa izcīņas ceturtdaļfināla mačā pret FK “Jelgava”, diezin vai vēl kāda cita virslīgas komanda tik pieredzējušu (vidējais vecums bija 28 gadi) un skanīgu blakus spēs nolikt. Vārtos Pāvels Šteinbors, rezervē pieredzējušais Viktors Spole, par kura lietderību varējām pārliecināties arī Jelgavā. “Uz papīra” solīdas ir arī pārējās līnijas. Īpaši izceļas aizsardzība ar Dzintaru Zirni, Pāvelu Mihadjuku, Antonu Jemeļinu un Pāvelu Surņinu. Kaujas gatavībā ir arī vidējā līnija un uzbrukums - Tomass Tamošausks, Andrejs Prohorenkovs, Genādijs Soloņicins, Vitālijs Kavaļausks, Jurģis Kalns un Vladimirs Kamešs. 22 gadus vecais Kamešs šajā kompānijā teju izskatās kā baltais zvirbulis. Aizsardzībā un pussargu līnijā vēl rezervē ir Artjoms Kuzņecovs, Igors Aleksejevs, Jevgeņijs Golovins, kuriem virslīgas futbols nebūt nav svešs. Varbūt vienīgi snaiperu galā soliņš tāds īss. Nomināli uzbrucēji ir arī Prohorenkovs, Kavaļausks un Kalns, taču viņi vairāk palīdz vidējā līnijā, bet smailē līdz šim vairāk bijuši citi. Rezervē ir jauni puiši, kuri pagaidām par sevi likuši runāt vienīgi dublieru sastāvā 1. līgā. Saprotams, ka lielāko smagumu uz saviem pleciem “iznesīs” pamatsastāvs. Rezervisti vairāk tiks pie vārda spēlēs ar pastarīšiem. No šā aspekta “Liepājas metalurga” pozīcijas nešķiet sliktas. Piemēram, “Skonto” nedēļu pirms pieteikuma galīgās versijas iesniegšanas nemaz nav spējīga aizpildīt protokolu, kamēr “Liepājas metalurgam” soliņš iestiepjas trešajā desmitā. Soliņam būs nozīme, jo vēl nav redzēts, ka vienam sastāvam izdotos no zvana līdz zvanam spēlēt visu sezonu. Traumas diemžēl paredzēt nav iespējams, bet tieši tās atstāj lielu ietekmi uz sastāvu un komandas gatavību. Arī mainīgā fiziskā gatavība ne vienmēr ļauj izvēlēties futbolistus ar skanīgāko uzvārdu.

“Liepājas metalurgs” ir bagāts ar Latvijas valstsvienības bijušajiem un esošajiem kandidātiem, ar bijušajiem U-21 izlases spēlētājiem un arī puišiem no jaunatnes izlasēm. Tomēr pats par sevi saprotams, ka rezultāts būs “jātaisa” pieredzējušākajiem. No tā izriet vēl viens būtisks jautājums - vai vadošie spēlētāji spēlēs ar maksimālu atdevi, būs motivēti? Rīdigers Abramčika, kura balss lika straujāk sisties viļņiem Baltijas jūrā, vairs nav pie komandas stūres. Pat ar balss pacelšanu ne vienmēr viss bija līdzēts. Rodas jautājums, vai esošais treneru korpuss atradīs “zāles” šai nepilnīgas noskaņošanās problēmai. Pretiniekam jau tieši tas ir vajadzīgs. Sajutīs, ka netiek ņemts par pilnu, sitīsies ar dubultu sparu.

Vēl viens būtisks aspekts, protams, ir treneru maiņa. Šoreiz pat nav runa, cik labs vai slikts bija priekšgājējs Abramčiks. Pašreizējais galvenais treneris Vladimirs Osipovs ir iesācējs šajā “ampluā”, lai arī epizodiski iepriekš jau ir bijis šajā amatā. Jā, viņš ir daudz redzējis, dzirdējis, cerams, arī mācījies no priekšgājējiem, taču būt noteicējam ilgākā laika posmā - tas ir pavisam kaut kas cits. Ja izdosies atrast pareizo ķīmiju un Vladimirs būs cilvēks īstajā laikā un vietā, tas var nostrādāt arī ar plusa zīmi. Taču nevar izslēgt arī pretējo. Par “galveno” vienā dienā var kļūt vienīgi “uz papīra”. Profesionālā meistarība jāslīpē gadiem, un to var izdarīt, vienīgi strādājot šajā amatā, nevis skatoties no malas.

Runājot par sastāvu, Osipovs neslēpj, ka līdz spēlētāju pieteikšanas termiņa beigām 28. martā labprāt komandu papildinātu ar vienu malējo aizsargu un uzbrucēju - precīzāk, snaiperi. Skaitliski liepājniekiem uzbrucēju it kā pietiek, taču treneris grib atrast tādu spēlētāju, kuru vārda tiešajā nozīmē var saukt par snaiperi, kurš ir līderis. Ložu pienesēju pietiek, bet kādam vēl ir jāpieliek punkts. Ja meklējumi šajās pozīcijās izrādīsies veiksmīgi, liepājniekiem nudien būs meistarīgs pamatsastāvs. Daži papildu spēlētāji arī veicinātu iekšējo konkurenci, kuras šobrīd, šķiet, tomēr pietrūkst. Domāju, liela daļa pamatsastāva vīru ir droši par vietu starta sastāvā, īsti nejūt konkurentu elpu, jo tādu praktiski nav. Jaunie tam vēl nav gatavi. Piebilstot par uzbrukumu, var jau būt, ka atvērsies Vladimirs Kamešs, kurš pērn to izdarīja 1. līgā Gulbenes komandā. Tagad piespēlētāji pat ir meistarīgāki - jāsit tik iekšā! Ja neizdosies, līdzjutēji vēl ilgi nostaļģijā atcerēsies Kristapu Grebi un Denisu Rakelu, kuri pērn kopā virslīgā guva 30 vārtu!

“Liepājas metalurgam” ir kaujas spējīgs sastāvs. Viss ir pašu rokās, vai no tā izdosies "izspiest" zelta sezonu!