Kad verbālā caureja apturēta...

Abi gadījumi ir viens otra cienīgi, kas ir hokeja intrigas neatņemama sastāvdaļa. Cienīgi tādā nozīmē, ka parādīja nevis pašu runātāju spēku, bet gan viņu vājumu. Znaroks pērn pēc sajūtām atradās tieši uz tāda viļņa, kas viņam gluži neviļus radīja mutvārdu caureju, nozākājot Šupleru. Tur bija gan piezīmes par Rīgas trenera lomu, vadot komandu, gan norādes uz Oļega spēles sistēmām, kuras bezzobaini cenšoties izmantot slovāku speciālists a’la kopējot Latvijas izlases modeli. Savukārt Rīgas Dinamo treneru korpuss izcēlās šogad – pēc tam, kad bijām sezonas laikā ceturto reizi piecos mačos pieveikuši maskaviešus, citādi visnotaļ tolerantais Artis Ābols pateica ambiciozu frāzi, kas noteikti tiks citēta vēl visas sērijas laikā. "Manuprāt, esam atšifrējuši viņu spēli.” Protams, ka Ābols savā vērtējumā nebija tik lecīgs kā pērn Znaroks, taču doma skaidra un saprotama – mums šis pretinieks ir parocīgs...

Pirms sērijas abu pušu verbālās daiļrades mūzas klusē... Šuplers patiesībā nekad nav bijis vērsts uz asumiem un centies būt ieturēti inteliģents vai, sliktākajā versijā – neko nepasakošs. Arī no Znaroka izstarojošo klusumu var skaidrot: pērn viņš vadīja klubu, kas staigāja Pelnrušķītes kurpītēs, tagad no viņa prasa konkrētu rezultātu, kas nav mazāks par finālu. Regulārā čempionāta tabulā abas komandas šķir 15 punkti. Sezonas gaitā nervozēja abi – Znaroks tāpēc, ka, aizvadot iespaidīgu sezonas pirmo pusi, viņa sastāvu sāka pļaut savainojumu izkapts un tika pārdzīvota zaudējumu rekordsērija (11 pēc kārtas!). Ironiski, ka šo Oļega murgu iesāka Rīgas Dinamo 22. decembrī, kad mēs Rīgā bullīšos ar Lūsiņa spēkiem izcīnījām uzvaru un... pabeidza Rīgas Dinamo, kad 20. janvārī Maskavā mūsējie vinnēja ar 3:1. Pa vidu bija viss, kas piestāv mūsdienu hokejam: treneru slēpta nervozitāte, īpašnieku neapmierinātie skatieni, runas par algu neizmaksāšanu un, protams, lazarete, kas maskaviešus varēja mierīgi ierindot kategorijā pie maza budžeta slimnīcām... Taču ar visu to, play off viņi iekļuva bez problēmām. Ar Rīgu bija savādāk – sākuši sezonu vareni, pēc tam komanda iesaistījās hameleonu rotaļās un tā arī nepalika skaidrs, kāpēc komanda, kas var nospēlēt tik graujoši labi vienā nedēļā, jau nākamajā tik pat bezzobaini paspēlē. Arī pie mums tika meklēti argumenti: savainojumi, turnīra kalendārs, leģionāru neveiksmīgā izvēle... Ja Maskavā visi sevi mierināja ar domu, ka – sak, izslēgšanas spēles mums tāpat ir nodrošinātas, tad Rīgā šo mieru centās pieburt ar vārdiem, ka mēs esam pelnījuši tur būt.

Tas, ka daļai mūsu hokeja sabiedrības Znaroka komanda Gagarina kausā ir vēlamo komandu skaitā, laikam nosaka abu klubu sezonas savstarpējās cīņas. Rīgas Dinamo bilance patiešām solīda: piecas spēles, četras uzvaras... Znaroks savaldību nepazaudēja arī pēc 20. janvāra mača Maskavā, kad viņam no savām tribīnēm veltīja apmēram tādus epitetus: kropļi, mērgļi, izdzimteņi un vēl virkne vārdkopu, kuros tika apspēlēti pērkamo sieviešu motīvi... Lūk, abu komandu savstarpējās sezonas spēles, rindas kārtībā:
- 16. oktobris Maskavā – 2:1;
- 25. oktobris Rīgā – 1:3;
- 22. decembris Rīgā – 2:1 (bullīšos);
- 10. janvāris Rīgā – 4:2;
- 20. janvāris Maskavā – 3:1.
Lai gan Znarokam ir taisnība, kad viņš piemin zaudējumu iemeslus – savainojumi, savainojumi, savainojumi - tomēr nevar neatzīmēt mūsu komandas pārliecinošo spēli aizsardzībā, kas visos gadījumos bijusi disciplīnas paraugstunda. Tikai Ziemassvētku priekšvakara spēlē pret Rīgu vārtus maskaviešiem nesargāja viņu pirmais un galvenais numurs Garnets, visos citos gadījumos mēs esam piespieduši kapitulēt tieši viņu. Savukārt, mums ar vārtsargu izvēli pret Maskavu bijusi dažādība: pirmajos trīs mačos Šuplers kārti lika uz Telkvistu (trešajā spēlē viņš guva savainojumu, tāpēc bullīšus pabeidza Lūsiņš), bet pēdējos divos – uz Holtu. Domājams, ja janvārī zviedrs nebūtu guvis savainojumu, gan jau viņš tiktu pieteikts arī tām cīņām, taču tagad – jācenšas uzminēt... Maskava spēlē pretinieku vārtu priekšā ne tikai agresīvi, bet arī nekaunīgi. Ar Krisa Saimona pievienošanos, šie akcenti būs tikai spilgtāki. Tātad – Rīgas vātos jābūt tādam vecim, kam nervu gali nav atkailināti. No šāda viedokļa Telkvists noteikti būtu labāka atbilde, taču Holts... spēlē ģitāru. Viņam no Amerikas skolas laikiem asinīs ir vicināt nūju, cits jautājums – mazāka pieredze. Uzminēt ar vārtsargu – tā būs Rīgas lielā veiksmes atslēga.

Par savainojumu pandēmiju Znaroks nemelo: sezonas laikā viņš piespiedu kārtā aizsardzībā iespēlēja 13 dažādus aizsargus, bet uzbrukumā – 22. Salīdzinoši, mēs arī solīdi lāpījāmies - attiecīgi 9 un 18, taču maskaviešus ar to mums nepārsteigt. „Tagad man visi veseli, arī Šatans vakar noņēma rokai ģipsi. Manā rīcībā piecas labas maiņas...” Savu pašreizējo sastāva kontūru vakar iezīmēja Znaroks. Pirms play off viņš ieguva arī Vitjaz kapteini Krisu Saimonu. „Tās visas ir muļķības, ka Kriss sākumā negribēja nemaz pie mums spēlēt... Vienkārši – aģents (Pols Teofanuss) mēģināja karot ar Čehovas večiem par līgumu niansēm un norunātajām saistībām, tāpēc mēs tur iekļuvām pa vidu kā vējdzirnavās... Saimons ir mužiks, līderis – parādiet, cik daudz šajā līgā var gūt sezonas laikā sešpadsmit vārtus?” Retoriski vaicā Oļegs. Runājot par Maskavas Dinamo, tur viņiem patiešām ar vārtu gūšanu ir bijušas problēmas, jo Saimons ar savu Vitjaz iekrāto bagāžu uzreiz kļuva par savas jaunās komandas galveno snaiperis uz papīra. Salīdzinoši – Rīgā sešpadsmit un vairāk vārtus guvuši Lauris, Miķelis, Mārtiņš, Marks. Uzbrukums mums neapšaubāmi labāks, savukārt aizsardzībā vairāk plusu ir maskaviešiem. Turklāt, kas zīmīgi: Solovjovs ar Granjaku ir bijuši labi palīgi saviem uzbrucējiem – attiecīgi abiem 25 un 24 rezultatīvi punktu, bet divi citi – Derļuks un Balandins ir sezonā iekrājuši pa 14 punktiem. Mēs pretī noliekam Ozoliņu ar 32 punktiem un tad nākamais mums ir Galviņš ar 13, Krišjānis Rēdlihs ar 10.

Abām komandām diezgan vienaldzīga ir sava vai pretinieku laukuma priekšrocība – šajā ziņā, abi Dinamo var vienlīdz pārliecinoši savā labā izmantot jebkuru vietu, kur uzliets ledus. Taču mēs esam labāki uzbrukuma aktivitātēs un precizitātē: Rīga pa pretinieku vārtiem sezonā metusi 1497 reižu un guvusi 160 vārtus (4. labākais rādītājs KHL), savukārt Maskavai šī statistika pieticīgāka – 1641 metieni un 149 gūti vārti. Jāpiebilst, ka tikai vienā no savstarpējām spēlēm, maskavieši ir ļāvuši mūs nomētāt – tas bija 22. decembrī, kad pa Volkova vārtiem lingoja 24 ripas... Pārējos mačos maskavieši bijuši krietni aktīvāki pēc šī rādītāja, bet rekords tika sasniegts 25. oktobrī Rīgā, kad Telkvistam vajadzēja pasvīst pie 47 šāvieniem. Skaitliskajā vairākumā mums ir labāka sezonas statistika, taču te jāpievērš uzmanība Maskavas aizsargiem. Ja mums tikai Ozoliņš ir spējis būt darītājs no zilās līnijas, tad Znarokam tādu palīgu ir vairāk – varbūt ne tika teicami radošajās izpausmēs kā Sandis, bet ar gana pārliecinošu, spēcīgu un precīzu metienu. Tostarp, mazākumā Maskava mūs izģērbj bez variantiem – viņi līgā ir otrie pēc šī rādītāja, mēs – četrpadsmitie. Lai gan Znaroka komanda tiek saukta par agresīvā vai presinga hokeja piekritējiem, tomēr viņi izrādās ir mazāk kauslīgi par rīdziniekiem – mēs šajā ziņā ar sesto rādītāju esam pret maskaviešu četrpadsmito...

Rīga pret Maskavu

Vārtsargi: Znaroks nelauza galvu, ko likt vārtos (Garnets), bet Šupleram vajadzēs uzminēt. Sezonas laikā gan Telkvists, gan Holts ir bijuši stabili pret Maskavas spiedienu.
Vērtējums: vienādi. Jautājums – kam būs vēsākā galva?

Aizsardzība: Maskavas Dinamo aizsargi nekautrējas mest pa vārtiem, kas atspoguļojas viņu vārtu guvumos. Turklāt, viņiem tādu aktīvistu ir vairāk nekā Rīgai. Lielu darba apjomu aizsardzībā padara arī uzbrucēji, kur Rīga noteikti nevar likt pretī līdzvērtīgas kvalitātes.
Vērtējums: labāk Maskavai. Jautājums – kurā spēlē Ozoliņš izkausies?

Uzbrukums: Pirms Šatana un Saimona pievienošanās, maskaviešus šajā rādītājā varētu saukt par viduvējiem. Tagad ir mazliet citādāk. Bet – tikai mazliet. Rīgai uzbrukums ir noteikti daudzveidīgāks un krāsaināks.
Vērtējums: labāk Rīgai. Jautājums – kurš pirmais pacels roku pret Saimonu?

Treneri: Motivācija ir abām pusēm. Znaroks ar Vītoliņu domā, kā neitralizēt Ozoliņu, Dārziņu un Ņiživiju. Šuplers ar savējiem lauza galvas par Saimonu (tā būs problēma!), Komarovu un Gorovikovu. Pēc skaitliskā sastāva Maskavai ir vairāk priekšrocību. Viņi prāto, kā nodarbināt visas maiņas, Rīgas galvas sāpe – kurā brīdī pāriet uz spēli ar trīs maiņām...
Vērtējums: Ja Šuplers klausīs Ābolu tik pat uzmanīgi, kā Znaroks klausa Vītoliņam, tad – labākas izredzes ir Rīgai.

Liktenis: abu komandu treneri saprot, ka zaudējot šo sēriju, viņi pie savām komandām nepaliks...