Kulda un Bārtulis pārbauda nervus

Protams, nekas vēl nav noticis, jo NHL nometnes tikai sākušās. Taču aplūkojot mūsējo izredzes pierakstīties sapņu līgā, nākas atskārst, ka drošs par savu maizīti var būt tikai Kārlis Skrastiņš no Dalasas Stars. Viņa garantētais līgums par 1,65 miljoniem dolāru vēl ir spēkā vienu gadu un dzelzs Kārlim būs tas gods piedalīties komandas pārveides jeb atjaunotnes procesā. Viņam droši vien labāk gribētos spēlēt kādā vietā, kur kluba sportiskās ambīcijas un potenciāls sniedzas tālāk par mērķi – iekļūšanu play off. Taču – neko darīt, profesionālais sports ne tikai dod, bet arī ņem. Šajā gadījumā Skrastiņš ir paņemts, lai palīdzētu NHL apritei pielāgoties komandas nākamajām cerībām – misija žēlsirdīga, taču viņa pozīcijā maizi var pelnīt arī tā. Klusa cerība, ka pret pavasari, klubs varētu ļaut savam veterānam pameklēt labākus ražas laukus, taču tad jābūt vairākiem priekšnoteikumiem – piemēram, Dalasa visai savlaicīgi saprot, ka šajā gadā viņiem Stenlija kausa izcīņas lauki paliek tālēs zilajās. Tad viņi Skrastiņu aizmainīs, bet līdz tam – tikai Dalasa.

Starp citu, šī var būt latvieša pēdējā sezona NHL, jo konkurence starp tā sauktajiem „stay at home” aizsargiem ir visnotaļ liela. Līgums beigsies un nez vai Kārlis saņems no kāda NHL kluba piedāvājumu, kas būs lielāks par esošajiem 1,65 miljoniem sezonā. Ja parēķina, ka patiesībā no šīs summas pēc nodokļiem viņš saņem apmēram pusi (tas ir – 800 000 dolāru), tad šādu ciparu ar savu meistarību viņš varētu izcelt daudzos KHL klubos par daudz mazākiem sviedriem. Par Dinamo versiju viņš pats ir ieminējies un tas izskatās visai reāli, ka Rīga varētu Skrastiņu ieinteresēt gan ar mājas pavardu, gan labu algu. Katrā ziņā, Ozoliņš šobrīd šajā krastā pelna vairāk...

Vismaz viens kulaks Flames būs vajadzīgs

Sev raksturīgo pragmatismu pie NHL klubu aplokiem vasarā nodemonstrēja stiprais zēns Raitis Ivanāns. Beidzoties līgumam ar Losandželosu, latvietis mudīgi vienojās ar Kalgarī Flames – divi gadi par 600 000 dolāru sezonā. Flames ģenerālmenedžeri Derilu Sateru ne mirkli nemulsināja Raita pagājušās sezonas gūto vārtu un piespēļu statistika, kas bija diezgan izteiksmīga – pa nullēm... Tā labā ziņa. Viss tālākais ir cīņa par sastāvu. Izskatās, ka Ivanāns tiks iespēlēts ceturtajā maiņā kreisajā malā kopā ar uzbrucējiem Beklundu (centrs) un Džekmanu (labais). Viņu loma vienkārša – graut pretinieku taktiskos nodomus. Rezultāts, kas no šiem tiek gaidīts – nepalikt mīnusos, iebaidīt sāncenšus un ļaut atvilkt elpu vadošajiem.

Spriežot pēc notikumiem Kalgarī treniņnometnē pirmajās pāris dienās, Ivanāns tiek stumts uz pamatsastāva pusi jau pēc augstāk aprakstītā scenārija. Piemēram, šobrīd klubs visus savus censoņus ir sadalījis divās grupās, kam nomināli it kā nevajadzētu neko lielu nozīmēt, taču Ivanāns ir ticis tajā pusē, kur vienkop pulcējas tā sauktais kluba kodols. Nejauši tas nav... Komandā ir 16 uzbrucēji ar līgumiem, tātad – būs liekie, taču kā jau NHL klubos pierasts – katram tur atvēlēta precīza loma. Ivanāns šajā gadījumā var nedomāt pa konkurēšanu ar snaiperiem un spēles veidotājiem, bet starp spēka maiņas pretendentiem, viņš ir liekams uz ledus kaut tagad. Lai gan formāli Raitim nekas nav garantēts, izņemot algu, sastāvam viņš ir ļoti tuvu. Jāsaka kā ir – viņš tur spēlēs.

Oskaram ir pamats prasīt maiņu vai...skaidrību

Oskars Bārtulis vēl vasaras sākumā kopā ar Fildalefijas Flyers spēlēja hokeju, kas bija laba zīme – proti, tas nozīmēja, ka komanda, kurā atradās latvietis, savā līgā bija tikusi gana tālu. Patiesībā, tālāk jau par Stenlija kausa finālu nav kur iet, protams, ja vien neskaita to, ka spēlējot finālā, labāk ir vēl izcīnīt kausu. Flyers to neizdarīja,. Taču Bārtuļa klātbūtne komandā sēja prieku. Atgādināšu, ka tobrīd viņa saistības ar klubu bija divvirziena – proti, ja Filadelfijai viņš nederētu vai nebūtu vajadzīgs, tad labāk būtu viņu sūtīt uz fārmklubu. Arī taupības nolūkos. Tajā pašā laikā komanda ne tikai paturēja Oskaru zem saviem spārniem, bet arī sezonas vidū iedeva aizsargam garantijas – trīs gadu līgumu (stājas spēkā ar 2010/11. gada sezonu) par kopējo summu 1,8 miljoni vai 600 000 dolāru gadā. Pagājušajā gadā Bārtulis tika labi iespēlēts kā trešā pāra aizsargs, Stenlija kausa izcīņā – kā septītais aizsargs, kam gan vairāk nācās vērot notikumus no soliņa. Bet – paturiet prātā, cik daudzi šajā līgā gribētu būt komandu septītie aizsargi. Gana! Vasarā Flyers aizsardzības līnijā veica vairākus uzlabojumus, pēc kura visas Oskara kārtis sašķobījās. Blakus jau iespēlētajām pamatsastāva vērtībām – Prongeram (sezonā pelna 4.9 miljonus), Karlam (3,4), Koburnam (3,2) un Timonenam (6,3), tika nolikti Mezsarošs (4), O’Donels (1,3) un Vokers (1). Pielieciet galā mūsu Bārtuli ar pieticīgajiem 600 tūkstošiem uz kolēģu fona un sāciet rēķināt.

Grozi kā gribi, augstāk par sesto vai septīto numuru viņam pagaidām netikt. Ar noteikumu, ka viņš treniņnometnes laikā nokož O’Donelu vai Vokeru. Vēl paturam prātā, ka par vietu sastāvā ne mazāk azartiski cīnīsies citi jaunie talanti, kam ir divvirziena līgumi. Mazākais atslābums un Flyers var izmest jebkuru no viņiem miskastē (lasi – nosūtīt uz rezerves komandu). Vēl var visus aprēķinus ietekmēt kāda hokejista savainojums, taču tas nav paredzami un balstīt savu karjeru tikai uz kāda nelaimi – nav labais tonis. Tātad – ja skatāmies tikai uz līgumiem un statistiku, tad Oskars Flyers aizsardzībā ir astotais. Ja patur prātā, ka viņš tomēr ir izauklēts šajā sistēmā – tad viņš drīzāk ir septītais. Ja vēl komanda, sākot sezonu, sadūšojas vajadzības spiesta kādām maiņām – atkal parādās jauns stāsts. Taču Bārtuli visticamāk neviens nemainīs, jo viņš kā aktīvs ir ļoti labā cenā. Tad jau drīzāk var kaut kā sapakot Karlu vai to pašu O’Donelu, ja klubs tirgū sāks kaut ko bīdīt. Katrā ziņā – skatoties uz aizsardzību, tur visi viņi tādi, kas iederētos jebkuras komandas pamatsastāvā. Arī Bārtulis. Saku – Oskaram ir labas izredzes palikt kā septītajam, taču tad ir jābūt pārliecinošam nometnes laikā. Pērn viņš to izdarīja, tātad – nojausma par darba apjomu un izredzēm viņam ir. Tajā pašā laikā, viņa aģents jau bija licis nojaust kluba vadībai, ka šādas konkurences apstākļos viņa klients labprāt sevi pārbaudītu citā klubā. Flyers to nevēlas, jo labi saprot – ar esošo līgumu un meistarību Bārtulis no NHL plauktiem pie konkurentiem nokļūs kā e-pasts. Zibenīgi. Acīmredzot, esošā situācija priekš Oskara ir stulba, bet - nākotne tomēr perspektīva..

Kuldam farmklubā nav vairs ko darīt, bet...

Nervozam šajās dienās jābūt arī Artūram Kuldam, kas pie Atlantas Thrashers durvīm kopš pagājušās sezonas tika iezīmēts kā pirmais numurs. Pirmais tādā nozīmē, ka Kuldam paredz stabilu NHL karjeru u vietu starp komandas sešiem aizsargiem. Viens no labākajiem AHL savas pozīcijas spēlētājiem savu varēšanu augstākā līmenī mierīgi apliecināja tajās dažās reizēs, kad viņam Atlanta ļāva uzspēlēt un piedāvāt savu hokeja izpratni tieši laukumā. Ja runājam par potenciālu – maz būs tādi, kas šaubīsies par Artūra nākotni zem NHL saules. Taču tāpat kā gadījumā ar Bārtuli, viss kājām gaisā sagriezās vasarā. Klubs veica vairākus darījumus, kas talantīgo latvieti nobīdīja otrajā plānā. Aukstasinīgi vērtējot, Kuldam it kā nevajadzētu par neko uztraukties, jo viņam Thrashers sistēmā ir izkarota laba reputācija. Taču – reputācija vēl nav vieta komandā. Artūram ar klubu ir divvirziena līgums, kas spēkā vēl gadu. Ja viņš spēlēs Atlantā, viņam maksās 516 000 dolāru, ja tiks nosūtīts uz farmklubu Čikāgā, neko vairāk par 60 stabiem viņš nedabūs.

Tomēr – šis stāsts nav par naudu. Atlantas sastāvā šobrīd ar līgumiem ir šādi aizsargi: Enstroms (3,5 miljoni sezonā); Oduja (3,5), Heinsejs (5), Sopels (2), Bogosjans (875 000), Valabiks (800 000)... Tiktāl viss jauki, ja vien vasarā no Čikāgas Blackhawks viņi nebūtu iemainījuši vienu no Stenlija kausa varoņiem Bafiglenu. Čikāgā viņš bija uzbrucējs, taču te – Atlantā menedžements paziņoja, ka patiesībā viņi šo atlētisko karotāju ņēmuši aizsardzības vaļņu stiprināšanai. Tādi pozīciju kūleņi NHL līmenī ir retums, taču Bafiglena gadījumā tam ir priekšvēsture – līgā viņš ienāca un pierakstījās kā aizsargs, bet uzbrukumā viņu Blackhawks iespēlēja, jo meklēja vārtu priekšā gaļas un muskuļu kalnu. Trāpīja! Saprotams, Atlanta šīs savdabīgās izmaiņas saskaņoja ar pašu hokejistu, kas laikam jau no laba prāta piekrita 3 miljonus pelnīt savu vārtu tuvumā. Tas nozīmēja, ka konkurence par aizsargu vietām vēl vairāk saasinājās un apskatnieki šo rokāžu kontekstā visbiežāk locīja Kuldas vārdu. Izskatās, ka mūsējam tiek izteikta gandrīz vai līdzjūtība, jo tagad viņš bija palikts zem sitiena jeb citiem vārdiem runājot – viņa sezona ir tuvāk fārmklubam, nekā lielajai komandai.

Kas to var mainīt? Treniņnometnes otrajā dienā Bafiglens pagrieza potīti – sākās viegls stress... Daži rūpīgi tagad vēro Thrashers nākotnes zvaigznes Bogosjana pēdējo sezonu ar mazo līgumu – nākamvasar viņam attiecības ar klubu vajadzēs pagarināt, bet jau par lielākiem cipariem. Abus zviedrus – Enstromu un Oduju neviens negrib aiztikt, jo šie tiek virzīti kā pirmais aizsargu pāris. Heinseju arī neturēs malā ar pieciem miljoniem, kam blakus visticamāk iesaiņos Bafiglenu. Sopels ar Bogosjanu būs piektais un sestais. Septītais – Valabiks vai Kulda. Slovāks ir par diviem gadiem vecāks, attiecīgi – nobriedušāks vai pieredzējušāks. Viņa augums ir virs diviem metriem (201 cm), svars 111 kg. Kulda pretī liek savus 188 cm un 88 kg. Pērn Valabiku iespēlēja Atlantā 23 mačos (2 piespēles), Kuldam iedeva četras iespējas (arī 2 piespēles). Fārmklubā abi savus griestus jau sasnieguši.

Taču ir vēl kāds blakus apstāklis, kas liek raudzīties uz mūsējā izredzēm optimistiskāk – konkurenta savainojums. Diemžēl savējo laime jāskata caur citu nelaimes prizmu... Valabiks pērn februārī pārrāva krusteniskās saites, kas prasīja pacietīgu atveseļošanos. It kā pēc vasaras viņš esot gatavs atkal aizstāvēt savas pozīcijas komandā, taču tagad tas būs jādara uz citu azartisku konkurentu fona – bez Kuldas gar pamatsastāvu snaikstās vēl aizsargi Sifers, Meijers un Zubarevs. Kulda starp nosauktajiem ir vērtējams visaugstāk, taču – kopā ar Valabiku. Ja slovāks būs sprauns un fiziski vesels, tad Artūram sezona sāksies fārmklubā. Bet, ja Valabiks nepārliecinās, tad Kuldam vieta Thrashers ģērbtuvē ir droša. Viņam ir pa spēkam to izdarīt un treniņnometnē viņš pats sniegs atbildi uz šo jautājumu. Vēl jau gan paturam prātā pieminēto Bafiglenu, kas sezonas gaitā tik pat mierīgi var tikt iemests uzbrucēju kārtā – ja Atantas treneris jutīs tādu vajadzību. Tad atkal aizsardzībā būs vakances. Tātad – šogad Kulda pie NHL vairs nebūs tikai eksperiments. Viņam liks un ļaus spēlēt.

Piedod, Kaspar...

Vēl mums paliek Kaspars Daugaviņš pie Otavas Senators. Lai gan Latvijā visnotaļ apcerīgi tika uzņemta ziņa par uzbrucēja pievienošanos kluba treniņnometnei, turklāt, aizvadot ar komandas citiem jaunajiem hokejistiem kopā vairākas pārbaudes spēles, pats Kaspars par tādu iespēju vairāk bija satraukti izbrīnīts. Proti, uz šādām spēlēm parasti aicina tikai pirmgadniekus... Daugaviņu pie tādiem nevar pieskaitīt – šī sezona viņam pēdējā Senators maizē, kaut gan par biezu šo riku nenosauksi. Divvirziena līgums, kas fārmklubā viņam garantē mazliet vairāk par 60 000 dolāru sezonā. Ja viņu pacels uz NHL... Stop, laikam jau nav jēgas mānīt Kasparu un viņš pats to arī saprot. Šobrīd Senators sastāvā ir 13 uzbrucēji ar garantētiem vienvirziena līgumiem un vesels lērums ar jauniem brašuļiem, kas pie tādiem vēlas tikt. Daugaviņš starp izaicinātajiem labākajā versijā ir ceturtais, sliktākajā – sestais, septītais. Tādos apstākļos tikai brīnums var viņu pietuvināt NHL. Labā ziņa – labi, ka pērn doto vienu izdevību Kaspars nesacūkoja, bet citādi, piedod, vecais – fārmklubs Binhemtonā...

Sausais atlikums no šīm pārdomām: mums ir viens stabils NHL aizsargs, divi aizsargi uz robežas, bet tuvāk komandas pamatsastāvam nekā fārmklubam, viens smags veseris Kalgarī, ar domu, ka viņam sākumā ļaus pagrūstīties un pacepties un... Daugaviņš.