Sēžot uz dinamīta kastes, var dabūt bietē...
Latvijas basketbolisti jau paspēlējās ar vārdiem, kam bija bravurīgs zemteksts. Tagad viņu zābakos lec hokejisti. Neesam nekādas raganas un aizspriedumaini, taču kaut kādam respektam pret elementāru ētiku un māņiem ir jābūt...
Man patīk Tomaša Surovija latviešu valodā teiktais, ka „šovakar viņi dabūs bietē” – līdz brīdim, kad mēs paši atraujamies. Latvijas televīzijā rullētajiem sižetiem ar Dinamo hokejistu piedalīšanos kopumā ir gaumīgs fons – kaujiniecisks. Tas parāda un atkailina komandas garu un nervu galus – tas savā ziņā sniedz atbildi uz jautājumu, kāpēc tieši viņi spēj savākt arēnā desmit tūkstošus vakarā. Harizmātiski. Taču katram kaujas saucienam vai noskaņai ir jābūt ne tikai skaļai, bet arī pārliecību nesošai. Basketbolisti jau arī gribēja tikai labu ar savu – Tagad vai Nekad. Fani to atturīgi pieņēma, līdz brīdim, kad komanda izgāzās... Tad tika analizēta ne tikai spēle, bet arī uzsaukums, kas esot iedēstījis atlētos pārliecības un visatļautības sēklu, kas beigās atnesa mīnusa zīmi laukumā. Par dabūšanu bietē ir līdzīgi, jo tas ir ne tikai bravurīgs teiciens, bet pilnīgi noteikti – pretinieku pazemojošs. Saprotu, ka komandas iekšējā tusiņā tādu ķircināšanos džeki izspēlē un izzirgojas, taču tiražēt to tik publiski, turklāt ar leģionāra muti, kurš patiesībā nemaz īsti līdz galam neizprot šī teikuma jēgu – nav smuki. Iemācīja viņam vienu teikumu, Surovijs pateica – jautri! Protams, protams, slovāku uzbrucējs jau galīgi jucis un bez prāta nav, lai runātu pirmo, ko viņam liek nolasīt no lapiņas – tur nebija rakstīts „Hosa ir baigais krāns” vai „Znaroks ir mīkstais”... Bet - par bieti viņi tomēr nenocietās.
Interesanti, ka šo teikumu nesadūšojās pateikt neviens no latviešiem, vai arī – scenārija autori domāja, ka tā būs labāk. Kam labāk? Surovijs, manuprāt, šajā epizodē atgādina nepilngadīgo kolonijas bara jaunpienācēju – hei, Tomaš, gribi izskatīties baigi krutais, pasaki šito... Pieņemu, ka hokejistiem pašiem nav laika domāt par tādām niansēm un fonu, kas vēlāk pavadīs šo irgošanos. Taču komanda mums profesionāla, apkārt cilvēki, kam par šādām lietām tomēr ir jādomā. Dabūs bietē – tas drīzāk ir ielas žargons, kas piestāv pagalma balamutei. Bietē devējs parasti pirmais kliedz un pirmais laižas... Bietē devējs parasti pats arī dabū... bietē. Teiksiet – nē, tas nevar būt, Dinamo saka un dara. Jā, bet viņi tajā dienā, kad Surovija klipiņš piedzīvoja pirmizrādi, dabūja – bietē... Stiprie ar šādiem vārdiem nemētājas.
Līdzīgi tagad uz bietē dabūšanas ceļa ir nostājies treneris Šuplers – redz, viņam patīkot sēdēt uz dinamīta kastes... Jauki! Tad jānovēl, lai treneris uz šīs kastes pasēž kādu laiciņu un tad vēlreiz paņem šos vārdus mutē. Ja atmiņa neviļ, tad pagājušajā sezonā, pēc zaudējumu sērijas, kas kopumā tāda pati dinamīta kaste priekš Šuplera vien bija – slovāku speciālists nekādu omulību neizstaroja. Toreiz viņš savā nodabā bubināja par ierobežoto resursu, par spēlētāju meistarību, par līgas spēku un dinamīti viņam rādījās murgos – kad, it kā sprāgstvielas zem viņa krēsla tiek kārtotas... Tagad viņš pēc zaudējuma saka, ka viņam patīk pulvera iznīcinošais spēks vai – sajūta, ka tūlīt, tūlīt kaut kas ies pa gaisu. Oi, oi, oil – Jūli, valdies! Spēles gaitā zaudēt, pēc tam atspēlēties, bet beigās vienalga zaudēt – tur nekam patīkamam nevajadzētu būt. Jā, var iztēloties Šuplera saviļņojumu, ka viņa komandai izdevās pret KHL čempioniem paņemt vismaz punktu, bet – ne jau tagad vajadzētu šī iemesla dēļ dejot valsi vai lēkāt polku. Kur tad palicis psihologa talants un atturīgā inteliģence? Pēc nākamā zaudējuma, kas būs sagrāve (tpu, tpu, tpu), spēlētāji pēcspēles komentāros pateiks – tā ir dāvana trenerim, kam patīk asas izjūtas... Saprotu, ka baltais zirgs jaunās sezonas ieskaņā bija nenovēršama PR akcija ar teatrāliem elementiem, bet tagad, sezona laikā – kurš rausta treneri aiz mēles, skaidrojot zaudējuma iemeslus, pieminēt dinamītu, kas rada... patīkamas sajūtas? Tā var aizrunāties... Ne velti latviešiem ir teiciens par nelabo, ko var piesaukt. Vai šo Šupleram un Surovijam kāds pārtulko?
-3 [+] [-]
+9 [+] [-]
+6 [+] [-]
+5 [+] [-]
+13 [+] [-]
Ja nu vienīgi vārdu spēle Dinamīts-Dinamo būtu to vērts
-3 [+] [-]
Raksts bija interesants, patiesība jau vien ir...
+20 [+] [-]
+2 [+] [-]
+12 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Šis raksts tiešām bija nu tāds...ēēmmm, par ko lai uzrakstu?, ā jā man Šūlis vēl jo projām nepatīk....
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Bet par Šupleru gan piekrītu. Ar šādu attieksmi un atbildēm, pirmais kurš dabūs bietē (alegoriski) būs pats pans Jūliuss....
+1 [+] [-]
paklausoties intervijas, vai palasot Pučes rakstus. ir jau ok! BET līdz vienam mirklim. brīžiem sāk riebties, viņa paša bravūrīgums. itkā pats nemaz neuzdod jautājumus, tāda pagalma puišeļu līmenī un "slengā".. rodas jautājums kāpēc viņš tā dara? itkā, lai mūsu latvju bāliņiem vieglāk sagremojās viņa profesionālās domas! nerodas iespaids, ka pats reizēm izsakās vai uzdod jautājumus pārāk nu vnk PĀRĀK, čomiski un ironizēti?
un vēljovairāk pēctam no tā uzburt kompromitējosu raxtu...
kā to var uztvert tik nopietni... ja man kads lauztā latvieū valodā teiktu ka "pretinieks dabūs bietē" es par to tikai pasmaidītu! un teiktu "nu bet dabīgi ka dabūs" nu un vaitad tas reklāmas rulīts ir domāts priekš kāda cita, ja ne prieks mums pašiem!(to netranslē bbc vai cnn)
žēl ka patrs ironiju šeit neņoķēri!
PS. salīdzinot ar basketbolistu Ultrta bravūrīgo reklāmas stilu, šitais pat nestāv klāt...
-1 [+] [-]
Manuprāt, Pučem nevajag izturēties ar greizsirdību pret citu kolēģu veidotām foršām idejām. Ja mēs sāksim ar nopietniem entomologu paņēmieniem vētīt visus klipus un izteikumus par hokeju...
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]