Izlases nolemtība uz NHL standartu fona
Trīs pirmie Čehijas hokeja izlases gūtie vārti bija kā mājiens ar mietu mūsu komandai un sniedza gandrīz visas atbildes līdzjutējiem, kas šajās dienās vaicā – nu, kāpēc mēs norokam...
Pirmkārt, Latvija vēl neko nav norakusi. Abi zaudējumi ir pret komandām, kuru sastāvos ir tik pat NHL spēlētāju, cik mūsu rindās KHL zemes racēju. Atšķirību meistarībā varēja redzēt ar neapbruņotu aci, bet tā bija zināma arī uz papīra pirms tam. Turklāt, vajag vienreiz un par visām reizēm atcerēties, ka pasaules čempionāts un olimpiskās spēles priekš NHL spēlētājiem tomēr ir divas atšķirīgas lietas un, ne tāpēc, ka olimpiāde notiek tikai katru ceturto gadu. Šajā laikā ir pats sezonas vidus un visi NHL hokejisti praktiski ir sasnieguši savu kaujas sportisko formu – viņi kā profesionāļi brauc un atstrādā sev atvēlēto laiku laukumā, jo pēc spēlēm tas pats būs jāturpina darīt sava kluba kreklā. Dodoties uz pasaules čempionātu, lielai daļai jau galvā ir ieslēgts brīvlaika režīms, jo neviens viņus pēc tā turnīra pie saviem Ziemeļamerikas darba galdiem atpakaļ tik drīz negaida. Tāpat paturēsim prātā, ka olimpiāde notiek Kanādā, kur tribīnes ir pilnas ar klubu menedžeriem, saimniekiem un izlūkiem, tā kā muļķa laišana tur galīgi nevienam nav prātā.
Divās spēlēs pēc kārtas mēs totāli bezcerīgi izskatāmies pirmajā trešdaļā un nav brīnums, ka liela daļa Latvijas izlases līdzjutēju pēc pirmajām divdesmit minūtēm izmanto savas tiesības, izslēdzot televizoru. Kas notiek laukumā? Pirmkārt, abos gadījumos pretinieks bija noskaņojies spēles sākumam kā nekastrēts un nedabūjis vērsis pie govju aploka. Otrkārt, varēja skaidri redzēt, ka pret tāda kalibra meistariem un viņu motivācijas, mūsējiem faktiski nav nekādu pretargumentu, nerunājot par mēģinājumiem uzspiest savu spēles stilu. Ja pēc spēles ar krieviem visi latviešu hokejisti vienā korī runāja, ka esot faktiski uz laukuma stāvējuši, tad – to pašu viņi darīja mača sākumā pret čehiem. Treškārt, čehi parādīja, ka viņi ir skatījušies mūsu spēli ar Krieviju, jo Latvijas izlases skaitliskā vairākuma izspēlei tika ierādīta vieta jeb – tās vienkārši nebija, lai gan iespējas tika dotas. Ceturtkārt, mūsu komandā tikai dažiem (uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi) hokejistiem izdodas visu spēles laiku noturēt intensīvu spēka spēli jebkurā spēles situācijā. Piektkārt, mēs no pretinieka atpaliekam ne tikai fiziskajā spēkā šīs vārdkopas vienkāršotajā izpratnē, bet arī domāšanas ātrumā.
Kā čehi guva savus pirmos trīs vārtus pirmo piecu minūšu laikā:
- aizsargs Galviņš, kam it kā vajadzētu paturēt prātā nule kā ģērbtuvē dzirdēto Znaroka teikumu par disciplīnu un spēka spēli, savā pirmajā reidā aizlien kā akls dundurs līdz Vokuna aizvārtei, ielīmē ar skaļu blīkšķi vienu no pretinieku komandas spēlētājiem (šķiet, tieši tajā epizodē viņš izmežģīja plecu) un, protams,...noskatās kā čehi pretuzbrukumā piespiež Masaļskim taisīt dubulto špagatu;
- aizsargs Sotnieks ļoti rūpīgi iedzina aiz Masaļska vārtiem Mihaleku un, pēc tam tikpat uzmanīgi ar skatienu pavada to pašu Mihaleku, kurš zibenīgi jau Edgara vārtu priekšā pielabo sava kolēģa metienu. Kristaps nogulēja divus soļus, bet ar to pietika, lai zaudētu vārtus;
- spēle mazākumā. Vai tiešām Znaroks nespēja izskaidrot saviem hokejistiem atšķirību – kā čehi šo viena vīra pārsvaru realizē ar Jāgru un kā – bez. Nav viņš nekāds aizjūras princis, kuru ieraudzījām tikai pie svētku galda. KHL pa diviem gadiem jau ir atskatījušies, ka visos gadījumos, kad skaitliskajā vairākumā iziet laukumā Jāgrs, visas saspēles tiek virzītas tikai caur viņu. Šķīliens (nevis plaukstas metiens) bija nekaunīgs, vārti – loģiski.
Labās lietas, kas palika atmiņā:
- Meija uz NHL profesionāļu fona ir vismazāk apjucis;
- Daugaviņu iepazīstam kā labu komandas spēlētāju;
- Skrastiņš savus kvalitātes standartus nepazemina;
- Ankipāna agresivitāte ir dabiska viņa spēles sastāvdaļa;
- Vasiļjevs ir neaizstājams mazākumā;
- Pujacs parāda, kāpēc viņu savulaik draftēja Bostona;
- Ņiživija enerģija spētu darbināt arī Ķeguma HES;
- Sotnieks attaisno Znaroka uzticību;
- Bārtulis būs izlases aizsardzības nākotnes balsts.
Par Masaļski vajadzētu rakstīt atsevišķi, jo Edgars tomēr spēj vilkt mūsu smago un, atzīsim – nepateicīgo vezumu, ja skatāmies no pretinieku plauktiem. Tajā pašā laikā nākas apjēgt, ka šie puikas met precīzāk, kas tiek konvertēts nospiedošā rezultātā un tam patiešām ir konkrēts sakars ar NHL kvalitātēm. Vēl viens teikums pārdomām – Znaroks tomēr atzīst savu vainu, nenovērtējot Kuldas vajadzību izlases Vankūveras modelī. Tas uzmundrina, lai gan šajā turnīrā šo izlieto ūdeni vairs nevarēs sasmelt.
Virsraksts provocē, lai gan taisnība vien laikam būs - NHL mūs Vankūverā skolo...Bet par skolu kā zināms, jāmaksā - šajā gadījumā ar zaudējumiem.
+5 [+] [-]
-1 [+] [-]
Reāli mums jāskatās uz norvēģiem, baltkrieviem un vāciem... Norvēģi un baltkrievi ir tikpat apjukuši, vāciem mazie laukumi ir parocigi un skatoties viņu gabarītus, var tikai apskaust, bet... iemest viņi nevar NE-KO...
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
+4 [+] [-]
Par Galviņu - vai olimpiāde ietekmēs viņa vērtību KHL slēdzot līgumu uz nākamo gadu?
[+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
Nu ok, varbūt es pārspīlēju ar to ''līmeni augstāka'' komentāru, bet viņi ir puslīmeni labāki par otrā ešelona komandām... tikai bieži šiem klibo realizācija momentu, kā dēļ viņi pakāš tādām komēm kā Baltkrievija un Latvija... bet spēj turēt līdzi lielajiem labāk
-2 [+] [-]
Bet pati spēle tomēr pēc manām domām skatāmāka ir uz lielā laukuma
[+] [-]
haha... man jau šķiet, ka vērsis apriori nevar būt nekastrēts. Vērsis ir kastrēts bullis. Ja nu vienīgi no dabas "negribošs", bet kas tad viņam pie govju aploka darāms....
+2 [+] [-]
-4 [+] [-]
un LV ir spēcīgākā no visām tā saucamajām 2 eš komandām... tas kas notika pirmajās 2 spēlēs .... vainu var meklēt da jebkur... treneros(manuprāt, visticamākais variants), psihologijā, disciplīnā... galugalā Šuplerā kurš līdz galam visu neizstāstija Znarokam... kā jārealizē viņa briesmīgais plāns...vienalga... tikai nevajag stāstīt ka mēs esam kautkādi pastarīši.... tie paši RU bij ņemami, nemaz nerunājot par čehiem... kapēc nepaņēmām?... iemesli augstākminētie...
[+] [-]
Kas attiecas uz miegainību KHL spēlēs, tad tā nav lielā laukuma, bet gan spēlētāju līmeņa vaina... Kad uz lielā laukuma KHl spēlē Ufa pret SKA vai Maskavas Dinamo pret Lokomotiv, tad ir pavisam cita spēle kā Rīgas "Dinamo" pret "Torpedo"... tomēr kopējais līmenis NHL ir gan augstāks, gan arī komandas līdzīgākas. Spēlētu NHL komandas uz lielajiem laukumiem, diez vai spēles butu garlaicigakas arī...
Lai NHl pārietu uz lielajiem laukumiem, tur vajadzētu gan visus ntos tūkstošus haļļu paŗbūvēt pēc starptautiskā standarta, gan arī mainīt pašu spēli savā saknē, ko dabiski NHL nedaris, jo mazais laukums arī ir viena no viņu tradicijam un vini neko neiegust parejot uz lielajiem laukumiem, jo videjais NHL fans (sevišķi ASV) spēles uz lielā laukuma VISPĀR NAV REDZĒJIS... izņemot pagājušās olimpiādes.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
PČ būs pavisam cits scenārijs, visi play off būs garām, džeki būs atpūtušies un laidīs kā negudri
[+] [-]
- Meija uz NHL profesionāļu fona ir vismazāk apjucis;
- Daugaviņu iepazīstam kā labu komandas spēlētāju;
- Skrastiņš savus kvalitātes standartus nepazemina;
- Ankipāna agresivitāte ir dabiska viņa spēles sastāvdaļa;
- Vasiļjevs ir neaizstājams mazākumā;
- Pujacs parāda, kāpēc viņu savulaik draftēja Bostona;
- Ņiživija enerģija spētu darbināt arī Ķeguma HES;
- Sotnieks attaisno Znaroka uzticību;
- Bārtulis būs izlases aizsardzības nākotnes balsts.
Pilnīgi precīzi, Armand.
-1 [+] [-]
Dažreiz šķiet, ka vienīgais kas pietrūkst, ir neatlaidība un nekaunība - neļaut spēlēt pretiniekam...nekas ja neizdodas pašiem, bet - nevajag to(spēlēt) atļaut pretiniekiem!
Vajag cīnīties...piemēram, Norvēģija...pēc pirmo 2 spēļu rezultātiem Šveicei jāuzvar Norvēģija bez lielām grūtībām, bet 5arpusminūtes pirms 3.perioda beigām ir 4:4.
Par turpmākām cīņām...ar cerību, ka Latvijas izlases puikām vēl ir gan fiziskais, gan morālais spēks...kaulos un galvās!!!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]