Pirms 10 gadiem. Lipmans smīdina tautu, Ozoliņam veic operāciju

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 267 (2001. gada 8. – 14. janvāris)

Kirova Lipmana New Vasjuki

Kad 10 gadus atpakaļ Latvijas Hokeja federācijas šefs Kirovs Lipmans pa Rīgu vadāja „laimes lāci” – starptautiskās hokeja federācijas prezidentu zobārstu Renē Fāzelu – un solīja Rīgā noorganizēt pasaules čempionātu hokejā vietā, kas izskatījās pēc miskastes un derēja suņu pastaigām, kā arī reta dārzeņa audzēšanai, varbūt tikai viņš pats bija pārliecināts, ka čempionāts Rīgā būs. Nebija halles, kurā varēja sasēsties vismaz 10 tūkstošu līdzjutēju. Līdz ar to, lai pasaule nāktu pie mums, arī hallei vajadzēja tapt. Tomēr iesniegumu, pamatotu ar prāvu kaudzīti valūtas, LHF prezidents starptautiskajai federācijai jau bija iesniedzis.

„Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans pagājušajā gadā spēra pārdrošu soli: IIHF tika samaksāti nepieciešamie 10 tūkstoši Šveices franku, kas bija vajadzīgi Rīgas kandidatūras pieteikšanai uz pasaules čempionāta sarīkošanu. Federācijas prezidents bija iztēlojies pasaules spēcīgāko hokejistu saietu Rīgā jau 2003. gadā un, sagatavojot prezentācijas materiālus, pasaules čempionāta laikā Sanktpēterburgā ikgadējā IIHF kongresā izgāja pirmās ugunskristības, par kuru iznākumu šaubījās tikai retais. Vienīgais, ko Lipmans varēja piedāvāt čempionātā rīkotāju komisijai - solījumu tuvākajos gados uzcelt visām prasībām atbilstīgu ledus halli. Pirms šīs uzstāšanās jau tika veikti priekšdarbi un uz dažādām IIHF komisiju sēdēm līdzi vadāts arī toreizējais pilsētas mērs Andris Bērziņš, kas kalpoja kā garants vēlākajiem solījumiem. Lipmans savu izgājienu bija veicis, IIHF savu vārdu bija pateikusi un likusi Latvijai nenolaist rokas cīņā par nākamajiem čempionātiem. Turpat Pēterburgā tika nosauktas tās valstis, kuras rīkos nākamos čempionātus, - 2002. gadā Zviedrija, 2003. gadā - Čehija, 2004. gadā - Somija. Kā pirmā pretendente uz 2005. gada čempionāta sarīkošanu rindā iestājusies Rīga. Šis prieks Lipmanam un LHF ir izmaksājis nākamos desmit tūkstošus franku, un aizvadītajā nedēļā šajā sakarā Rīgā bija ieradušies Kelervo Kummola un Federiko Saviozi. Šīs ir galvenās personas IIHF, kas atbild par čempionātu piešķiršanu kandidātvalstīm. Latvijas galvaspilsētai pavasarī Vācijā būs jāpiedalās nopietnā kaujā, jo uz 2005. gada čempionātu ir pieteikusies arī Šveice (IIHF prezidents Fāzels ir šveicietis) un Austrija.

Šajās dienās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans nodemonstrēja apskaužamu žongliera izveicību, dažu stundu ietvaros noorganizējot IIHF amatpersonu tikšanos ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu un Rīgas mēru Andri Ārgali. Ja Lipmans būtu tikpat apsviedīgs arī finanšu meklēšanā superhalles celtniecībai, tad pasaules čempionāta sarīkošanas gadu saistībā ar Rīgas vārdu minētu 2003.”

„Šobrīd ir izveidojies apburtais loks: tiesības uz čempionāta rīkošanu dabūsim tikai tad, kad Rīgā būs vismaz divas prasībām atbilstīgas hokeja halles. Savukārt Rīgas mēram Andrim Ārgalim vajadzīgas garantijas, ka mums šīs tiesības tiks piešķirtas, un tad tiks uzcelti arī nepieciešamie hokeja laukumi.
Šķiet, ka tikšanās reizē Rīgas mērs un augstie IIHF viesi savstarpēji pretī spēra sīku solīti. Gan Kummolu, gan Savozi ir apmierinājušas Ārgaļa dotās garantijas, ka uzcelt hokeja laukumus neesot nekāda problēma, un ar šādiem solījumiem abas ieinteresētās puses šķīrās. Kā mājas darbs Ārgalim un Lipmanam tika uzdots līdz maija sākuma sagatavot biznesa plānu čempionāta sarīkošanai, un IIHF kongresā, kas notiks 2. maijā Vācijā (pasaules čempionāta laikā), jau augstākajās instancēs šis plāns tiks izskatīts, un iespējams, ka arī apstiprināts. Rīgas mērs Andris Ārgalis ar notikušo sarunu bija apmierināts un bija pārliecības pilns, ka čempionāts Rīgā agri vai vēlu notiks:

- Šobrīd neviens nevar pateikt, vai mēs šo čempionātu dabūsim 2005. vai 2006. gadā, bet es esmu pārliecināts, ka mēs to dabūsim. Rīgas pilsēta šajā projektā ir gatava iesaistīties ar zemes gabalu, uz kuras tiktu uzcelts galvenais hokeja laukums, un vairākiem miljoniem latu, kā arī ir gatava bankās ņemt ilgtermiņa kredītu. Starp citu, šī halle nebūs domāta tikai hokejam, un tās ātrākā uzcelšanā ir ieinteresētas vēl vairākas sporta federācijas. Par šādas būves nepieciešamību neviens nešaubās, tikai pagaidām nav paša svarīgākā - motivācijas, kas padzītu uz priekšu šā projekta realizāciju.”

Sportacentrs.com atkāpe: Šodien visi tie, kas neticēja Kirova Lipmana solījumiem par pasaules čempionātu Latvijā vai nu jāatzīst, ka kļūdījušies, novērtējot LHF prezidenta māku sarunāt vajadzīgo un dabūt hokeju uz Latviju, vai jāizliekas, ka neko par šo tēmu nav dzirdējuši un teikuši. Ticiet vai nē, kaut arī 2001. gada sākumā no nepieciešamā čempionāta sarīkošanai bija tikai naudas iemaksa starptautiskajā federācijā, laba griba un viesnīcas Latvijā, 2006. gadā Rīga pārtapa par Ostapa Bendera solītajiem New Vasjuki jeb Ņūvasjukiem. Par to Lipmanam jāceļ piemineklis!

Ozo zem naža...

Pēc pusotra mēneša ar ceļgala sāpēm ortroskopiskā operācija Sandim Ozoliņam

Atšķirībā no Kirova Lipmana NHL hokeja komandu Karolīnas „Hurricanes” pārstāvošajam Sandim Ozoliņam īpaši priecāties nebija par ko – kreisajai kājai ar lāzera palīdzību bija jāveic ceļgala operācija un jāizņem no turienes atlūzis kaula gabaliņš. Atceroties, cik ilgi Sandis iepriekšējā sezonā stīvējās pretī dakteriem par elkoņa ārstēšanu, jāsecina, ka tā nebija tikai gadījuma varonība.

„Kreiso ceļgalu Ozoliņš savainoja 1992. gada decembrī, kad viens no Filadelfijas "Flyers" spēlētājiem cīņas karstumā viņam uzkrita virsū, bet viena no latvieša aizsarga slidām tobrīd bija ieķērusies laukuma ledus rievā. Kāja palika uz vietas, un tieši tajā brīdī tika pārrautas kreisā ceļgala krusteniskās saites. NHL hokejā šo savainojumu sauc par profesionālu kaiti, un Ziemeļmerikā ārsti šādas operācijas taisa kā reizrēķinu. Cita lieta, kā pats atlēts pēc tam tiek galā ar rehabilitācijas procesu, kas tamlīdzīgos gadījumos aizņem teju vai sešus mēnešus. Tieši šis ilgstošais ārstēšanās kurss pārvilka svītru sezonai, kas Sandim kā līgas debitantam Sanhosē "Sharks" sastāvā solīja spožas izredzes. Tās viņš vēlāk arī piepildīja, taču deviņdesmit otrā gada decembra liktenīgais kritiens palika hokejista medicīnas kartē kā melnākā diena karjerā. Pēc pāris gadiem Ozoliņš atkal vienā no spēlēm sajuta asas sāpes kreisajā ceļgalā, taču tobrīd jau citas komandas (Kolorādo "Avalanche") ārsti šo nespēku aizdzina prom ar pretsāpju līdzekļiem. Kad smeldze neatstājās, kluba mediķi veica vēl rūpīgāku izmeklēšanu, kas atklāja acīmredzamo, bet neticamo - kreisās kājas ceļgals Ozoliņam bija bez tā sauktajām lielajām saitēm, un mediķi netika gudri, kā kāja vispār spēj veikt savas funkcijas, nemaz jau nerunājot par slodzēm, kas jāiztur NHL spēlētājam. Visi rentgena uzņēmumi skaidri parādīja, ka Sanda kreisais ceļgals ir nostiprinājies nevis uz krusteniskajām saitēm, kā tas ir gandrīz visiem cilvēkiem, bet gan uz citām muskuļu šķiedrām, kas normālā variantā tikai palīdz saturēt ceļgalu. Starp citu, tieši ar šādu kāju Ozoliņš 1996. gadā izcīnīja Stenlija kausu, un tas arī bija sporta medicīnas brīnums. .. Mediķi gan ieteica Ozoliņam uz spēlēm un treniņiem vilkt speciālu ceļgala uzliku, kas nodrošinātu kāju pret negaidītām deformācijām. ..

Kad Karolīnas "Hurricanes" pagājušajā vasarā piedāvāja Ozoliņam jaunu darba līgumu, kas turpmākajos piecos gados hokejista kontu papildinātu par 2,5 miljoniem dolāru, viens no ģenerālmenedžera Džima Razerforda lūgumiem tomēr bija tikt skaidrībā ar slaveno ceļgalu. .. Taču arī Karolīnas mediķi, kuri, starp citu, ļoti rūpīgi konsultējās ar kādu ietekmīgu Ņujorkas klīniku, konstatēja jau iepriekš aprakstītos faktus. Lai arī bez kreisā ceļgala saitēm, Ozoliņš bija viens no fiziski spēcīgākajiem "Hurricanes" hokejistiem, turklāt nekas neliecināja, ka kāja viņam sagādā īpašas grūtības. Neērtības sagaidīja vienīgi jau pieminētā ceļgala uzlika, taču pa šiem gadiem Sandis pie šā rituāla jau bija pieradis.

Sezonas sākums parādīja, ka "Hurricanes" komanda savus miljonus nav tērējusi velti. Pirmssezonas treniņnometnē Ozoliņš bija ne tikai pārliecinošs fizisko rādītāju testos, bet arī izcēlās pārbaudes spēlēs, kļūdams šajos mačos par komandas rezultatīvāko hokejistu. .. Pēc vairāku aizsargu traumām Ozo nācās spēlēt gan vairākumā, gan mazākumā, tā kā pagājušosezon „Dinamo” rindās pie tā viņam vairs nebija jāpierod: „Es nedomāju, ka aizsardzībā pieļāvu daudz rupju kļūdu, vienkārši - tagad mans spēles laiks pieļāva lielāku iespēju, ka brīdi, kad atradīšos uz ledus, vai nu mēs, vai pretinieks gūs vārtus. Tā kā "Hurricanes" sastāvs nav tik vienmērīgs ar labiem spēlētājiem, kā tas ir, piemēram, Kolorādo, Sentluisā vai Dalasā, tad loģiski, ka manā kontā mīnusu bija vairāk nekā plusu." Starp līgas aizsargiem Ozoliņš vienalga bija viens no rezultatīvākajiem, bet novembra vidū izskatījās, ka šogad viņam pa zobam nebūs tikai Ņujorkas "Rangers" aizsargs Braians Līčs ... Zīmīgi, ka gan Ozoliņam, gan Līčam bija viena kopīga īpašība laukumā - viņu lietderība aizsardzībā skaitļu izteiksmē bija ar lieliem mīnusiem.”

18. novembrī Karolīnas "Hurricanes" spēlēja pret Stenlija kausa ieguvēju Ņūdžersijas "Devils" un šo spēli zaudēja (2:3). .. Savainots tika arī Ozoliņš, taču viņš tikai sakoda zobus. "Es nākamajā dienā atnācu uz treniņu, bet treneris man vaicā: kā jūties? Ko lai viņam atbildu? Kreisā kāja sāpēja pamatīgi, taču līdzīgi gadījumi bijuši jau agrāk. Ja reiz esmu atnācis, tad jau galīgs invalīds neesmu. Nekad speciāli nežēlojos par kaitēm, lai gan tagad saprotu, ka varbūt dažreiz sevi vajag pasaudzēt mazliet vairāk. Toreiz cerēju, ka tas būs tikai stiprs sasitums, kas ar laiku pāries. Zilumi NHL nav nekas neparasts, bet dažādas vietas uz ķermeņa smeldz vai visu sezonu..." Ar sāpošu kāju Sandis nospēlēja vēl vienu mēnesi, taču šo varonību komandas treneris neizprata. "Nebija nekādu variantu, jo mūsu sastāvā patiešām bija robi... Centos tos piesegt, taču slodze bija pamatīga. Spēles laiks man katrā mačā bija kādas 25 minūtes, un loģiski, ka šāds režīms kājai tikai skādēja. Arī punkti vairs nekrājās kā iepriekš, jo zemapziņā baidījos riskēt. Decembra beigās mums bija tāda pagarāka zaudējumu sērija, pēc kuras treneris deva nepārprotamu mājienu - sak, jūtu, ka tu vairs nespēlē tik pārliecinoši kā pirms mēneša. Ja tā turpināsies, tad... Tas pielika punktu manai pacietībai, un es pateicu, ka ilgāk kāju vairs nemocīšu. Lai tagad ārsti tiek galā!"”

Sportacentrs.com atkāpe: Sandis joprojām ne tikai staigā, bet arī spēlē hokeju bez ceļgala saitēm. Dakteri joprojām brīnās...

Bardaka dēļ basketbolisti pamet Poliju

Vēl 1999./2000. gada sezonā Polijā spēlēja astoņi Latvijas basketbolisti. Tomēr pēc 2000. un 2001. gada mijas šajā valstī palika vairs tikai divi mūsējie no sezonu uzsākušajiem trim. Iemesls mukšanai no lielvalsts ambīcijas lolojošās valsts ir vienkāršs - bardaks basketbola saimniecībā un... algu aizkavēšanās.

Pirms Ziemassvētkiem gada pēdējās Polijas čempionāta spēlēs laukumā savu komandu sastāvā izgāja vairs tikai divi no trim Latvijas basketbolistiem. „Raimonds Miglinieks palīdzēja "Zepter Slask" pagarināt nezaudēto spēļu sēriju līdz 15 (šogad ir aizvadīta viena spēļu kārta, kurā "Zepter Slask" izcīnīja arī 16. uzvaru), bet Uvis Helmanis kopā ar Ostruvas "Stal" pacēlās uz otro vietu. Vien Edgars Šneps ieilgušā savainojuma dēļ nespēja palīdzēt "Anwil" tikt pie kārtējās uzvaras, bet arī bez viņa "Anwil" pārliecinoši turas līderu trijniekā. .. Tomēr Jauno gadu ne pārāk labā noskaņojumā sagaidīja Uvis Helmanis, kurš izšķīrās par radikālu soli: sakarā ar līguma finansiālo punktu nepildīšanu no darba devēju puses viņš atteicās atgriezties šajā komandā un gadsimtu miju sagaidīja bezdarbnieka statusā.

- Šīs problēmas neradās vienā dienā. Jau kopš sezonas sākuma regulāri tika aizkavētas algu izmaksas, un, jo biežāk tas notika, jo aizdomīgāka kļuva kluba maksātspēja. Jau pirms spēlēm Latvijas izlasē biju nobriedis atvadīties no savas komandas, taču saimnieki atrada pareizos vārdus, lai mani pierunātu palikt, - tā konflikta pirmsākumus atceras Helmanis.

Atgriežoties Polijā pēc veiksmīgās Latvijas izlases uzvaru sērijas, Helmanis atgriezās arī realitātē: naudas darījumos ar saimniekiem nekas nebija mainījies, un basketbolista pacietības vadzis lūza pirms Jaunā gada:

- "Stal" vadība un treneri turpināja mani pierunāt palikt komandā, taču uz pavisiem citiem noteikumiem. Viņi piedāvāja samazināt mana līguma summu uz pusi, par ko viņiem atteicu ar kategorisku nē. Viņi sāka meklēt ieganstus, kāpēc tas tā tiek darīts, un protams, ka pie visa vainīgs biju es. Raug, man kā ārzemniekam spēles līmenis neatbilstot kontraktā ierakstītajai summai, tāpēc tā tiekot samazināta uz pusi. Ko es varēju atbildēt? Ļoti labi saprotu, ka es neesmu baigā pasaules basketbola zvaigzne, taču tikpat labi apzinos, ka neesmu arī nekāds švakulis. Nezinu kāpēc, bet treneri mani spēles laikā biežāk sēdināja uz rezervistu soliņa nekā ļāva spēlēt. Pa kuru laiku tad lai es pierādu, ka esmu līguma summas vērts vai otrādi - neesmu tās vērts? Nav patīkami deldēt rezervistu beņķīti, un, ja vēl tevi čakarē ar naudu, tad sajūta ir divtik draņķīga, un nolēmu atvadīties no šīs komandas un, iespējams, uz visiem laikiem arī no Polijas čempionāta.”

Latvijas basketbolisti Polijā
1998/99
Raimonds Miglinieks ("Zepter Slask")
Ainārs Bagatskis ("Bobry")
Roberts Štelmahers ("Dallas Zastal")
1999/2000
Roberts Štelmahers ("Zepter Slask")
Ainārs Bagatskis ("Hoop Pekaes")
Edgars Šneps ("Anwil")
Raimonds Miglinieks ("Anwil")
Uvis Helmanis ("Bobry")
Edmunds Valeiko ("Bobry")
Arnis Vecvagars ("Bobry")
Uldis Višņēvičs ("Azoty Unia")
2000/2001
Raimonds Miglinieks ("Zepter Slask")
Edgars Šneps ("Anwil")
Uvis Helmanis ("Stal")

Sportacentrs.com atkāpe: Organizatorisks bardaks un finansiālās problēmas bija galvenie iemesli, kāpēc Latvijas sportisti pamazām pameta Poliju. Ainars Bagatskis aizbrauca spēlēt uz Franciju, Roberts Štelmahers – uz Turciju, Vecvagars – uz Austriju, Valeiko izvēlējās vietējo "LainERS", NEBL čempionātā pārstāvot Tallinas „Kalev” rindas, bet Helmanis kādu laiciņu piekrita paspēlēt Gulbenes „Bukos”. Likteņa ironija – pēc 10 gadiem Helmanis atgriezies Polijā un būs galvenā trenera lietuvieša Daiņus Adomaiša palīgs līgas līdervienībā Slupskas "Energa Czarni". Jautājums „Baronam”, vai tas nemācēja novērtēt Uveļa prasmes?

Pārējās tēmas

Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans uz Rīgu bija atvedis Starptautiskās hokeja federācijas pārstāvjus un viņiem noorganizēja tikšanos ar visām valsts augstākajām amatpersonām. Gribot rīkot pasaules čempionātu, nepieciešama jauna un liela sporta arēna... Sandis Ozoliņš NHL "Zvaigžņu spēles" balsojumā Pasaules izlases sastāvā izvirzījies par otru populārāko aizsargu dalībai "All Stars" mačā Denverā. Tiesa, Sandis atlabst pēc kreisās kājas ceļgala operācijas. Biatlonists Ilmārs Bricis kārtējā Pasaules kausa posmā sprintā izcīnīja ceturto vietu. Kamaniņbraucēja Iluta Gaile Eiropas čempionātā ieņem piekto vietu. Basketbolists Edmunds Valeiko, nokļūstot Igaunijā (Rakverē), uzreiz saņēmis piedāvājumu no Tallinas "Kalev" palīdzēt Ziemeļeiropas Basketbola līgas turnīrā. Bez darba un algas Polijā palicis Latvijas basketbola izlases pamatsastāva spēlētājs Uvis Helmanis, tikmēr uzspēlējot Gulbenes "Bukos". Hokejists Kaspars Astašenko tomēr netika paturēts Tampabejas "Lightning" pamatsastāvā. Sergejam Žoltokam pēc nokļūšanas Edmontonas "Oilers" sastāvā teju mēneša laikā tikai viena rezultatīva piespēle... Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Ēvalds Grabovskis saslimis ar hokejistu slimību - cūciņām. Tieši viņš vadīja Latvijas junioru izlases delegāciju pasaules B grupas čempionātā, kur ar šo slimību tika nopļauta teju vai puse izlases, arī viens no izlases līderiem Jānis Sprukts. Pasaules sporta izdevumu skatījumā par labākajiem planētas sportistiem tiek piesaukti golferis Taigers Vudss un sprintere Meriona Džonsa. Džudists Vsevolods Zeļonijs atvēris savu džudo skolu. NBA 2000./2001. gada sezonā mājvietu atraduši 23 eiropieši, to vidū arī Arvīds Sabonis un Židrūns Ilgausks. Ja Latvijas valsts par augstiem sasniegumiem sportā maksātu prēmijas arī par septīto un astoto vietu, kā to par Sidnejas olimpiādi izdarīja Lietuva un Igaunija, pie valsts kases lodziņa būtu stātos arī kanoists Jefimijs Klementjevs, šāvējs Afanasijs Kuzmins, pieccīņniece Jeļena Rubļevska, un trekisti Ivo Lakučs, Ainārs Ķiksis un Viesturs Bērziņš. Futbolists Igors Stepanovs „Arsenal” rindās pēdējās četrās spēlēs laukumā devies pamatsastāvā.