Pirms 10 gadiem. Vasiļjevs nepiedalās konkursā, Znaroks atgriežas izlasē

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 242 (2000. gada 10.–16. jūlijs)

Vasiļjevs prom, Znaroks vietā, Lipmans savā elementā

Par garlaicību 10 gadus atpakaļ Latvijas hokeja virtuvē nebija jāuztraucas – tika servēts Haralda Vasiļjeva skalps, bijušais Latvijas izlases kapteinis Oļegs Znaroks tēloja feniksu, bet Vasiļjevs atteicās piedalīties muļķīgā Latvijas Hokeja federācijas izsludinātā konkursā uz izlases galvenā trenera posteni un uzskata, ka pēc panākumiem pasaules čempionātā Sanktpēterburgā viņa apstiprināšana par galveno treneri arī turpmāk būtu tikai loģiska.

Interesanti par Latvijas hokeja izlasi krieviski lasošajā presē "Sport Baltiji" slejās pamanījās izteikties LHF prezidents Lipmans. Kas tad saniknoja valsts hokeja pirmo cilvēku?

„Man nepatīk, ka izlasē izcēlies konflikts avīzēs tiek pasniegts kā skandāls. Līdzīgas problēmas sportā nav retums. Tās ir bijušas, ir un būs vienmēr, bet vienmēr šie konflikti tika atrisināti kolektīva iekšienē, nevis par konkrēto notikumu rīkots gandrīz vai referendums. .. Man kā federācijas prezidentam nav nekā nozīmīgāka kā izveidot normālu mikroklimatu mūsu hokejā. .. Pēdējo dienu laikā man vairākkārt bija izdevība tikties gandrīz ar visiem komandas spēlētājiem, un no sarunām es sapratu: pašu spēlētāju vidū īpašu domstarpību nav un nav bijis. Par atsevišķu spēlētāju kašķēšanos ar treneri: arī šajā gadījumā situāciju nepavisam nevar nodēvēt par drāmu ar prologu un epilogu - ja Haralds Vasiļjevs izmainīs savu attieksmi pret spēlētājiem un ja pirmajā vietā viņam būs cilvēcīgās attiecības ar spēlētājiem, tad esmu pārliecināts, ka viss atrisināsies pats no sevis. .. Tas pats Beļavskis, kurš atteicās spēlēt Vasiļjeva vadītajā izlasē, vakar (4. jūlijā) man pateica, ka izlases interesēs viņš vairs nebūs tik kategorisks savos izteikumos, un izteica gatavību spēlēt izlasē jebkurā gadījumā. Vienīgā Sašas prasība - cilvēciska attieksme pret viņu un komandas biedriem.

.. Hokejista pretenzijas pret Vasiļjevu ir sadzīviskas. Beļavskis Vasiļjevam ir tāds pats spēlētājs kā pārējie - viena no mehānisma sastāvdaļām mērķa sasniegšanai. Visbiežāk viņam nav tiesību uz personīgo viedokli vai - sliktākajā gadījumā - viņam nav tiesību to izteikt, viņam bez iebildumiem jāpilda trenera iegribas, kuras reizēm ir ļoti nepatīkamas. Ja jau federācijas prezidents vairākkārt uz sevis ir izjutis galvenā trenera attieksmi, tad ko lai saka par spēlētājiem - ar viņiem viņš nerēķinājās vispār. ..

Sanktpēterburga. Nākamajā dienā izlasei jādodas mājup, bet man vēl jāuzkavējas sakarā ar IIHF kongresu. Ieeju viesnīcas numurā pie galvenā trenera, lai no viņa atvadītos, norunātu tikšanās laiku Rīgā. Šis apģērbts un apauts guļ gultā, un tā mūsu saruna arī turpinājās: viens runā vertikālā stāvoklī, otrs - horizontālā. Teikšu atklāti, man bija kauns par Vasiļjevu.

Vēl viens piemērs. Rīga. Kad izlase atgriezās mājās, Vasiļjevs, aizbildinoties ar darba darīšanām, aizbrauca uz Vāciju. Es no kongresa Rīgā atgriezos pirmdien un cerēju, ka federācijā mums būs tikšanās ar komandas vadību, kurā bija iecerēts atvadīties līdz vasaras nometnei, iezīmēt starpsezonas plānus, parunāt par olimpisko kvalifikācijas turnīru, taču Vasiļjeva vairs nebija Rīgā. Man teica, ka viņu gaidot klubā. Pieņemsim, bet kā viņš būtu rīkojies, ja mūsu izlase būtu uzvarējusi ceturtdaļfinālā un iekļuvusi pusfinālā vai pat finālā, kā dēļ Sanktpēterburgā būtu jāuzkavējas vēl par trim dienām ilgāk? Bet jūs sakāt - darīšanas. Viņš uz izlasi atbrauca tikpat kā pēdējais un pirmais aizbrauca.

Labi, arī to es noriju, bet paiet trīs nedēļas, un Vasiļjevs izstrādā kārtējo numuru: viņš pa faksu man atsūta iesniegumu, kurā tiek prasīts apstiprināt viņu par izlases galveno treneri laikposmā līdz 2002.gadam. Pašā iesniegumā nekā dīvaina nav - viņa iepriekšējais līguma termiņš beidzās tūlīt pēc pasaules čempionāta, un Haralds gribēja parakstīt jaunu. Taču metode, ar kādu viņš gribēja tikt pie šā līguma! Viņš iepriekš nepiezvanīja, nebija saskaņojis, nebija piedāvājis savus plānus - ieliek papīru faksā, nospiež pogu, un viss. Dodiet man izlasi! Turklāt uz diviem gadiem. Man liekas, ka pat hokeja pasaules slavenības neko tamlīdzīgu neatļaujas. ..

Šis konkurss nebija agrāk iecerēts, šo ieceri neviens negatavojās īstenot. .. Prakse ir pierādījusi: treneru vidū aktivitāte nav ievērota, visi slēpjas cits aiz cita un gaida, kad viss beigsies. Šodien citu pretendentu nav, taču iespējams, ka viņi var parādīties rīt. Nezinu, kurš pieteiksies šim konkursam, taču pretendentu vidū var parādīties tēvs un dēls Tihonovi, vecākais un jaunākais Jurzinovi, Vladimirs Krikunovs. Pavisam nesen man zvanīja divi ļoti pazīstami somu treneri, kuri bija izdzirdējuši par šo konkursu un interesējās par niansēm. ..

Savukārt Haralda Vasiļjeva viedoklis bija šāds:
„Pirmkārt, tiek kūdīti spēlētāji pret treneri un, otrkārt, tā ir federācijas tuvredzība. Ja federācija gribēja izsludināt konkursu, tad to vajadzēja darīt tūlīt pēc čempionāta, lai tas treneris, kurš ir, vai tas, kurš būs, uzreiz varētu sākt strādāt ar izlasi. .. Es domāju, ka man ir jāpasaka arī kāds skarbāks vārds. Tā, kā šobrīd izrīkojas federācija, tā nedrīkst izrīkoties ar hokeju. Būtībā arī man būtu jāprasa Hokeja federācijai plāns, kā tā domā strādāt turpmākos gadus. Šobrīd bardaks ir pēc katra čempionāta, un, ja nekas nemainīsies, tad tas tā turpināsies vēl ilgi. .. Es uzskatu, ka šis konkurss ir muļķīgs, ka tas nevienam nav vajadzīgs. Tas bija jānokārto jūnijā, nevis jūlijā. .. Lipmans ļoti labi zināja, ka es Rīgā ieradīšos tikai jūlija vidū. Tas, ka es nebūšu klāt pirmajās dienās, netraucē hokejistiem gatavoties pēc manis izstrādātā plāna Nazarova vai Klinšova uzraudzībā. Šie treneri visu zina, kas treniņos ir jādara. .. Beigu beigās - es Vācijā nevaru izdzīvot ar algu tūkstoš marku mēnesī, ko par darbu izlasē man maksā Lipmans. Man ar klubu ir līgums, mums ir savi atvaļinājuma laiki, man jārēķinās ar saviem kolēģiem. Kad viņi ir atvaļinājumā, es aizstāju viņus, kad savukārt es - tad viņi mani. Pēc sezonas aprīlī man bija pauze un šo laiku es veltīju Latvijas izlasei. Tagad, vasarā man atkal ir triju nedēļu pauze, un to esmu iecerējis ziedot izlases labā, un nekas traģisks nenotiku, ja es sezonas laikā kādu nedēļu paņemtu brīvu. ..
Kerčs divus gadus pēc kārtas spēlē klubā, kas DEL ieņem pēdējās vietas, bet pirms tam viņš spēlēja trešās līgas komandā no Landsbergas. Ja Ignatjevs pagājušo sezonu būtu aizvadījis kaut cik ciešami, viņam arī šogad būtu piedāvāta vieta kādā Vācijas klubā. Tāpat arī Panteļejevs, kurš visu sezonu aizvadīja viļņveidīgi un tagad meklē glābiņu Amerikā. ..

Varbūt šeit ir jāpiemin valodas jautājums. Ja šie spēlētāji ir izlēmuši spēlēt Latvijas izlasē, ja viņi ir Latvijas pilsoņi, tad katram Latvijas pilsonim ir jārunā latviski. Cik zinu, lai iegūtu Latvijas pilsonību, katram ir jākārto valodas eksāmens. Ja viņi nepārvalda šo valodu, tad es nezinu, kādos nolūkos viņi šeit atrodas. Man ir vienalga, vai cilvēkam ir krievu tautība vai kāda cita. Man visi hokejisti ir vienlīdzīgi. Viņiem būtu jāsaprot, ka bez Latvijas izlases starptautiskā līmenī viņiem lielu iespēju nebūtu. ..

Lai Lipmans sauc, kādus skaitļus grib, jo es vēl neko neesmu saņēmis. Es zinu, ko saņēmuši pārējie. Zinu, ka esmu nopelnījis pāris tūkstošu marku vairāk nekā spēlētāji. Lipmanam nevajag aizmirst, ka viņš šīs prēmijas nemaksā no savas naudas. Šīs prēmijas tiek izmaksātas no IIHF pienākušās naudas, ko katra izlase nopelna par konkrēti izcīnīto vietu pasaules čempionātā. .. Puikas ir šo naudu nopelnījuši ... Es taču nebāžu avīzē, cik nopelna Lipmans uz hokeja rēķina, cik viņš nopelna ar biznesu.

Neatceros, kad ar kādu no hokejistiem būtu runājis necilvēcīgi. Kā jau esmu teicis, ikviens man var zvanīt jebkurā laikā. Tā, kā to dara žurnālisti, tā to var darīt arī hokejisti. Ja es runātu necilvēcīgi, šaubos, vai žurnālisti man kādreiz vēl zvanītu. .. Lai hokejisti to izdara vēl vienu reizi, tikai manā klātbūtnē, un to pašu pasaka man. Šos pārmetumus esmu lasījis tikai avīzēs. Neviens man nav zvanījis, nevienu neesmu pataisījis maziņu, kaut argumentu man ir pietiekami daudz. .. Redz, bieži vien rodas šādas situācijas, kad spēlētājs negrib runāt ar galveno treneri un iet pie viņa palīgiem. Man nav tādas informācijas, ka kāds no spēlētājiem būtu papildus runājis ar Nazarovu vai Klinšovu. .. Es gribu dzirdēt šīs pretenzijas, un, ja mēs tās varam noregulēt mierīgā ceļā, tad man vispār nav nekādu problēmu. Tad problēmas ir citiem. Es gribu dzirdēt, cik nopietnas ir šīs pretenzijas un vai tās ir vērā ņemamas.”

Sportacentrs.com atkāpe: Haraldu Vasiļjevu atbalstīja vārtsargs Artūrs Irbe, un, zinot viņa taisnības mīlestību, mēle neceļas paziņot, ka taisnība bija Kirovam Lipmanam. Pirms 10 gadiem līdzjutēji sūtīja vēstules uz „SA” redakciju, un nevienā no tām nebija atbalstīta Latvijas Hokeja federācija. Laikam nevajadzētu viņus visus uzskatīt par muļķiem?

Vilemsens bāž sprunguļus Serģa spieķos

Reizēm konkurentu var „novākt” arī ar intrigu palīdzību. Tā uzvarēt 2000. gada sezonā pasaules motokrosa čempionātā motocikliem ar blakusvāģiem mēģināja tas pats vīrs, kurš šodien pasaules čempionāta kopvērtējumā par 5 punktiem apsteidz Kasparu Liepiņu un Jorisu Hendriksu, - Daniels Vilemsens.

„Pasaules čempionāta piektais posms Vācijā. .. MTH motors .. jau pirmajā braucienā nespēja izvilkt līdz finišam, un Kristers pirmo reizi šogad palika "uz nullītes". Pūles dabūt dzinēju "uz kājām" starp braucieniem nebija tik veiksmīgas, kā cerēts, un jau pirmajā aplī Serģis atkal palika trases malā. Kamēr tika veikti izmisīgi mēģinājumi moci atkal savest braukšanas kārtībā, garām bija pabraukuši visi konkurenti, taču tas netraucēja latviešiem sadzīt rokā lielāko viņu daļu - Kristers un Artis finišēja piektajā vietā, kas deva 11 punktu un tobrīd ļāva viņiem saglabāt kopvērtējuma līderpozīcijas.

Taču neilgi pēc finiša notikumi pavērsās pavisam absurdā virzienā: izrādījās, ka otrā brauciena laikā Cābels, stāvot trases malā, Serģa veiktajos remontdarbos saskatījis nelikumības un drīz vien par to noziņojis savam vienīgajam "topklientam" Vilemsenam. Sekoja protests, un Arbitrāžas komisija nolēma, ka latviešu otrā brauciena rezultāti anulējami. "Startu paņēmām normāli, taču jau pirmajā aplī motors sāka "šaut". Kad vienā brīdī apstājās pavisam, es nedaudz pakrāmējos, paraustīju sveču vadus un braucu tālāk. Izrādās, ka tajā brīdī no slāpēšanas pogas bija atvienojies vads un palicis trasē," skaidro pats Kristers. "Cābels to ieraudzīja un momentāni aizskrēja paziņot žūrijai, jo tehniskie noteikumi paredz, ka bez slāpēšanas iekārtas pārvietoties pa trasi ir bīstami. Izrādās, es esot apdraudējis pārējos braucējus..."

Serģis uzskata, ka nokritušā vada trūkums viņa ātrumu trasē nekādi nav varējis ietekmēt, turklāt žūrijai nav bijis nekādu pierādījumu, ka tas no motocikla atvienojies tieši konkrētajā brīdī. "Žūrijas komisiju neinteresēja fakts, ka tikpat labi to vadu kāds varēja pienākt un noraut jau pēc finiša, un šādas diskvalifikācijas mierīgi varētu safabricēt katrā posmā. Būtu es zinājis, ka beigās kaut kas tik muļķīgs var atgadīties, būtu uzkavējies pāris sekundes ilgāk un pielicis to vadiņu atpakaļ, bet tagad nākas palikt bez 11 izcīnītajiem punktiem," spriež Kristers. ..
"Patiesībā iespējas, ka protests varētu netikt apmierināts, bija visai mazas, jo triju cilvēku komisijas priekšsēdētājs bija holandietis, bet viņa padotie - viens 79 gadus vecs onkulis, kurš sen jau neko no tā visa "nefiltrē", bet otrs - vācietis. Skaidrs, ka mana diskvalifikācija nāktu par labu arī Veningeram un Veinmaniem," pavisam mierīgi situāciju konstatē Serģis. "Vienkārši pagadījās izdevīgs iemesls, kāpēc mani noņemt no trases, un viņi to arī izmantoja - tā bija atriebība par mūsu pagājušogad iesniegto protestu pret Vilemseniem, un acīmredzot tagad viņiem beidzot miegs nāks labāk."”

Tas jau bija trešais gadījums, kad Serģis ar Rasmani patrāpās Vilemsena ceļā. „Sapratis, ka godīgā cīņā savu "labo draugu" neuzvarēt, pagājušogad Vilemsens ķērās pie citām metodēm: kad pirmajā posmā Serģis un Rasmanis atkal bija savākuši maksimālo punktu skaitu, holandietim acīmredzot neizturēja nervi, un pasaules čempionāta otrajā posmā Čehijā viņš... salauza Kristeram kāju. Kamēr Serģis ņēma virāžu pa ārmalu, Vilemsens iespraucās iekšmalā un pilnā ātrumā ietriecās Serģa potītē. 1:0...

.. Serģis ar visām operācijas laikā potītē ieliktajām skrūvēm kāpa uz moča jau nākamajā posmā! .. Pirms pēdējā posma holandiešu duetam bija 26 punktu pārsvars .. Pirmajā braucienā latvieši izcīnīja uzvaru, savukārt Vilemseni iestūrēja nožogojumā. Iestūrēja tik pamatīgi, ka, lai atbrīvotu riteni no tajā iesprūdušā stieņa, viņam palīgā traucās kāds līdzjutējs. Holandieši finišēja trešie, kas viņiem it kā jau nodrošināja čempionu titulu, taču tehniskajos noteikumos skaidri un gaiši stāvēja rakstīts: palīdzība no malas ārpus tehniskajiem boksiem ir pārkāpums, par ko pienākas rezultāta anulēšana. Un tomēr - Arta Rasmaņa iesniegtais protests turpat trasē tika noraidīts bez garas vilcināšanās.” 2:0.

Sportacentrs.com atkāpe: Vilemsens vēl nebija sapratis, ka viņa metodes pret Serģi un Rasmani ir bezspēcīgas, ka uzvar stiprākais un ka viņš būs spiests braukt abiem no muguras tik ilgi, cik ilgi vien duets pastāvēs.

Pārējās tēmas

2006. gada pasaules čempionāta futbolā mājvieta negaidīti nenonāk DĀR rokās. Pat uzvarētāji no Vācijas bija šokēti. Izrādās, pie vainas bijis Okeānijas Futbola konfederācijas prezidents, kurš pretēji OFK vēlmei (balsot par DĀR) sadomājis atbalstīt Angliju, pēc kuras izstāšanās 2. balsošanas kārtā 78 gadus vecais goda vīrs vairs nav balsojis. Ja viņš balsotu par DĀR, balsu skaits būtu bijis 12:12, un izšķirošā nozīme būtu bijusi FIFA prezidenta Zepa Blatera balsojumam. Viņš balsoja par DĀR...

Laurim Freibergam pēc Eiropas čempionāta finālsacīkšu pirmajā posmā 250 kubikcentimetru klasē 2 braucienu summā izcīnītās 2. vietas kļūt par Eiropas čempionu būs iespēja savās mājās, Limbažos. Riteņbraucējs Arvis Piziks pēc veiktiem deviņiem posmiem „Tour de France” kopvērtējumā ir labāko desmitniekā! Peldētājs Valerijs Kalmikovs Eiropas čempionātā izcīna 5. vietu 200m brasā. Pirmo reizi par Latvijas čempioniem motokrosā motocikliem ar blakusvāģiem kļūst Kristers Serģis un Artis Rasmanis... Viens no junioru basketbola izlases līderiem Kristaps Janičenoks treniņā pirms Eiropas čempionāta lauž roku... Futbolists Andrejs Štolcers intervijā „SA” pēc trim Doņeckas „Šahtar” aizvadītām sezonām ir pārliecināts, ka atgriezties tur nevēlas, jo vienīgais augsta līmeņa klubs valstī ir Kijevas „Dinamo”, un taisās atrādīties Maskavas „Spartakam”. Sanda Prūša bobsleja klubā, kaut arī pietrūkst tehnoloģiju, pēc piecu gadu pārtraukuma Latvijā izgatavots jauns bobs, jo labu braucamo aiz robežām neviens nepārdod, bet pašam Prūsim apnicis pierādīt federācijai, ka viņš nav zilonis un starta estakādes atjaunošana „Daugavas” stadionā nav vajadzīga tikai viņam vienam. Treneris Aleksandrs Čumakovs intervijā „SA” stāsta, ka vieglāk būtu audzināt kādu, kas nav no viņa ģimenes, nevis Staņislavu Olijaru, bet Staņislavam pa zobam nav tikai brits Kolins Džeksons, amerikāņi Džonsons un Krīrs, kā arī kubietis Garsija. Eiropas basketbolā pilnā sparā iet vaļā „aukstais karš” starp jaundibināto ULEB un FIBA, kura piedāvā Suprolīgas projektu. Esbjergā (Dānija) Eiropas kausa izcīņā vieglatlētikā daudzcīņu 2. līgā individuāli uzvarējis Rojs Piziks (7744 punkti), bet Latvijas izlase ieņēmusi 2. vietu un nākamgad startēs līgu augstāk. Savu pirmo „Grand Slam” Vimbldonā izcīnījusi vecākā no „šokolādes māsām” Venusa Viljamsa. Montekatīni (Itālija) Eiropas čempionātā šaušanā Latvijas šāvējs Boriss Timofejevs dalīja 7.-8. vietu.