Zāģis

Ģenerālis, kas citkārt saukts arī par Valdi Valteru, ar savu zāģi ik pa brīdim parādās fonā. Pavej pat – viņdien, sirmais vīrs nespēj saturēt sevī kremti par izlases trenera Aināra Bagatska spēlētāju izvēli, gatavojoties Eiropas čempionāta finālturnīram. Vai jums jāatgādina, ka, paša W vārdiem runājot, „es neinteresējos par basketbolu, es neeju uz basketbolu, es negribu neko zināt par basketbolu”, bet – viedoklis man ir... Šajā ziņā Valdis ir unikāls, bet – nu paskatīsimies, ko viņš zāģē? Ieraugot izlases kandidātu sarakstu, Valters saka, ka treneris esot vājš. Kur vājums? Esot atteicies no labiem spēlētājiem, no personībām. Atteikums nozīmējot diagnozi – ahā, netiec galā ar večiem, tātad – pauti mazi, nestāv, nav krampis un tādā garā... Secinājums – labs treneris mierīgi būtu varējis šos mālu mīcīt, Bagijs automātiski paliek par... nu, loģiski – Mārupes gurķi vai tikai un vienkārši par treneri...

Ādolfs nav, Kambis nav, Šķēle nav, ar Biedriņu arī neviens neesot runājis, bet Janičenoks un Blūms jau esot redzēti pie zīlniecēm – sak, varbūt labāk nemaz nespēlēt, varbūt tikai patēlot, ka mēs mīlam Latviju... Pa vidu visam tiek kā pipari putukrējumam piemesti Timma un Meijeris, kuri „nez vai gribēs braukt prom no NBA vasaras nometnēm” un tādā garā. Šādus mēslus Valdis publiski nes pilnā nopietnībā – sēž ar savu zāģīti un – šik, šik, šik... Tam visa galā tiek piesauktas Latvijas basketbola intereses, misija un vienreizējā iespēja – visus šajā kontinentā beidzot paņemt, jo otras tādas izdevības nebūšot. Protams, ja vien treneris spētu saskatīt šo unikālo mirkli. Bet Bagijs to nevarot, jo ir vājš – saka Valdis Valters. To saka tas pats cilvēks, kas Latvijas basketbolā ir ne tikai kaut ko cēlis, bet arī jaucis.

Citā starpā, tā jaucis, ka vēl tagad varam pabrīnīties – vai dažus lēmumus Ģenerālis pieņēma skaidrā vai pilnmēness ietekmē. Vai atgādināt? Tikai viens piemērs – kaut kā nav dzirdēta Valda paškritiska atskate par 1997. gadu, kad viņš ar savām tulznainajām rociņām par izlases treneri izbīdīja apmulsušo un galīgi zaļo Igoru Miglinieku, neskatoties uz šīs personības neviennozīmīgo lomu nacionālā goda sakarā, par citām tā brīža kvalitatīvajām kompetencēm nerunājot. Kas sanāca galā? Misija, kuru īpaši neviens nevēlas cilāt jeb – zāģu kolekcija. Bet šos sūdus necilāsim – tie smird... Parunāsim par laicīgo priekšmetu, tā teikt – aktualitāti.

Bagatskis ir izvēlējies spēlētājus. Kāpēc treneris to nevar darīt? Kāpēc Valters ar savu pieredzi zem groziem un pie galdiem, šajā izvēlē saskata izlases pašreizējā trenera nespēju paņemt labākos un sauc to par viņa (Bagija) nespēku, vājumu? Kur vājums? Atteikt cilvēkiem, kam treneris neuzticas? Tieši pretēji – tas parāda, ka Bagatskim tomēr ar vēso un veselo saprātu viss ir kārtībā. Tas, ka basketbolists Kristaps Valters pirms mēneša teicās, ka vēloties palīdzēt izlasei un, ka „Bagatskim arī tas palīdzēšot”, vēl neko nerunā par trenera meistarību. Diezgan rotaļīgi var retrospektīvā atgādināt, ka arī pats Valdis Valters tālajā 1988. gadā vēlējās palīdzēt PSRS izlasei izcīnīt Seulas olimpisko zeltu, tikai treneris Gomeļskis viņu nepaņēma... Ne tāpēc, ka Valters bija slikts spēlētājs. Viņš gluži vienkārši bija slikts spēlētājs trenera Gomeļska vadītajai komandai. Komandai kopumā! Tai pašai, kas to konkrēto turnīru uzvarēja. Protams, te piesaukt basketbola leģendas un blakus tām nolikt Bagatski – par to vecais Valters ierēc...

Savukārt, mēs pārējie ierēcam par elementāru situāciju, ko Valdis neizprot, vai izliekas, ka neizprot – treneris nosaka komandas kopumu, darbojošās personas, nevis spēlētāji. Jā, tā savulaik bija pieņemts vēl vecā VEF laikā, kad Ģenerālis treneru vietā izlēma par sastāvu, kas ar viņu kopā uzspēlēs, taču – tā ir pataloģija, nevis normāla kārtība. Ja izlasei ir galvenais treneris, tad viņam tiek iedots mandāts novākt tādu komandu, ar kuru viņš pratīs iziet laukumā un cīnīties par uzvaru. Jau atkal fonā dzirdu to pašu veco plati – sak, Bagijs baidās no līderiem, tātad, tomēr šādā veidā viņš atzīstas, ka nav viņā iekšā īsts krampis? Pirmkārt, izlases treneris nevada mazgadīgo vai grūti audzināmo koloniju. Otrkārt, ne jau Bagatskis izaudzināja spēlētājus, kas paši noteica savu ceļu Latvijas basketbolā. Treškārt, vienam otram bijusi dota iespēja veidot savu stāstu pie valsts karoga tik daudz reižu, ka jau esam sākuši nogurt, uzskaitot – kurā gadā viņi kakāja dušā, kurā dedzināja viesnīcas, kurā jauca kokteiļus...

Atvainojiet, atsevišķos gadījumos arī mēra sajūtai jābūt un - nudien varētu sākt slaidi nospļauties, ja kāds kaut kādā noteiktā vecumā pēkšņi ir nācis pie prāta. Nu, un?

Viņdien Latvijas mediju vidi e-mail formātā aplidoja vēstule, kuru bija parakstījis Andris Biedriņš. Tajā dažos visai loģiskos teikumos pateikta būtība – vēlos spēlēt izlasē, vēlos palīdzēt Latvijai. Protams, šajā laikmetā noticēt katram elektroniskajam sūtījumam nav prāta darbs, tomēr nekas nav dzirdēts, ka pats Andris kaut kādā mērā būtu precizējis šī vēstījuma autentiskumu vai tieši pretēji – safabricējumu. Ja to (vēstuli) viņš ir paveicis ar savām rokām un galvu – nekā pārdabiska, tāda nostāja nav ne varoņdarbs, ne atļaušanās. Tā vienkārši rīkojas jebkurš normāls savas zemes cilvēks. Ja tas tomēr nav bijis viņš, jāsaka – tie, kas rakstījuši Biedriņa vietā, nav neko sliktu paveikuši. Šajā vietā vajadzētu tomēr atkal citēt veco Valteru, kas, protams, zina, ka „neviens ar Biedriņu nav runājis” un tāpēc, „viņš noteikti nebūs izlasē”.

Pieņemsim, ka nav ar’. Tajā pašā laikā ir zināms, ka mums ir tāds basketbolists, kas spēlē – pag, kā tur to līgu sauca? – NBA, ka viņš ir pie veselības un ar nevienu mājienu nav licis saprast, ka viņam Latvijas izlases lieta ir nepieņemama, sveša vai neizprotama. Protams, ka tas automātiski nenozīmē, ka Biedriņš ir ar visām četrām par izlases ideju, bet – morāle šeit ir skaidra. Izlasē spēlē tie, kas vēlas. Izlasē nevienam nelūdzas. Izlase ir kaut kas maķenīt vairāk par jebkuru klubu, kurā tev maksā algu. Un nav svarīgi - vai tie ir deviņi miljoni vai simts latu...

Bet Biedriņa sakarā ir izdarīts viss, lai šis cilvēks Latvijas izlasē spēlētu. Tikko kā Latvijas basketbola savienība ir saņēmusi arī rakstisku apliecinājumu no Goldensteitas „Warriors”, ka viņi neiebilst pret sava centra spēlētāja dalību izlasē. Nosaukta arī apdrošināšanas summa, ko savienība ir apsolījusi segt, lai NBA basketbolists būtu visādā ziņā aizsargāts no nejaušībām, kas sportā gadās (tpu, tpu, tpu)... Atliek vien Andrim paņemt sevi pēc rokas un izvest plāniņa vidū. Tam nav nekāda sakara ar to, ko grib Bagatskis, iztēlojas Valters, vai vēlas LBS. Par izlasi nediskutē! Vismaz šo vienreiz šī paaudze varētu sākt saprast.

Veči, paņemiet savus zāģīšus un nokāpiet no zariem, uz kuriem paši sēžat. Uz zemes stabili būs drošāk, bet zem groziem jau var gāzt citus kokus...Veiksmi izvēlē!

P.S. Bet savam paziņam Valdim Valteram iesaku jaunā modeļa "Husqvarna" motorzāģi. Tas ņem labāk un tīrāk. Vecā metode pagalam nelietderīga.