Sešas uzvaras, lai satiktu Oskaru...

Bet jātic vien būs, jo šobrīd Oskara pārstāvētais klubs Filadelfijas Flyers atrodas tieši divu uzvaru attālumā no Stenlija kausa fināla:
- Lai gan man pagaidām pie spēlēšanas nav sanācis tikt, tomēr esmu vienkārši sajūsmā par šo – nu, sauksim to par piedzīvojumu. Šobrīd eju cauri tādai skolai, kur katra diena ir kā jauna mācību stunda... Man te viss patīk un esmu kā sūklis – uzsūcu visu, kas var noderēt manai karjerai nākotnē. Tā ir vienkārši fantastika!
Oskars burtiski izstaro pārdzīvojumus, kuros bijis ierauts, lai gan atzīst – labāk jau būtu bijis, ja vēl ļautu treneri viņam spēlēt hokeju. Kāpēc neļauj?
- Pēc olimpiādes bija cirkšņa savainojums, taču kādās pāris nedēļās tiku uz kājām. Kad sākās Stenlija kausa izcīņa, pirmajā kārtā divus mačus uzspēlēju, taču pēc tam treneris pateica, ka nolēmis uzticēties pieredzei. Saprotams, es starp aizsargiem esmu ar mazāko bagāžu, tāpēc tagad esmu spiests notikumus vērot no malas. Bišku jau škrobe ir, jo jūtu, ka varu būt palīgs, taču – izprotu arī trenerus. Viņiem vajag uzvaras un, ja ir izvēles starp pieredzi vai jaunību, tad otrais gadījums automātiski paliek rezervē.
Taču airus Bārtulis nežāvē – viņš komandā ir septītais aizsargs un ir pilntiesīgs kluba hokejists ar visām no tā izrietošajām konsekvencēm. Piemēram, Oskars šobrīd jebkurā brīdī ir gatavs mesties uz ledus, jo uztur pieklājīgu sportisko formu:
- Treniņu procesā nekas nav mainījies – strādāju kā zirgs... Pat vēl vairāk: tā kā Prongers un Timonens play off mačos uz laukuma pavada daudz minūšu, treniņos viņi bieži vien pat nepiedalās. Taču izspēles vai kombinācijas vienalga tiek izspēlētas un tad es šo robu piesedzu vai aizpildu.
Regulārajā sezonā Oskars kopā ar Flyers aizvadīja 53 spēles – tas, starp citu, ir pietiekami, lai dažādu sakritību, veiksmes un izdošanās gadījumā, viņa vārdu iegravētu uz... Jūs paši zināt, kā sauc šo kausu. Vaicāju, vai tiešām arī Oskars sajuta atšķirību starp Stenlija kausa izcīņas spēlēm un NHL čempionātu, ko allaž ir uzsvēruši profesionālie hokejisti? Bārtulis saka, ko pats uz savas ādas izbaudījis:
- Tas vienkārši ir vienu pakāpi augstāk – mežonīgs līmenis! Viss notiek ātrāk, dinamiskāk... Spēj tik izsekot līdzi ripai! Viegli nav, bet teikt, ka netiku ar šiem ātrumiem galā – arī nevaru. Spēlējot starp lieliem meistariem, arī pats savas kvalitātes noslīpē un iegūsti vairāk.
Oskars nezina, vai viņam šajā sezonā vēl būs iespēja iziet laukumā, taču viņš ir pārliecināts – ja tas notiktu, bildi komandā nesabojātu. Tagad tā muļķīgi sanāk – lai iegūtu savu iespēju, kādam no kolēģiem nedrīkst paveikties:
- To es džekiem nenovēlu – lai spēlē, kamēr spēks un veselība ļauj! Mans uzdevums kā armijā – būt vienmēr gatavam. Ja man pirms sezonas kāds teiktu, ka pavasarī būšu komandā, kura spēlēs Stenlija kausa izcīņā – būtu bijis grūti noticēt. Bet – tagad tur esmu! Kur nu vēl visi vēsturiskie rekordi, kuros esmu bijis ierauts kā līdzdalībnieks – tā ir neticama sakritība un fantastika!
Ar to Oskars bija domājis pēdējo Flyers atspēlēšanos sērijā pret Bruins, kad no 0:3 viņa klubs izrāva uzvaru. Tādas lietas NHL vēsturē ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas, ja par laika nogriezni tiek paņemti pat pēdējie simts gadi:
- Ko lai saku? Biju tajā visā iekšā – sajūtas kā filmā. Redzu un saprotu, ka manā acu priekšā tika rakstīta īsta līgas vēstures grāmata. Komandā bija unikāla gaisotne, treneris pateica – aizmirstiet par sērijas rezultātu, ejiet laukumā un uzvariet šī vakara spēli. Un tā mēs četrus mačus pēc kārtas izcēlām – kā pēdējo iespēju, kā izšķirošo kauju. Super sajūtas!
Bārtulis jau ir aizmirsis (atvaino, Oskar, laikam tikai piemirsis, jo aizmirst tādas lietas hokejisti vienkārši nevar), ka vienu NHL vēstures ierakstu viņš jau šogad uz skapja ir ieskrāpējis – tā bija tā sauktā Winter Classic spēle, kurā Flyers 36 000 skatītāju klātbūtnē Bostonas beisbola stadionā Fenway Park uz atklāta ledus tikās ar minētajiem Bruins. NHL Slavas zālē šo unikālo faktu no Flyers puses iemūžināja ar ... Oskara Bārtuļa kreklu, kur tas tagad stāv kā spēles liecība. To vakaru filadelfieši zaudēja, taču varu derēt, ka Bostonas hokejisti šo maču būtu jebkurā diennakts laikā gatavi iemainīt pret vienu uzvaru Stenlija kausā starp šīm abām komandām šajā pavasarī – tieši viens panākums Bruins klubu šķīra no uzvaras sērijā, bet – tam nebija lemts notikt. Tagad Flyers jau spēlē Austrumu konferences finālā, kur citā sērijā pret Monreālu viņi ir vadībā ar 2:0. Proti,vēl divas uzvaras un Filadelfija kopā ar mūsu lielo Oskaru jau ielēks lielajā finālā!
- Kā ir ar to ielēkšanu un prognozēm, mēs paši parādījām pret Bostonu. Tie paši Canadiens arī visus šogad jau ir pārsteiguši – nu, kurš domāja, ka viņi vispirms pieveiks Vašingtonu, bet pēc tam Pitsburgu? Neviens, izņemot viņus pašus. Ažiotāža Stenlija kausā ir milzīga – katra nākamā kārta atsijā komandas, bet spriedze tikai pieaug. Žurnālistu paliek vairāk, līdzjutēji skaļāki – to visu tagad redzu un saprotu. Un pats interesantākais, ka tas notiek ar manas komandas piedalīšanos. Patiešām dīvaini, taču tajā pašā laikā – iespaidīgi un emocionāli, - Oskars neslēpj saviļņojumu.
Gribēju viņam kaut ko novēlēt, bet – vai ir jēgas vēlreiz pieminēt to, ko viņš tāpat saprot bez vārdiem. Sandim tas ir, Artūram pietrūka trīs uzvaras, Sergejam – astoņas... Oskaram tagad vajag sešas. Tikai? Tad tiekamies pēc sešām uzvarām... Vai tas nebūtu jauki?