Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GooglePieredzējušie savāra ziepes
@ilvarslv
2010-11-17 17:21
Nevienam nepatīk zaudēt, nemaz nerunājot par zaudējumu spēles pēdējās sekundēs. Žēl, ka šoreiz tieši Latvijas futbola valstsvienība Ķīnā bija piemērs, kā nedrīkst zaudēt. Žēl, ka bija grūti pamanīt, ka pēdējā spēle valstsvienībā bija Eiropas rekordistam Vitālijam Astafjevam. Kas bija jādara citādāk?
Varbūt sākums izklausījās pēc tāda kā gaudu stāsta. Nē, tas tāds nav domāts. Pirmkārt, par zaudētajiem vārtiem. Šī nav pirmā reize, kad apjūkam tā saucamo standartsituāciju laikā. Tik ļoti ņemam pie sirds, ko saka treneri, ka aizmirstam par radošo. Tā bija spēlē pret Maltu, kad apjukām pēc maltiešu stūra izspēles, jo bumbu negaidīti mums nepiespēlēja soda laukumā pie vārtiem. Tā bija arī šoreiz.
Protams, jāvērtē situācija kopumā. Kreisajā malā atstājām nepiesegtus konkurentus, kas viegli saņēma bumbu. Vispirms noslinkoja komandas kapteinis šajā mačā kreisās malas aizsargs Dzintars Zirnis, kurš nogāza ķīnieti, nevajadzīgi nopelnot soda sitienu pēdējā minūtē netālu no mūsu soda laukuma. Tomēr tā nebija vienīgā kļūda. Pēc tam pieci mūsu futbolisti sedza trīs ķīniešus tieši pretī vārtiem, taču bez uzmanības atstāja vēl divus tālāk aiz muguras. Kad bumba jau bija pretiniekam "uzlikta" uz pieres, situāciju centās labot Ritus Krjauklis, taču bija jau par vēlu. Pārsteidza, ka pieredzējušie - vārtsargs Deniss Romanovs (pārējo spēli viņš aizvadīja labā līmenī!), turpat netālu stāvošais Pāvels Mihadjuks "nesalika" pārējos pa vietām, lai neviens ķīnietis nepaliktu bez uzmanības. Piemēram, Andrejs Kovaļovs stāvēja uz 16,5 metru līnijas viens pats. Jautājums - ko viņš tur darīja, ja tur pat tuvumā laukuma dziļumā nebija neviena ķīnieša, kamēr aiz muguras "ganījās" divi nepiesegti. Kovaļovam pašam bija jānovērtē situācija un jāpiesedz kāds no brīvajiem, bet, ja debitants apmaldījās, pirmo reizi spēlējot tik augstas raudzes mačā, vismaz kāds no pieredzējušajiem spēlētājiem varēja viņam to pateikt. Turklāt jāņem vērā, ka ķīnieši nebūt ne visiem spēkiem devās pēdējā uzbrukumā - soda laukumā reāli cīņā bija tikai pieci mājinieki un mēs pamanījāmies divus atstāt bez uzmanības. Tāpēc arī tāds iznākums, kas sabojāja "normālo" iespaidu par rezerves sastāva sniegumu.
Otrkārt, Astafjevs bija pelnījis aiziet ar lielāku troksni arī par spīti tam, ka publicitāti viņš nemīl un nav iemesla viņam tādēļ kaut ko pārmest. Milzīgai auditorijai bija iespēja pateikt - lūk kur Eiropas rekordists, un viņš ir no Latvijas! Vitālijs uznāca laukumā, it kā būtu viens no daudziem un tāpat to atstāja. Akmens Latvijas Futbola federācijas dārziņā, kas nepacentās to visu padarīt redzamāku un atmiņā paliekošu.
Piemēram, kāpēc gan nevarēja mazu novirzi no normas un Astafjevu laukumā laist ar 167. numuru uz krekla? Nedomāju, ka tiesnešiem un arī ķīniešiem būtu kas iebilstams. Tāpat uz krekla pietrūka uzvārda - Astafjevs. Varbūt šādas nianses arī bija iemesls, kāpēc futbola dievs pagrieza muguru. Arī Jurijam Žigajevam, kura sistā bumba no 11 metrus soda sitiena atzīmes lidoja divus centimetrus augstāk, nekā vajadzēja, un noglaudīja vārtu pārliktni, nevis iespurdza vārtu tīklā. Veiksme ir jānopelna. "Gudrajiem" der palauzīt galvu, kāpēc pēdējā laikā tā iet ar līkumu un šogad iekrājusies tik negatīva bilance.
-1 [+] [-]
Tad jau sanāk, ka pats esi tas "gudrais"
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Jautājums: vai par to nebija kādam samaksāts?