36. nedēļa. Sita, kad citi nevarēja

Dainis Āzens 2012-09-16 23:37

Eiropas čempionāta kvalifikācijas 2. kārtas pirmajā posmā Ungārijā viņš bija galvenais punktu guvējs. Tāds darbs diagonālajam uzbrucējam volejbolā. Ar to pietika, lai ne tikai paņemtu plānoto uzvaru pār Ungāriju, bet arī pieveiktu par favorītu uzskatīto 2007. gada Eiropas čempioni Spāniju.

Gada 36. nedēļa padevās volejbolistiska. Gan Mārtiņš Pļaviņš turpināja tradīciju, ar kuru trešo gadu pēc kārtas kāds no Latvijas pludmales volejbolistiem kļūst par Krievijas čempionu, šoreiz pārī ar Krievijas sportistu Bogatovu, gan zāles volejbolisti Ungārijā paņēma varbūt pat drusciņ vairāk, kā no viņiem gaidīja – bez jau iepriekš iegrāmatotās uzvaras pār Ungāriju arī piecu setu panākumu pret 2007. gada Eiropas čempioniem spāņiem un viens sets pret francūžiem. Šajās trijās spēlēs lielisku sniegumu nodemonstrēja Latvijas izlases galvenais uzbrucējs Hermans Egleskalns, kuram būtībā nebija tiesību kļūdīties vai spēlēt sliktāk par savu spēju līmeni, jo Gundara Celitāna prombūtnē Hermans bija vienīgais īstais savas pozīcijas spēlētājs.

Viņš izturēja. Mačā pret ungāriem viņa kontā 24 punkti, turklāt uzbrūkot ar 69% precizitāti (labi šīs pozīcijas spēlētājam skaitās virs 40%, jo bieži, kad cēlājam nav kur citur bumbu grūst, pēdējā cerība paliek diagonālais uzbrucējs). Nedaudz mazāk punktu zaudējumā francūžiem (15), taču uzbrukumu procents vienalga labs – 45%. Tomēr vissvarīgākais viņa ieguldījums 26 punkti (60% rezultatīvu uzbrukumu) bija tieši Latvijai vissvarīgākajā mačā – pret Spāniju. Par zemu nenovērtējot pārējo komandas dalībnieku pienesumu, lielā mērā pateicoties Egleskalnam, pirms izšķirošā posma Jelgavā Latvijas izredzes šķita tik cerīgas, kā laikam vēl nekad pēdējos 17 gados – ar iespēju tikt uz čempionāta finālturnīru.