Kādi esam, tādi esam...
Pasaules čempionāts vieglatlētikā Latvijai beidzies uz mazliet minorīgas nots. Neviens no lēcējiem un metējiem netika labāko ducī. Skrējēju mums nebija. Soļotāji trīs - ar Agneses Pastares 23. vietu 20 kilometros. Par Latvijas vieglatlētikas jauno princesi pasludinātā Laura Ikauniece pat ar veselības likstām augstākajā vietā - 11.
Pesimistu pūļi jau nokristījuši mūsu desmit vieglatlētus par tūristiem. Mūžīgie optimisti uzsver, ka tik mazai valstij kā Latvijai četras vietas labāko 16 skaitā nemaz nav slikti - galu galā pasaules čempionātā taču piedalās vairāk par 200 valstīm. Kur lielākajā daļā ir vismaz pa vienam normālam stadionam. Nu labi, vismaz 100 valstīs ir pa normālam vieglatlētikas stadionam, bilstu reālists. Latvijā ir, kā ir, un vienīgo 20 gados izcīnīto pasaules čempionāta medaļu Ineta Radevica uztrenēja Krievijā, Krievijas trenera vadībā, par sava vīra - Krievijas pilsoņa naudu...
Labi, ideoloģiju pie malas, lai runā cipari!
Par to jau esmu šovasar vairākas reizes rakstījis. Kā 1993. gadā toreizējais Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Arnis Lagzdiņš ieteica vērtēt vieglatlētu startus lielajās sacensībās - pasaules un Eiropas čempionātos, olimpiskajās spēlēs. Medaļa - tā jau pati par sevi ir dievu dāvana. Ja sportists sezonas svarīgākajos mačos sasniedzis personisko rekordu vai savu sezonas labāko rezultātu, tas ir tikai apsveicami. Mums Maskavā šajā kategorijā ietilpst abas soļotājas. Un vēl būtiski būt savas disciplīnas pirmajā pusē.
Interesanti, ka pēdējo rādītāju ņemšot vērā arī Latvijas Olimpiskā vienība. Proti, tagad kritērijs tikšanai (palikšanai) LOV ir 16. vieta pasaules čempionātā, taču ar piebildi, ka jābūt dalībnieku pirmajā pusē. Kas izdevies tikai diviem - Ikauniecei un Vasiļevskim. Pavisam maz no tā atpalikušas Grīva un Mūze - pa vienai vietai. Tiem, kuri nezina vai piemirsuši, atgādināšu, ka LOV tika izveidota 1994. gadā ar mērķi sekmēt augstas klases olimpisko sporta veidu atlētus. 16. vietas Lillehammerē mūs neapmierināja... Nu 16. vietas ir mērķis! Tas nav pārmetums LOV, tāda ir 21. gs. lielā sporta realitāte. Milzīga konkurence. It sevišķi tāda sporta veidā kā vieglatlētika. Latvijas vieglatlētu rangs Maskavā iegūts tāpat kā Kirova, Saboņa un Valtera koeficienti, izdalot dalībnieku skaitu ar mūsu sportista vietu, un 2.00 arī nozīmē to, ka viņš ir iekļuvis pirmajā pusē no savas disciplīnas dalībniekiem. Bet 1.00, ka palicis pēdējais...
Latvijas vieglatlētu rangs PČ Maskavā
Laura Ikauniece | 3.00 | 11. v. (no 33) |
Agnese Pastare | 2.70 | 23. v. (no 62) |
Vadims Vasiļevskis | 2.20 | 15. v. (no 33) |
Lauma Grīva | 1.94 | 16. v. (no 31) |
Lina Mūze | 1.93 | 14. v. (no 27) |
Arnis Rumbenieks | 1.50 | 42. v. (no 63) |
Anita Kažemāka | 1.48 | 43. v. (no 62) |
Igors Sokolovs | 1.47 | 19. v. (no 28) |
Mareks Ārents | 1.21 | 33. v. (no 40) |
Madara Palameika | 1.00 | 27. v. (no 27) |
Tiem, kam ciparu jau tā par daudz, iesaku pievērst uzmanību tam, ka mūsu atlēti savus pirmsčempionātu labākos rezultātus pārsvarā sasnieguši pašmāju sacensībās. Valmierā gan neesot īsākas mērlentes nekā citur pasaulē un tagad jau arī Latvijā vairs rezultātus nemēra ar mērlenti.
Vieglatlētika ir diezgan sīkumaina, tādēļ aizvadītajā nedēļā acīs iekrita gana daudz skabargu. Visiem trim mūsu atlētiem, kas bija tuvu labāko ducim, pietrūka tieši par vienu centimetru vairāk, nekā rakstīja daži kolēģi. Grīvai - 8, Mūzei - 11 un Vasiļevskim - 51. Ja diviem atlētiem vienāds rezultāts, tad vērā ņem abu otro labāko rezultātu, un tas visos trijos gadījumos mūsu sportistam bija sliktāks.
Lai gan arī PČ mājas lapu rotāja sociālie tīkli, sportistiem ar tiem nevajadzētu pārāk aizrauties. Katrā ziņā lasīt anonīmus vērtējumus nevajadzētu. Bet, ja lasa, tad laist gar ausīm.
Mareks Ārents (1986.), kārtslēkšana 5.25, 33. v. (no 40).
13. v. - 5.55 m
SB - 5.51 m, Valmierā, 20. jūlijs
PB - 5.60 m - pērn Valmierā un šogad telpās Kuldīgā, 23. februārī
Lauma Grīva (1984.), tāllēkšana, 6.50, 16. v. (no 31)
Britnija Rīze kvalifikācijā divas reizes aizlēca 6.57 m, Laumai otrs tālākais lēciens - 6.46 m, tātad viņai finālam vajadzēja 6.58 m
12. v. - 6.57 m
SB - 6.72 m, Tartu, 28.maijā
PB - 6.86 m, 2011., Valmierā, 10. jūnijā
Igors Sokolovs (1974.), veseris, 72.78m, 19. v. (no 28)
12. v. - 75.18 m
SB - 76.20, Rīgā, 4. maijā
PB - 80.14, 2009., Rīgā, 30. maijā
Arnis Rumbenieks (1988.), 20 km soļošana, 1.29.13, 42. v. (no 63)
12. v. - 1.23.20
SB - 1.25.42, Alitā, 14. jūnijā
PB - 1.24.18, 2012., Alitā, 1. jūnijā
Laura Ikauniece (1992.), septiņcīņa, 6159, 11. v. (no 33)
SB - 6321, Kazaņā, 7./8. jūlijs
PB - 6414, 2012., Londonā, 3./4. augusts
Agnese Pastare (1988.), 20 km soļošana, 1.32.30 (SB), 23. v. (no 62)
12. v. - 1.30.48
SB - 1.34.10
PB - 1.31.25, 2010., Gdaņskā, 28. augusts
Anita Kažemāka (1990.), 20 km soļošana, 1.34.47 (SB), 42. v. (no 62)
12. v. - 1.30.48
SB - 1.36.28
PB - 1.34.29, 2012., Alitā, 1. jūnijs
Vadims Vasiļevskis (1982.), šķēps, 79.68 m , 15. v. (no 33)
Arī Vadimam vajadzēja mest par 51 cm tālāk, jo igaunim Mētasam otrais rezultāts bija 79.25 m, Vadimam - 77.59 m
12. v. - 80.18
SB - 82.79 m, Rīgā, 30. maijs
PB - 90.73 m, 2007., Tallinā, 22. jūlijs
Lina Mūze (1992.), šķēps, 60.29m, 14.v. (no 27)
Lai tiktu ducī labāko, Linai bija jāmet 11 cm tālāk, jo šrialankietei Babarandai otrais rezultāts bija labāks nekā Mūzei: 59.09 pret 54.36
12. v. - 60.39 m
SB - 61.97 m
PB - 61.97, Jēkabpils, 26. jūlijs
Madara Palameika (1987.), šķēps, 53.70 m, 27. v. (no 27)
12. v. - 60.39 m
SB - 62.72 m, Valmierā, 19. jūlijs
PB - 64.51 2009., Kauņā, 19. jūlijs
[+] [-]
Nekas, būs jauna diena, un varbūt kāds tomēr izšaus! ...
+1 [+] [-]
[+] [-]
Pārējie jau nu stipri zem gaidītā.
Sokolovs kā jau vienmēr..
Ārentam bija iespējas tikt finālā!