Prezidenti sportā: kas ir kas? 1. Lipmans

Vēl pirms dažiem gadiem lamāt Hokeja federācijas prezidentu KIROVU LIPMANU skaitījās gandrīz vai labais stils. Kirovs tāds un šitāds, nav izdarījis to un šito, bet 2006. gada pasaules čempionāta rīkošanas iespēja Rīgā tika dēvēta par jaunā gadsimta lielāko blefu.

Arī tagad, kad neargumentētās lamas Kirova virzienā beigušās, ir gana daudz ļaužu, kas uzskata, ka pie visām Latvijas hokeja likstām vainīgs ir Lipmans. Jo viņš taču 12 gadus ir šīs organizācijas galva. Skaidrs, ka Latvijas hokejā nav tādas sistēmas kā Šveicē un nav pat tādas kā Dānijā, bet par spīti bezsistēmai hokejs rullē. Varbūt arī tāpēc, ka ļoti labi pielāgojas tam, kas notiek reālajā dzīvē. Kad 1995. gadā ''Pārdaugava'' pameta Krieviju, likās, nu ripas spēlei beigas. Bet labākie kadri izklīda pa Eiropu un Ziemeļameriku, un 1997. gadā, kad Latvijā bija tikai divarpus hokeja halles, izlase A grupā izcīnīja 7. vietu.

Vairāk nekā desmit gadus bijām saistīti (un vēl esam) ar Baltkrieviju, un izlases līmenī, ko daudzi uzskata par hokeja attīstības mērauklu, nekas fundamentāli nemainījās. 10., 11., 7. vieta pasaulē, divas olimpiskās spēles. Drīz sāksies KHL trešā sezona. Dažs varbūt cerēja, ka nu tik Latvija rullēs, taču izrādījās, ka nav tiešas korelācijas starp sezonā labākajā klubā iespēto un izlases vietu pasaules čempionātā.

Pirms KHL dažus gadus bija ''Samsung'' premjerlīga, kas Latvijas apstākļiem varbūt bija optimālais variants, taču nāca KHL un to sagrāva, nu vēl ekonomiskās krīzes sekas... un ļaudis lamā Lipmanu, ka Latvijas čempionāts aizlaists pašplūsmā. Bet tā jau gluži nav. LHF un Lipmans var organizēt sacensības tikai tiem, kas grib tajās piedalīties. Ja Ventspils vai Valmiera negrib vai nav gatavi spēlēt Latvijas čempionātā, ne jau tur kāds cits vainīgs kā viņi paši.

Skaidrs, ka Lipmans Hokeja federāciju vada diezgan īpatnēji, taču beigu beigās visas lietas tiek atrisinātas. Kirovs vienmēr pats grib turēt roku uz visiem pulsiem, bet tas pat teorētiski nav iespējams. Pietiek jau ar to, ka viņš kontrolē un dabū pilnu finanšu maisu. Vajadzības gadījumā šo to piemetot no sava biznesa - pērn 150 000 latu no ''Grindeksa'', kas dažām citām federācijām liktos milzu summa.

Jau pasen federācijas mītne ir Raunas ielā 23, kas ir Lipmana īpašums, un lai cik tas arī nebūtu dīvaini, Kirovs tur ir 80 procentus no sava dienas laika, bet ''Grindeksā'', kas nes miljonus, iegriežas krietni retāk. Droši vien tāpēc, ka tur bizness nostādīts, bet specifiskajās zāļu ražošanas lietās viņš tomēr nav speciālists.

Kādā no pasaules čempionātiem, šķiet, 2003. gadā Turku Kurts Lindstrēms izmeta frāzi, ka Kirovs no hokeja saprot tik pat, cik auns, izsaucot līksmību izlases rindās. Var jau būt, ka viņa zināšanas nav kā Jurzinovam vai Balderim, bet Lipmans šo savu mīļlietiņu ļoti mīl un no tās neatteiksies ne par ko. Jo hokejā viņš jūtas nozīmīgs un svarīgs. Kas būtiski ir jebkuram cilvēkam.

Ja hokejs ir 1. vietā sportacentrs.com lasītājiem, tad Lipmans tāds ir arī starp prezidentiem.

Par to, ka
1) uz Rīgu dabūja pasaules čempionātu;
2) ir ievēlēts IIHF stratēģijas attīstības komitejā;
3) prot dabūt naudu no sponsoriem un arī valsts;
4) neviena cita sporta spēļu izlase nav piedalījusies trijās olimpiskajās spēlēs;
5) Latvija kopš 1997. gada ir elites grupā;
6) ar ''Liepājas metalurga'' halli parādījis, ka halles var uzcelt jebkurā pilsētā, radot hokejam materiālo bāzi;
Tāpēc arī viņa vadības stilu un dažas rakstura iezīmes var arī pieciest.