Siltāk, bet - vai labāk?

Kopš Čekulajevs pievienojies Maltas čempionvienībai "Valletta", draugi un paziņas man diezgan bieži vaicājuši - kas tas ir par līmeni, kurā viņš tagad spēlēs? Būs jāapbēdina tie, kuri domā, ka tas ir plats solis uz priekšu futbola kvalitātē. To apliecina arī skaitļi. Piemēram, Igaunijas meistarlīgas čempionāts UEFA rangā, kas raksturo klubu konkurētspēju uz Eiropas fona, zaudējis divas pozīcijas un ierindojas 47. vietā, bet Maltas premjerlīga pakāpusies trīs pozīcijas uz augšu un ierindojas 45. vietā. Virspusēji runājot, čempionātu kvalitātes ir līdzīgas. Ja skaitļus dikti ņem pie sirds, var ieslīgt depresijā. Čekulajevs taču iesita 46 vārtus 35 spēlēs, bet reāli nav nonācis spēcīgākā līgā! Lai cik riebīga būtu patiesība, bet tas tā tiešām ir.

Protams, viss varēja būt daudz gaišākos toņos, ja Aleksandram būtu izdevies atrast "īsto" aģentu, kurš nenoraktu, piemēram, līgumu Vācijas 3. bundeslīgā, kurš pasvīstu, lai viņa klients tiešām atrastu labāku darbu nekā pērn un vismaz uz papīra spertu soli karjerā uz augšu.

Zinot, ka Čekulajevs bija uz brīvām kājām jau novembrī, nesen atrastais darbs vairāk izskatās kā viens no pēdējiem cerību salmiņiem, lai vispār nebūtu jāpaliek pie sasistas siles. Protams, bija arī vēl citi klubi, kuri Igaunijas čempionāta bombardieri gribēja redzēt savās rindās, bet, kā mēs zinām, ne viss vienmēr ir atkarīgs no gribēšanas. Tiklīdz futbolists, aģents un klubs sāk runāt par naudu, aina mēdz krasi mainīties.

Taču pāriešanai uz Maltu ir arī savas pozitīvās puses. Pirmkārt, Čekulajevs izsprucis no depresijas, kas varētu piemeklēt, ja nāktos palikt Igaunijā... Spēlēt atkal 204 skatītājiem, kas pērn Igaunijas čempionātā bija vidējais spēļu apmeklētības rādītājs - nu tā diezin vai būtu bijusi lielā bauda. Maltā šajā ziņā ir daudz labāk. Uz Valletas komandas mājas spēlēm nāk vairāki tūkstoši skatītāju. Vismaz ir, kas dzīvo līdzi, kas priecājas par to, ko dari laukumā.

Otrs pozitīvais moments ir lieliski laika apstākļi un laukumi. Droši vien būs bauda tādos spēlēt. Jā, un arī trenēties allaž, kad vēlies. Arī pierašana pie ritma rudens-pavasaris varētu nākt tikai par labu, ja ir mērķis uzkavēties Rietumeiropā.

Ne mazāk būtiski ir pieminēt atalgojuma aspektu, kurš, kā runā, varētu būt ap 4000 eiro mēnesī. Ar Narvā pelnīto pat nevar salīdzināt.

Labi arī tas, ka turpat netālu ir futbola lielvalstis ar visām no tā izrietošajām sekām. Piemēram, skauti, kuri gan jau spieto arī Maltā. Lai arī Igaunijas čempionāts šajā ziņā Baltijā nevar justies apdalīts. Runā, ka tieši meistarlīgas spēles skauti skatoties visvairāk, ja salīdzinām ar Latvijas virslīgu un Lietuvas A līgu. Bet tas arī nav pārsteigums, jo pēdējos pāris gados strauji progresējusi Igaunijas valstsvienība, kuras spēlētājiem pirmais atspēriena punkts taču ir tieši meistarlīga. Vairāki igauņi itin veiksmīgi spējuši iekļauties nākamajā līmenī, kādi ir Norvēģijas, Ungārijas un Polijas čempionāti. Vienam otram par augstu nav pat Krievijas, Ukrainas un Nīderlandes līgu latiņas.

Pozitīvi arī tas, ka Čekulajevs būs vienā komandā ar Maltas izlases līderi - 30 gadu veco uzbrucēju Maiklu Mifsudu, kura uzvārds nav svešs arī citviet Eiropā. Īpaši tas attiecas uz Anglijas futbolu. No viņa būs, ko pamācīties. Narvā šajā ziņā labs paraugs bija Igaunijas čempionāta leģenda Maksims Gruznovs. Aleksandrs noteikti varēs apgūt jaunas nianses. Protams, tas nozīmē arī konkurenci, bet arī tā taču var nākt par labu. Starp citu, Valletas klubs pēdējā laikā bijis aktīvs spēlētāju iegādē - atbraukuši dienvidamerikāņi, afrikāņi un daži eiropieši. Klubam ambīcijas noteikti aug. Tā prezidents jau paziņojis, ka grib, lai "Valletta" ir pirmā Maltas komanda, kas Eirokausos pārvar vismaz divas kārtas.

Lai arī Maltas čempionāts nav nedz Turcijas superlīga, Vācijas 3. bundeslīga vai Polijas ekstraklase, šī pāreja, kas drīzāk var izskatīties kā stāvēšana uz vietas, nebūt vēl nenoraksta Čekulajevu kā futbolistu. 26 gadi, protams, vairs nav maz, bet nav jau arī vēl nekāds veterāns vecums, lai pasē ikreiz skatītos ar satraukumu. Tiesa, uzbrucēju mūžs mēdz būt īsāks. Principā, Čekulajevam šobrīd ir tikai viena mēraukla - viņa sniegums laukumā. Ja viņš saglabās Igaunijas meistarlīgā uzņemto kursu un gūs vienus vārtus vidēji spēlē, tad par viņu interese joprojām būs arī spēcīgākās līgās un iekļūšana spēcīgākā komandā nebūs utopija. Domāju, Čekulajevs to labi apzinās. Viņš ir futbolists, kurš darba nebaidās, tāpēc droši vien apstāties negrasās. Nereti pēc lieliskām sezonām seko kritums. Ja Aleksandrs no tā izvairīsies, pēc gada būs gan jauns līgums, gan spēcīgāks klubs.

Starp citu, iespējams, tas nebija nejauši, ka ceļš uz Maltu veda caur Itāliju. Ja var ticēt Itālijas medijiem, Čekulajevs jau šķīries no pazīstamā horvātu aģenta Franjo Vraņkoviča un sadarbojas ar itālieti Alesio Pelosi. Tieši pēdējais Čekulajevam atrada darbu Valletā. Taču Pelosi arī nav slēpis, ka gribētu, lai Maltas čempionāts viņa klientam ir atspēriens augstākam līmenim. Pelosi piesauca Itālijas B sēriju un pat A sērijas lejasgalu... Un, ja šis scenārijs piepildīsies, nevienam vairs nebūs šaubu, kāda ir atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu!