Ko darīt ar Broku Troteru?

Broks Troters (Brock Trotter) ir spēlētājs ar gana iespaidīgu CV, un komandā tika ņemts kā viens no potenciālajiem līderiem komandai problemātiskajā centra pozīcijā. Spēlētājam ierodoties Latvijā, izrādījās, ka viņš ir tāds pats centrs kā Latvijas izlasē Herberts Vasiļjevs, proti, var spēlēt centrā, ja nepieciešams, bet labāk jūtas, spēlējot kā malējais. Te gan līdzības ar Vasiļjevu beidzas, jo Herberts krietni atbildīgāk spēlē aizsardzībā un pozicionāli. Tomēr, neskatoties uz trūkumiem aizsardzības spēlē, Broks ir paspējis arī nodemonstrēt savas kvalitātes – tehniku, negaidītus risinājumus un labu metienu. Tieši Trotera sniegums šobrīd rada dilemmu - no vienas puses, viņa kvalitātes ir pietiekami intriģējošas un izmantojamas malējā uzbrucēja pozīcijā, no otras puses, komandai nepieciešams centra uzbrucējs.

Šķiet, lai cik paradoksāli tas arī nebūtu, salīdzinoši vislabāk Broks Troters izskatījās sezonas ievadā, kad spēlēja centrā starp Lauri un Miķeli. Tajā brīdī, lai arī virknējumam spēle buksēja, ar katru spēli tas izskatījās ar vien interesantāk, un viņi ar vien biežāk spēja veidot bīstamus momentus pie pretinieka vārtiem. Tomēr rezultāta nebija, un no visizdevīgākajām situācijām neizdevās pārspēt vārtsargus. Treneriem toreiz pietrūka pacietības. Iespējams tas saistīts ar to, ka Broks uz Rīgu atbrauca negatavs, un treneri maiņas neveiksmes norakstīja uz Troteru, lai arī kā pierādījās, arī Laurim Dārziņam bija nepieciešams garāks ieskriešanās laiks. Komanda piesaistīja Mikušu, kuram tika piešķirts ļoti liels uzticības kredīts, Troteram tas nozīmēja jaunas maiņas un jauna pielietojuma meklējumus. Diemžēl šie meklējumi līdz pat šim brīdim nav rezultējušies komandai izdevīgā formā.

Troters šajā periodā ir paspējis uzspēlēt dažādās maiņās – gan vadošajās ar lielu spēles laiku, gan arī ceturtajā maiņā ar dažām minūtēm uz ledus. Līdz pat rokas savainojumam, Broks, neskatoties uz mētāšanu no vienas maiņas uz otru, spēja, lielākā vai mazākā mērā, bet dot savu ieguldījumu komandas panākumos. Interesanti viņš izskatījās pat ceturtajā maiņā, kopā ar jauniešiem, kur, līdzīgi kā iepriekšējā sezonā Arnasons, spēja, ar savu pieredzi, pacelt šīs maiņas spēli citā līmenī. Tomēr ir skaidrs, ka Rīgas „Dinamo” nav komanda, kas leģionāru uzaicina, lai tas spēlētu ceturtajā virknējumā, tāpat kā, arī Trotera ambīcijas un līgums noteikti sniedzas krietni tālāk par ceturto maiņu.

Pēc savainojuma izārstēšanas, Broks tā arī vairs nav spējis izmantot viņam dotās iespējas. Un tas neskatoties uz to, ka no komandas atbrīvots Mikušs un vairāki vadošie spēlētāji guvuši traumas, proti, parādījusies iespēja spēlēt malējā uzbrucēja pozīcijā un uzņemties līdera lomu. Pēdējās spēlēs Broks tika spēlēt pa malu pie Sprukta un Miķeļa. Ja ar Lauri šī maiņa bija komandas līderi un rezultāta taisītāji, tad ar Troteru maiņa pazuda, kaut kādas dzīvības pazīmes parādījās pēdējā spēlē ar „AK Bars”, bet arī tajā spēlē Broks nebūt nespēlēja galveno vijoli.

Teikt, ka Brokam Troteram vispār nebūtu dotas iespējas, būtu, maigi sakot, pārspīlēti. Diemžēl, no publiski izskanējušās informācijas un dažiem Trotera komentāriem, šķiet, ka spēlētājs izjūt aizvainojumu pret treneri un viņa lēmumiem, tas, protams, situāciju neuzlabo. Spēlētājs tērē psiholoģisko enerģiju nepareizā virzienā, tas ietekmē viņa sniegumu un to noteikti pamana treneri, atkal un atkal spēles laikā nosēdinot censoni rezervē. Skaidrs, ka, ja Broks paliek komandā (atbrīvošana, protams, ir visnotaļ iespējama), tad viņam ir jāatrod vieta konkrētā maiņā, jādod konkrēti uzdevumi un arī laiks un uzticības kredīts (vismaz tāds kāds bija Mikušam), lai konkrētais virknējums iespēlētos. Līdz izslēgšanas spēlēm (kurās jādomā dinamieši iekļūs) komandai nepieciešams tikt skaidrībā par dažādajiem risinājumiem un katra spēlētāja pielietojumu. No otras puses, skaidrs, ka sezona jau ir iegājusi izšķirošajā fāzē, proti, vairs nav vietas un laika eksperimentiem. Attiecīgi treneriem paliek ar vien mazāk laika, lai tiktu skaidrībā, kurā pozīcijā komandas puzlē iederas Broks Troters (un vai iederas vispār).

No līdz šim redzētā, mana versija būtu, ka atgriežoties savainotajiem spēlētājiem, jāatjauno sezonas ievada (pirms Mikuša laika) maiņu virknējumi. Kad komandai bija trīs dažādos stilos spēlējošas maiņas, kas sagādāja milzīgas problēmas katram pretiniekam. Bija Hartigana maiņa, kur spēlētāji papildina viens otru – Ņiživijs, kontrolē un izspēlē ripu, Surovijs izdara spiedienu uz vārtu priekšu, piesaistot aizsargus un traucējot vārtsargam, savukārt Hartigans noslēdz izspēlēs. Vislabāk maiņa savas kvalitātes demonstrēja vairākumā. Tad bija Trotera maiņa, kuras trumpis bija ātrums gan kāju, gan roku darbībās, sapinot pretiniekus un iespiežot tos viņu aizsardzības zonā. Šeit gan treneriem Troters būtu attiecīgi jāievirza, lai lielāku lomu pievērš aizsardzības spēlei. Tad vēl bija Sprukta maiņa, kas lielās līnijās darbojas tā sauktajā Ziemeļamerikas stilā, vienkārši, virzībā prom no saviem vārtiem un ar spēka spiedienu. Interesantus akcentus maiņas darbībā ienesa Jānis Sprukts ar savām neordinārajām darbībām. Maiņas trumpis arī spēle mazākumā. Nu un, protams, arī jauniešu maiņa, kas cenšas atvirzīt spēli no saviem vārtiem un dot atelpas brīžus komandas līderiem.

No visiem šogad pieredzētajiem sastāva variantiem, šis, no komandas kā veseluma viedokļa, šķiet visloģiskākais un tajā maksimāli, komandas interesēs, tiek izmantotas spēlētāju stiprās puses. Komandas spēle šādā variantā ir daudzpusīga, un pretiniekam apdraudējums seko no visām pusēm. Arī Brokam Troteram šādā modelī ir loģiska vieta ar konkrētiem uzdevumiem. Grūti prognozēt, vai treneri apsver atgriešanos pie šādiem virknējumiem, tomēr nav šaubu, ka skaidrībai ar Broka Trotera vietu un lomu komandā ir jābūt jau tuvākajā laikā.

Kur jūs liktu Broku Troteru?