Par ko?!

Kaut gan pēc jaunās kārtības basketbols tiek spēlēts nu jau gandrīz divus mēnešus, lielas acis pēc kārtējās tiesneša svilpes regulāri var redzēt gan laukumā, gan tā malā (treneri...), gan tribīnēs - ja spēlētājiem izmaiņas noteikumos ir vairāk vai mazāk paskaidrotas (VEF pirms Eirolīgas kvalifikācijas no tiesneša Latiševa pat saņēma instruktāžu klātienē, tiesa - tā daudz nepalīdzēja...), tad faniem atliek orientēties pašiem. Un, ņemot vērā, ka ne vienmēr konsekventi ar uzdevumiem galā tiek soģi, skaidrības varētu būt vēl mazāk. Ko šoziem vairs neatļauj noteikumi no tā, ko atļāva vēl pavasarī - "īso rokasgrāmatu izglītotam fanam" laipni sniedz tas pats Oļegs Latiševs. Un tātad - viņa komentārs:

1. Darbības ar rokām aizsardzībā

- Tas ir mēģinājums padarīt spēli tīrāku - lai mainītu to situāciju, kāda bijusi iepriekšējos gadus, kad dominēja asa kontakta spēle un ar rokām aizsardzībā varēja darboties kā vien ienāk prātā: likt klāt abas rokas, turēt, grūst ar roku utt. Tas notika visur - gan zem groza, gan ārpusē. Pārmaiņas, kas šobrīd tiek īstenotas, vērstas uz to, lai ātrākie un tehniskākie spēlētāji varētu izmantot savas dotības un rādīt skaistu, skatāmu basketbolu. Lai nebūtu situāciju, kad viņi netiek garām pretspēlētājam tikai tāpēc, ka viņus naturāli tur aiz rokām vai, teiksim, ķeksē aiz krekla.

2. Attieksme pret tiesnesi

- Basketbols šobrīd mēģina turpināt NBA jau pērn iesākto praksi - ka jebkura spēlētāju un treneru uzvedība, kas agresīvā vai tikai negatīvā veidā vērsta pret tiesnesi, tiek sodīta. Bļauj virsū, lamājas, vai vienkārši nožestikulē pret tiesneša lēmumu - seko sods. Viss atkarīgs no konteksta. Var, protams, uztaisīt grimasi un aplaudēt sejā, taču visiem tāpat būs skaidrs, kas ar to domāts - ka tā ir ņirgāšanās par to cilvēku. Tāpēc tiek mēģināts to izskaust jau saknē. Spēlētājs dara to, ko tiesnesis viņam atļauj darīt, un, ja viņš ļauj kāpt sev uz galvas - spēlētājs to arī darīs.

Latiševs atzīst, ka aptuveni 20 spēļu laikā šosezon bijis spiests piešķirt padsmit tehnisko piezīmju, taču izpratne par to, ko no viņiem prasa, gan spēlētāju, gan treneru vidū uzlabojas ar katru spēli. "Pat trakajā spēlē starp Madrides "Real" un Milānu, kad mājinieki dabūja tehnisko piezīmi par savu uzvedību - protams, zālē sākās milzīgs troksnis, taču visi spēlētāji saprata, par ko tiek sodīti, treneris viņus nomierināja un pats vēl atvainojās par spēlētājiem." Kaut gan spēlētāju vidū grūti atrast jaunās sistēmas fanus - visi lielākoties ir pārāk pieraduši pie līdzšinējās prakses, un dažs šajā situācijā nekautrējas no epitetiem kā "balets" vai "sieviešu basketbols" - Latiševs ir pārliecināts: šī FIBA un ULEB izpildījumā nav tikai īstermiņa akcija. Attiecībā uz spēlētāju uzvedības normām - var kļūt tikai arvien skarbāk... "Par roku darbību - domāju, spēlētājiem beigās pašiem būs daudz vienkāršāk, jo viņiem būs ļoti konkrētas robežas, kā spēlēt aizsardzībā. Spēlēs vairāk kājās un novāks rokas - tas arī, patiesībā, viss. Ja esi labi nostrādājis aizsardzībā - uzbrukuma piezīmes jau neviens nav atcēlis."

Lieta, ko tiesnešiem nereti pārmet basketbolisti un pamana arī līdzjutēji - ne vienmēr stingrā līnija tiek izturēta līdz galam. Par ko vienā uzbrukumā soda, to nākamajā akceptē. Latiševs uzsver, ka norādes no augšas attiecas uz visām spēlēm visos līmeņos, un, ja kādreiz kaut kas paliek nefiksēts, visticamāk pie vainas cilvēciskais faktors. Viena lieta - nogurums, kas tuvāk spēles beigām neļauj visur paspēt un visu pamanīt. Otra - tāpat kā ir meistarīgāki un mazāk meistarīgi spēlētāji, arī tiesnešu klase atšķiras. "Jāsaprot, ka ne visiem tiesnešiem spēļu izpratne ir vienlīdz augstā līmenī ar spēlētājiem un treneriem. Daži basketbolu paši nekad nav spēlējuši, un viņiem izskaidrot visas šīs smalkās nianses ir šausmīgi grūti. Viņiem tas ir prakses jautājums - skatoties un analizējot, kā strādā pieredzējušāki tiesneši. Paies kāds laiks, kamēr viņi nonāks līdz tam līmenim," atklāti atzīst Latiševs. Atliek apbruņoties ar pacietību.