Ko darīt? Liekam puzli...
Piedraudējis mainīt sastāvu, Peka Rautakalio to arī izdarīs... Kas varētu notikt, kuru metīs pār kārti, kam pados roku – tas būs sestdienas rīta treniņa lielais jautājums. Tostarp loģika prasītu nevis kosmētisko, bet eiroremontu...
Piekritīsiet – četrās spēlēs iemest piecas ripas (neskaitot bullīti), tas laikam nav pat jautājums no nodaļas „kad vienai maiņai neveicas”... Tur visa komanda buksē. Ja runājam par uzbrukumu. Bet sāksim no vārtu gala. Var iztēloties, ka pēc sibīriešu otrajiem gūtajiem vārtiem, mazliet nodrebēja arī Jučera pamatiņš zem kājām – nevar teikt, ka taurenītis, bet ņemt varēja... Nesanāca – gadās. Kopumā Māris nav bijis slikts, vien esošā situācija prasa nelielu ieelpu un tieši tāpēc Telkvistam vajadzētu iznākt šoreiz priekšplānā – lai būtu asums un pārliecība. Savādāk – jau tā emocionālais zviedrs uz soliņa nonīks... Aizsardzībā pēc pēdējās spēles uz sēdēšanu malā uzprasījās Oskars Cibuļskis, tomēr – ticamāk, ka var tikt iedota atelpa Arvīdam Reķim. Jēkabs kā reiz ir gatavs ar elkonīšiem un masu sevi izcelt – nav pamata marinēt, ja veselība turas.
Nu – un tagad pie uzbrukuma.
Vispirms atzīstam, ka šobrīd neviena no maiņām neatstāj pārliecinošu spēku vai saspēlētības nokrāsu, tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka rokādes notiks visos stāvos. Otrs, ko nevajag aizmirst – visi trīs leģionāri (Džonsons, Šremps, Žirū) noteikti nebūs zemāk par trešo virknējumu, jo pēc būtības viņi nav trešās un ceturtās maiņas kadri. Viņi ir veidotāji, piespēlētāji, bombardieri un tamlīdzīgi, bet – nekādā gadījumā laika nositēji. Saprotu, ka daļai no līdzjutējiem tā neizskatās, daži domā, lai Žirū jau tagad pasilda nāras vai vēl skarbāk – brauc uz vēju pilsētas fermu... Tostarp, atļaušos nojaust, ka tieši viņš varētu būt pirmās maiņas jaunais elements... Kas viņam apkārt – lieciet puzli... Otrajā maiņā Šrempam jāiet pa maliņu, jo centra postenis tomēr neizrādījās viņa stihija. Jā, viņš var tur (centrā) spēlēt, bet – mums interesē tāds Šremps, kurš nevis var uzņemties kādu no pienākumiem, bet tomēr izmanto savu īsto potenciālu... Tad sanāk, ka centrā nonāk – hmm, ko teiksiet par Džeriņu? Kas otrā pusē – lieciet puzli... Ir pamatotas aizdomas, ka trešajā maiņā no aizkrāsnes tiks izvilkts Bukarts, bet centrā šajā kopā drīzāk redzams Lipsbergs, nevis Bičevskis... Svara un auguma dēļ. Trešais uzbrucējs – lieciet puzli... Ja būtu teikšana, tad Ivanānam vispār vajadzētu spēlēt ceturtajā maiņā – jo, to viņš saprot. To viņš ir darījis. Kas blakus – lieciet puzli... Nu, apmēram tādā garā, ar šādiem akcentiem. Ko no visa šī realizēs Peka? Kurš no uzbrucējiem sēdēs malā? Jā, tā būs sestdienas vakara lielā intriga. Jo treneris solīja, ka būs izmaiņas un tas nozīmē – ka izmaiņas, nevis maiņas. Kāda atšķirība? Izmaiņas ir kā visu sākt no nulles, maiņas – ar ilūzijām, ka viss nebija nemaz tik slikti. Pēc četrām spēlēm, kad tabulā ierakstīti divi punkti no 12 – prasās tomēr kardinālāki soļi. Vai komanda to pieņems, vai šī sastāva nošūpošana palīdzēs? Variantu jau nav... Protams, ja neskaita iespēju – visu atstāt kā bija. Bet to Rautakalio nedarīs, jo viņš pie vārda turas...
P.S. Tiem, kas cer uz Daugaviņu, nevajag steigties NHL lokautam pa priekšu – tiesa, „Dinamo” treniņu procesā Kaspars piedalās un ātrākais, kad viņš varētu noformēt savu iekļaušanos sastāvā – pirmdienas vakars. Tiesa, ja abas puses vienosies par līgumu. It kā jau nav pamats, lai nesanāktu – Daugaviņš visu gatavošanās posmu gana lojāli ir izturējies pret kluba interesēm, pacietīgi lejot sviedrus. Tagad komandas menedžmentam jānovērtē šo attieksmi. Ar to domāju – naudu, ko Rīga ir gatava Kasparam samaksāt.
Kā būs patiesībā - to mēs ieraudzīsim tikai rīt.
Secinājums. Kāpēc šīs sezonas leģionāri nespēlē tā kā viņiem vajadzētu ir vienkārš: spēlētāji nav kapātāji, tāpēc arī viņiem karjeras laikā nav izdevies nostiprināties NHL, jo viņi pēc būtības ir tehniķi, bet Rautakalio pieprasa no viņiem pretējo, griezt ledu. Rezultāts - loģisks!
Ar to es gribu teikt, ka arī hokejs mainās un balstoties tikai uz kaut kādām vecām tradīcijām un ieradumiem mēs nebūsim konkurētspējīgi ar pārējo pasauli šodien. Hokejs tagad ir daudz savādāks nekā Baldera laikā.
Par Bukartu vsp negribas izteikties,jo esmu to lidz apnikumam darījis, veču hokejam viņš galīgi nav spējis pielāgoties un ne, jau ļaunie treneri tur vainīgi.