Lielgabalus Latvijā neražo?
Ierastais – kam garāks?, aizstāts ar – kam spēcīgāks? Apmēram tā varētu raksturot tās diskusijas, kuras abās okeāna pusēs izraisīja Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēles meistarības konkursā Denisa Kuļaša izpildītais metiens. Diskusijas gana asas un interesantas, tikai - kas mums no tā?
Nacionālā hokeja līga savas zvaigznes sumināja janvāra beigās un vienā no meistarības konkursiem, kurā noskaidroja spēcīgākā metiena īpašnieku, slovāku milža Zdeno Haras (augums - 206 cm), kuru Karsums reiz SA+ intervijā raksturoja ar vārdiem – „cilvēks – mašīna”, mestās ripas lidojuma ātrums bija 170,4 km/h. Uzstādīts jauns NHL rekords un daudz kur pasludināts arī par pasaules labāko rezultātu. Drīz vien, februāra sākumā arī Kontinentālā hokeja līga pulcināja savas zvaigznes. Līdzīgā konkursā, Denisa Kuļaša, tautā saukts par Пушка (lielgabals), mestā ripa lidoja jau ar 177 km/h. Nebija jābūt gaišreģim, lai paredzētu šim notikumam sekojušo viļņošanos, diskusijas un pat sazvērestības teorijas. Nevienam nav garlaicīgi, tikai mums no tā tiešām nekas.
Kamēr lielvaras skaidro attiecības, mēs uz sava dīķīša sen esam aizmirsuši kā tas ir, kad kāds no zilās līnijas regulāri spēj uzmest tā, ka vārtsargs pat ar acīm nespēj izsekot ripai, kur nu vēl noreaģēt. Tieši šādu ainu uzbur atmiņas, atceroties Latvijas izlases veiksmīgo A grupas debijas turnīru Somijā 1997.gadā. Spēlē pret Kanādu, vienā no epizodēm, pēc uzvarēta iemetiena, Sergejs Čudinovs apstrādāja ripu, nomērķēja un meta. Tā metiena ripas trajektoriju nav iespējams saskatīt pat palēninātā atkārtojumā, tāpēc nav brīnums, ka vārtsargs reaģēja tikai tad, kad ripa jau kādu laiku atradās aiz viņa muguras. Un tas nebija atsevišķs veiksmīgs gadījums, kā, varbūt Atvara Tribuncova zvaigžņu brīdis, gūstot izlīdzinājuma vārtus pret Slovākijas izlasi Soltleiksitijas Olimpiskajās spēlēs. Sergejs tādus vārtus guva regulāri, kaut vai tajā pašā 1997.gada turnīrā – četrus. Skaistas atmiņas par laiku, kad arī Latvijas hokejā bija spēlētājs, kuram, ļoti iespējams, būtu ko likt pretim augstāk minētajiem meistariem. Diemžēl Čudinova metiena spēks nav izmērīts un atliek vienīgi spekulācijas.
Šobrīd Rīgas „Dinamo” un arī visa Latvijas hokeja sakarā, nav pat par ko īsti paspekulēt. Rīgas „Dinamo” sastāvā jau ilgstoši viena no būtiskākajām aizsardzības līnijas problēmām ir tas, ka trūkst spēlētāja, kuram būtu spēcīgs un precīzs metiens un, kurš regulāri spētu gūt vārtus no zilās līnijas. Šādu spēlētāju nav izdevies ne piesaistīt, ne arī pašiem izaudzināt. Te jāatceras, Laura Dārziņa teiktas nesenajā SA+ intervijā par to, ka Latvijas spēlētājiem ir problēmas ar asiem un spēcīgiem metieniem. Viņš gan to komentēja par uzbrucējiem, norādot uz atšķirībām starp jebkuru atbraukušo slovāku un vietējiem uzbrucējiem. Tomēr, ņemot vērā to, ko spēli no spēles redzam laukumā, šo komentāru droši var attiecināt arī uz aizsargiem. Lai arī komandā spēlē vairāki jauni un gana labi noauguši puiši, pretinieku komandai nav sevišķi jāuztraucas pieskatīt kādu no viņiem. Spēcīgi uzmest vēl varbūt laiku pa laikam arī sanāk, bet kombinācija metiena spēks + metiena precizitāte ir gaužām reta parādība.
Kopumā šosezon Rīgas „Dinamo” aizsargi pa visiem kopā ir guvuši septiņpadsmit vārtus. Lielāko daļu no tiem, pieslēdzoties uzbrukumam, ar metienu vai nu no ūsiņām vai pat vārtu priekšas. Ar patālākiem precīziem metieniem, šķiet, pa reizei izcēlušies vien Laviņš, Cibuļskis un Sotnieks (divreiz). Labākie rīdzinieku snaiperi ir Ozoliņš (statistikā ir pieci gūti vārti) un Laviņš (četri gūti vārti). Pārējiem spēlētājiem, kuriem izdevies tikt pie vārtu guvuma, ir divi precīzi raidījumi, kamēr Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs un Jānis Andersons vēl gaida savu veiksmi. Salīdzinājumam, viens no KHL Zvaigžņu spēles spēcīgākā metiena konkursa dalībniekiem Guskovs, viens pats ir guvis septiņpadsmit vārtus. Un tas ir tikai otrs labākais rezultāts Kontinentālajā hokeja līgā uz šo brīdi, jo Čeļabinskas „Traktor” aizsargs Derons ir spējis deviņpadsmit reizes sarūgtināt pretinieka vārtsargu.
Tuvojas izslēgšanas spēles (jādomā, ka rīdzinieki atlikušajās trīs spēles spēs nosargāt sešu punktu pārsvaru) un arī tajās dinamiešiem nāksies iztikt bez kārtīga lielgabala savā arsenālā. Sevišķi sāpīgi tas atsaucas uz skaitliskā vairākuma, īpaši 5:3, izspēli, kur Rīgas „Dinamo” konsekventi noslēdzošajam metienam mēģina virzīt aizsargu. Laikam pārliecībā, ka lielgabals ir, tikai tas jāiedarbina...
Kurš varētu būt nākamais Rīgas „Dinamo” un Latvijas hokeja lielgabals jeb brīnumdaris (Čudinova mantinieks) uz zilās līnijas? Ir versijas?
+8 [+] [-]
+7 [+] [-]
+6 [+] [-]
Tie bija pirmie Latvijas vārti A grupā.
+2 [+] [-]
Ne par velti Maskavieši Saimonsu paņēma. No Znaroka (ja tā bija viņa iniciatīva) puses izcils taktiskais gājiens uz play-off.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
lai no zilas linijas parspetu vartsargu kuram ir atklata redzamiba ir jabut tadam lielgabalam...
+4 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+6 [+] [-]
[+] [-]
bet es gribētu pavērot Ralfu Freibergu, kurš tagad pāri okeānam spēlē...
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
P.S. čudo-brīnums
+3 [+] [-]
- Latvia promoted to 2009 U20...
+2 [+] [-]
Tomēr uzdzīvotājs tikpat varens, un uzvedība laukumā... Par to labāk nerunāt, vienreiz Viktors (ja nemaldos, spēle bija ar "Traktoru") pieslidoja tiesnesim un vienkārši ar dūri ievilka tam soģītim degunā (kedas pa gaisu). Rezultātā - diskvalifikācija, un pēc gada vai pat diviem, kad Hatuļevs atgriezās, tas jau vairs nebija tas vecais, labais supermeistars. Un kurš vēl teiks, ka meistarību nodzert nevar!
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Es tikai domāju, kas no tā Hatuļeva būtu bijas, ja viņš nedzertu..??
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ātri gan mēs aizmirstam savus varoņus!
+1 [+] [-]
Atšķirība, ka tgd iepriekšējās dienās dzer kaut kādu indi un neviens nevelk kājas spēlē, jo arī Tuļiku veikalos var nopirkt 41% grādīgu ar pilnīgi citu šriftu uz etiķetēm.
+1 [+] [-]
"Viens no retajiem PSRS hokejistiem, kurš diskvalificēts uz mūžu — par sitienu galvenajam tiesnesim, kurš nelaikā ielīda starp Viktoru un CSKA mazsvara izlēcēju Vikulovu. Liekulīgajā padomju hokejā šis "mūžs" bija tikai pusgadu garš, toties otrreiz un pavisam Hatuļevu no hokeja patrieca rīdzinieki paši — pēc "Dinamo" tūres Somijā vai Zviedrijā un pirms braukšanas ar PSRS izlasi uz nākamo turnīru Viktoram bija viens brīvs vakars Maskavā... Kad Hatuļevs spēlēja "Dinamo", treneri smēja, ka viņš esot vienīgais amatieris — bieži vien gandrīz visa nopelnītā nauda tika atskaitīta kā sodi par dažādiem pārkāpumiem. Strādājis par akmeņkali, pēcāk uzspēlējis arī pasaules čempionātos veterāniem. Liktenīgajā rītā neviens nepaspēja iedot kādu lāsīti uz paģirām. Atrasts miris uz ielas 1994. gada 7. oktobrī... 39 gadu vecumā."
Tikko vikipēdijā izlaboju nenormālu kļūdu, tur bija iedrukāts, ka Hatuļevs bijis centra uzbrucējs. Muļķības, pirmās maiņas aizsargs, visu laiku labākais Dinamo aizsargu pāris Nazarovs - Hatuļevs. To pašu kļūdu nez kāpēc tajā pašā iepriekš citētajā rakstā pieļāvis Matulis. Veidojot savu simbolisko izlasi, Jānis Hatuļevu ievietojis cetra pozīcijā. Labi, ka ne Irbi vai Vasiļonoku, laikam jau kāds alus ne tajā pirkstā bija ieskrējis...
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]