Pirms 10 gadiem. ASV prese: „Kambala nepalīdz komandai”

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās "Sporta Avīzēs". Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā "Pirms 10 gadiem".

"Sporta Avīze" Nr.220 (2000. gada 7. februāris - 13. februāris)

Misters Gaiss baidās lidot...

Pirms desmit gadiem zem karikatūrista Gata Šļūkas otas bija pakļuvis Valda Valtera uz Rīgu aicinātais, vēlāk BK „Ventspils” maizi grauzušais šokolādes krāsas amerikānis Johans Nikolass, kurš mūspusē bija izpelnījies iesauku „Misters Gaiss” par lidojumiem pie groza, kas parasti beidzās ar bumbas triecienu tajā no augšas.

Nelaime basketbolistu piemeklējusi, lidojot uz spēli Maskavā. Vai nu nelielo lidmašīnas izmēru vai baiļu apmeklēt Krieviju dēļ Nikolass transportā neiekāpa. Iemesls – „baidījies lidot. Vēl dīvaināka bija paša basketbolista un kluba vadības attieksme pēc šī incidenta. Nevienam no komandas basketbolistiem nebija brīv presē stāstīt par notikušo, bet pats Nikolass izskatījās kā zoss pirms Mārtiņiem – pārbijies... .. Konkursa jautājums – kā Nikolass pēc sezonas Ventspilī nokļūs dzimtajā Amerikā?”

Sportacentrs.com atkāpe: Latvijā Jo tiešām nepalika, un nav dzirdams, ka turpinātu nelaimīgs klīst pa Eiropas putekļainajiem lielceļiem. Domājams, ja Nikolasu šodien kāds aicinātu spēlēt, piemēram, Maskavas CSKA, puisis aizmirstu ne tikai bailes no lidošanas, bet arī visus Helovīna nakts murgus. Kas attiecas uz BK „Ventspils”, nekas nav mainījies. Joprojām nav skaidrs, kas ir komandas lielā sāpe – tas, ka jauno spēlētāju gatavošanas periodā viņi nespēj spēlēt Eirolīgas līmeņa basketbolu vai tas, ka kluba vadība neatceras, kādu kursu nospraudusi vakar.

Kasparu Kambalu „zāģē” Amerikas prese

Visu 1999./2000. gada sezonu Latvijas basketbola aprindas juka prātā, gaidot otro pēc Gundara Vētras latviešu basketbolistu NBA. „„Sporta Avīze” jau vairākkārt ir rakstījusi par Latvijas centra spēlētāju Kasparu Kambalu, kurš jau trešo sezonu aizvada Lasvegasas universitātes (UNLV) komandā "Runnin' Rebels". Šogad viņš rāda lielisku spēli, un loģiski ir izteicieni, ka Kaspars jau pēc šīs sezonas varētu nolemt pamest mācības un mēģināt iekļūt kādā no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubiem. Šāda mērķa sasniegšanā svarīga loma ir masu medijiem.”
„ASV un citur pasaulē viens no ietekmīgākajiem izdevumiem ir žurnāls "Sports Illustrated", kas tiek izdots reizi nedēļā. Vienā no februāra numuriem parādījās profilintervija ar Kasparu Kambalu, un tas pats par sevi ir ļoti fascinējošs fakts. Šis notikums pierāda, ka latviešu centru ir pamanījuši.”
„Las Vegas Review Journal” par UNLV komandas gaitām raksta žurnālists Stīvs Karps, un no viņa materiāliem var noprast, ka šim cilvēkam Kambala ne visai patīk. Karps raksta tikai par otru komandas līderi un .. savos rakstos izceļ tikai Marka Dikela sniegumu .. Tā bija arī rakstā pēc Kambalas lieliskās spēles janvārī, kad latvietis guva 32 punktus un izcīnīja 18 atlēkušo bumbu, labojot savus personiskos rekordus. Karps pieminēja, ka Kaspars ir nospēlējis ļoti labi, taču uzsvēra, ka viņam jābūt pateicīgam tieši Dikelam, kurš centram sekmīgi asistējis. ..Sezonas sāpīgāko zaudējumu (66:106) „Runnin' Rebels” piedzīvoja pret Sinsinati universitāti, kurai NCAA basketbola čempionātā pirms šīs sezonas tika piešķirts trešās spēcīgākās komandas statuss. „Las Vegas Review Journal” pārstāvis par šīs sagrāves lielāko vaininieku atzina Kambalu, jo viņš, redz, neesot palīdzējis komandai tad, kad tas bija visvairāk nepieciešams: .. „Kambalam ir zudusi interese vai arī cerība. Iespējams, ka viss kopā... Kasparam ir psiholoģiskas problēmas... UNLV vajag, lai tās vadošais punktu guvējs un atlēkušo bumbu savācējs spēlē, cik labi vien var, taču Kambala to nedara.” Žurnālists pat pieprasa, lai latviešu centra vietā sākumsastāvā tiktu sūtīts uzbrucējs Silvestrs Dotsons.”

Sportacentrs.com atkāpe: Lai prese raksta, ko grib – tas, kurš ir pelnījis spēlēt NBA, tur arī spēlē. Ja neviena no NBA komandām nespēj novērtēt spēlētāja talantu, Kambalam jāspēlē Krievijas klubā „Jeņisej”, bet Dikels pagājušajā sezonā bija manāms Grieķijas A1 līgas autsaideru klubos...

Kirovs Lipmans grib pasaules čempionātu Rīgā

Latvijas Hokeja federācija „ir iemaksājusi Starptautiskajai hokeja federācijai 10 000 Šveices franku, lai tā pieņemtu Latvijas pieteikumu, kas mūsu valsti ierindo starp 2003.gada pasaules meistarsacīkšu pretendentēm. No mūsu puses šis ir pirmais reālais mēģinājums cīnīties par iespēju rīkot pasaules čempionātu hokejā elites komandām. .. Tiesa, .. ja atceramies visas tās reizes, kad mums par katru cenu vajadzēja dabūt savās mājās kādu konkrētu turnīru, tad izrādās, ka visbiežāk šajās spēlītēs esam zaudējuši. Kā lai neatceras vēl nesenos notikumus Šefīldas kvalifikācijas turnīra sakarā, kad Latvija bija spiesta piekāpties angļiem. .. Tas, ka no Starptautiskās hokeja federācijas esam dabūjuši atļauju sarīkot Latvijā B klases jauniešu un dāmu meistarsacīkstes, neko nenozīmē. Jo šīs kategorijas mači visbiežāk organizatoriem atnes tikai tēriņus, nevis ienākumus. Tiesības rīkot pasaules čempionātu pavērs mums iespēju tikt pie modernas sporta spēļu halles Rīgā. Šis projekts gan vēl ir tikai uz papīra, taču, zinot Lipmana daiļrunību un diplomāta spējas, nav šaubu, ka vismaz IIHF līmenī visas atbildīgās amatpersonas ir pārliecinātas - Latvijā uzcelt sporta pili ar 8000-10 000 skatītāju vietām ir nieks. Jau pusgadu diezgan pamatīgi šajā ziņā tiek apstrādāts Rīgas mērs Andris Bērziņš, kas ar savu klātbūtni ir pagodinājis arī vairākas IIHF sēdes. Lipmans viņu uz šīm sēdēm ir vadājis kā laimes lāci - un parādiet vēl kādu Eiropas lielās pilsētas galvu, kas tik dedzīgi savā pilsētā grib rīkot pasaules hokeja čempionātu?”

Sportacentrs.com atkāpe: Par favorītiem 2003. gada čempionāta rīkošanā tika uzskatīti čehi, bet pasākumu pie sevis dabūja somi. Tiesa, arī Kirovs Lipmans nūju krūmos nemeta, un 2006. gadā čempionātu tomēr uz Latviju atvilināja. Turklāt Latvijā tagad ir „Arēna Rīga”, par kuras uzcelšanu vienubrīd bija pārliecināts laikam vairs tikai LHF vadītājs viens pats.

Astafjevs – rekordists

Ērika Pētersona 63 Latvijas futbola izlasē nospēlēto spēļu rekorda labojums padevies Vitālijam Astafjevam. Tiesa, ar dāvanu nepratās ne Latvijas izlase, ne rumāņi, ar ko Latvija spēlēja (2:0 Rumānijas labā).
- Cenšoties izgaiņāt domas par piedzīvoto zaudējumu, vispirms atgriezīsimies pie tava rekorda. 64 spēles Latvijas izlasē. Tas ir daudz vai vēl pamaz?
- Atklāti sakot, es tam nepievēršu īpašu uzmanību. Mans pienākums ir spēlēt izlasē, nevis skaitīt līdzi aizvadītās spēles. Protams, avīzēs un spēļu programmiņās redzu, kāds spēļu skaits stāv pretī manam uzvārdam. Patīkami, ka esmu uzstādījis rekordu, taču nedomāju pie sasniegtā apstāties. - Vai tev ir reāli aizsniegties līdz 100 spēļu robežai?
- Kāpēc gan ne?
- Kas ir nepieciešams, lai īstenotu šādu savdabīgu mērķi?
- Galvenais, lai nepietrūkst spēka. Man patlaban ir 28 gadi, tātad vēl varu spēlēt un spēlēt. Svarīgākais turpmākajā laikā ir veselība.
- Noteikti atceries savu pirmo spēli Latvijas izlases sastāvā.
- Protams, jo to spēli nevar aizmirst. Izgāju laukumā uz maiņu mačā pret Dānijas izlasi, kas tobrīd bija Eiropas čempione. Izcīnītais neizšķirts 0:0 toreiz bija fantastisks rezultāts.”

Visvairāk spēļu Latvijas izlasē uz to brīdi bija aizvadījuši:
1.Vitālijs Astafjevs 64 2.Ēriks Pētersons 63 3.Valerijs Ivanovs 61 4.Mihails Zemļinskis 60 5.Jānis Lidmanis 55 6.Alberts Šeibelis 54 7.Vladimirs Babičevs 51 8.Jurijs Ševļakovs 44 9.Imants Bleidelis 41 10.Andrejs Štolcers 41.

Sportacentrs.com atkāpe:
Pašreiz 1971. gadā dzimušais pussargs kļuvis par Eiropas rekordistu spēļu izlasē aizvadīšanas ziņā (158), Aleksandra Starkova palīgu klubā „Skonto”, bet par galīgu spēlētāja karjeras beigšanu vēl nav paziņojis.

Pārējās tēmas

Par WCHL čempionāta līgas nedēļas vērtīgāko spēlētāju pasludināts Vankūveras olimpietis Sergejs Naumovs, nedēļas laikā uzvarot 3, neizšķirti spēlējot divās spēlēs, kā arī pārstāvot WCHL izlasi „All Stars” mačā pret CHL izlasi, un pie viena paņemot arī WCHL janvāra mēneša labākā vārtsarga laurus (7 uzvaras, 3 neizšķirti). Ilonda Lūse uzstādījusi Latvijas rekordu ātrslidošanā 3000 metros, bet Jeļena Prokopčuka 1500 m distancē telpās. Latvijas čempionātā daiļslidošanā pāru dejās uzvarējuši ASV dzimusī Barbara Henlija un Aleksandrs Kirsanovs ar mērķi – Eiropas un pasaules čempionāts. Atsevišķā rakstā tiek apspēlēta Latvijas basketbola sāpe – centra spēlētāju trūkums. Pēc 10 gadiem nekas nav mainījies jautājumā vai Latvijai ir vajadzīgi sporta internāti, un arī labākie Latvijas kamaniņu braucēji pasaules čempionātā Sanmoricā ierindojas ap pirmā un otrā desmita robežu, Sanda Prūša Nagano olimpiskās divnieku kamanas savu mūžu ir nokalpojušas - Prūsim pasaules čempionātā vieta tikai pirmā desmitnieka beigās, bet 1980. gada olimpiskais čempions, pirmais volejbolists no PSRS, kurš noslēdza līgumu par spēlēšanu ārzemju klubā 1987. gadā, Pāvels Seļivanovs, ievēlēts Latvijas Volejbola federācijas valdē, intervijā „SA” stāsta par to, kā nolaistā volejbola saimniecība jāatjauno, ka Latvijā nepieciešams viens superklubs un ka Eiropas Volejbola konfederācija ir Starptautiskās Volejbola federācijas vadītāja Rubena Akostas ķīlniece.