Vaņa, vai tu skaidri redzi?

Spēle pret Kazaņas AKBars priekš Rīgas Dinamo izvērtās dramatiski. Nokļuvuši mača izskaņā zaudētājos, viņi rezultātu izlīdzināja, bet pēc mirkļa jau atradās vadībā. Šis patiesībā bija AKBars kapu zvans, jo līdz spēles beigām bija palikušas trīs minūtes un pēc cīņas gaitas spriežot, uz ledus bija divas līdzvērtīgas komandas. Šāds notikumu pavērsiens, kad Rīga divos pretuzbrukumos, ne bez Kazaņas hokejistu kļūdām un klupieniem, paņem savās rokās mača grožus – bija negaidīts. Tomēr – nevar teikt, ka nebija pelnīts. Tā bija mērķtiecība, kas attaisnojās... Līdz brīdim, kad visu sagrāva spēles video tiesnesis.

Miķelis Rēdlihs guva otros vārtus un devās uz soliņu atpūsties. Nekas neliecināja, ka vārti nav gūti nepareizi, lai gan spēles galvenais tiesnesis palūdza tos vēlreiz noskatīties video tiesnesim. Tā mēdz notikt ik pa brīdim, taču šis gadījums neizskatījās pēc divdomīga. Sprukts no malas iespēlēja ripu pret AKBars vārtiem, kur lidojumā, saķēries ar pretinieku komandas aizsargu, bija Rēdlihs. Aizsargs mēģināja kavēt mūsu uzbrucēju, taču Miķelim izdevās ar nūjas galu uzbakstīt ripai un tā, iegūstot jaunu trajektoriju, pa gaisu ievēlās vārtos. Taurenītis! Vārtsargs Vehanens palika muļķos, jo viss viņa priekšā notika tik ātri un bezkaislīgi. Turklāt, nevar neko pārmest arī savam aizsargam, kurš bija ieķēries Rēdlihā... Būtībā, nevienu citu kustību mūsu uzbrucējs pat nevarēja veikt – tik cieši skrūvspīlēs viņu bija paņēmis pretspēlētājs. Taču nūjas gala tiesa palika nepiesegta... Burtiski pēc mirkļa nelaimīgais vārtsargs sāka ar kustībām tiesnesim rādīt, ka ripa ielidojusi vārtos pēc saskares ar roku vai plecu, taču tas notika tieši pēc tik liela sprīža, kas raksturo pēdējā salmiņa vai cerības prasīšanu. Video atkārtojumā skaidri redzams, ka Rēdlihs līdz vārtiem tika novadīts kā līgava, kuru cieši piespiedis pie krūts līgavainis. Kā viņi saķērās tā aizšļūca līdz būrim. Tur nav runa par mērķtiecīgu ķermeņu daļu – vai tā roka, plecs, kāja – kustināšanu, kā dažkārt redzam, kad hokejists ļoti grib dabūt ripu vārtos. Vēl vairāk – pēc tam, kad ripa bija mainījusi virzienu uz vārtiem, Miķelis kopā ar aizsargu bremzēja, lai neuzgrūstos vārtsargam. Tad jau drīzāk var teikt, ka Miķelis nevis rāvās, bet gan atkāpās no vārtiem. Jo pēc tās līnijas, kurā viņš kopā ar savu sedzēju bija ieskrējies, beigās vajadzēja būt vārtos visiem – ripai, vārtsargam, uzbrucējam un aizsargam. Taču tā nenotika un līdz ar to neko daudz nebija ko skaidrot. No visiem rakursiem ir redzams, ka AKBars vārtus zaudēja atbilstoši spēles noteikumiem.

Pēc KHL nolikuma video atkārtojums, apšaubot vārtu gūšanu, var tikt skatīts tikai pēc spēles galvenā tiesneša vai video tiesneša lūguma. Šobrīd nav skaidrs, kurš bija iniciators situācijas atkārtotam pārlūkam, taču zīmīgi – to varēja ierosināt arī tā sauktais video tiesnesis. Viņš var ieteikt spēles galvenajam tiesnesim ieviest skaidrību. Tajā pašā laikā, neviens cits uz laukuma – izņemot galveno tiesnesi, nevar lūgt video tiesnesim pārskatīt neskaidro situāciju. Tātad – visu tajā brīdī noteica video tiesnesis, kurš saziņā ar galveno, mēģināja tikt skaidrībā – vai vārti tika gūti atbilstoši noteikumiem. Galvenais tiesnesis tajā brīdī atrodas pie spēles sekretāriem – viņš sazinās ar video tiesnesi, izmantojot telefonu. Video tiesnesis pēc KHL nolikuma sēž augstāk – tā, lai viņam būtu iespēja pārlūkot laukumu no cita rakursa un pēc iesējas plašāk. Šī tiesneša uzdevums – pieņemt neatkarīgu un godīgu lēmumu par strīdus situāciju. Tieši tā ir ierakstīts KHL papīros – godīgs un neatkarīgs... Video atkārtojumu tiesneši tiek nozīmēti uz katru spēli no visvairāk pieredzējušajiem un autoritatīvajiem vietējiem (šo vārdu pasvītroju) hokeja tiesnešiem, kurus pēc īpašas apmācības apstiprina KHL viceprezidents tā sauktajos hokeja jautājumos. Video tiesnešu sastāvā tiek iekļauti tikai tie tiesneši, kas vairs nepraktizē kā spēles galvenie tiesneši vai līnijtiesneši. KHL nolikumā īpaši ir uzsvērts, ka video tiesnešiem ir jābūt apveltītiem ar tādām cilvēciskajām un profesionālajām īpašībām, kas palīdzētu izskatīti strīdīgās vārtu gūšanas epizodes. Uz spēli video atkārtojuma tiesnešus nozīmē un apstiprina KHL Tiesnešu departaments. Līga šo tiesnešus darbu apmaksā pati. Laukuma saimniekiem ir jānodrošina video tiesnesim atsevišķa istaba, kas būtu izvietota tribīņu augšējā daļā. Ja video tiesneša rīcībā ir materiāli, kas skaidri apliecina gūto vārtu pareizību vai nepareizību, viņš par šo paziņo spēles galvenajam tiesnesim un tas, savukārt, šo informāciju nodod spēles sekretariāta. Interesanti, ka KHL nolikums paredz, ka video tiesnesis, noskatoties epizodi, tomēr var atzīt, ka īstas pārliecības viņam nav, vai video pierādījumi ir nepietiekami, lai viņš viennozīmīgi pateiktu – bija vārti gūti pareizi vai nē. Tādā gadījumā spēles galvenais tiesnesis pieņem lēmumu pats... Pēc spēles video tiesnesis savu atskaiti nosūta KHL attiecīgajiem dienestiem. Video pārskatīšanas laikā, video tiesnesim ir tiesības konsultēties ar KHL Tiesnešu departamenta pārstāvjiem. Video tiesneša istabā drīkst atrasties vēl tikai spēles inspektors un laukuma saimnieku tehniskais darbinieks. Ja divu minūšu laikā video tiesnesis nespēj noteikt, vai vārti bijuši gūti pareizi vai nē, viņš lēmumu par konkrēto spēles situāciju deleģē pieņemt spēles galvenajam tiesnesim. Ja video tiesnesis ir pieņēmis nepareizu lēmumu, viņš tiek atbrīvots no KHL tiesnešu korpusa...

Tiktāl video tiesneša lietas, ja pārlūkojam KHL dokumentus. Tagad – par konkrēto gadījumu. Rīgas Dinamo ir visas tiesības iesniegt protestu, lai ar šo gadījumu tiktu skaidrībā. Klubam tas ir jādara un noteikti jāpublisko video tiesneša vai spēles galvenā tiesneša argumentācija – kāpēc gūtie vārti netika ieskaitīti? Spēles rezultātu tas nemainīs, tāpat punkti tabulā mums netiks vairāk, taču tas ir jādara, lai mūs cienītu. Būtu interesanti iztēloties, ko savā starpā tajās divās minūtēs pārrunāja spēles galvenais un video tiesnesis, jo situācija bija ārkārtīgi kutelīga. Pavej, ieskaitītu vārtus un Rīga ir vadībā un, kas ticami – notur šo rezultātu līdz spēles beigām. Neieskaitīt ir drošāk, jo, pirmkārt, mačs notiek Kazaņā, otrkārt – ... eh, priekš kam „otrkārt”... Mēģināju uzburt ainu no šī dialoga. Precizēju, ka tas ir izdomāts stāsts, taču – kurš mums to var liegt? Ja reiz tiesneši izdomā vārtus un tos neieskaita, mēs izdomāsim, kā viņi līdz šādam lēmumam nonāca. Tātad lomās: spēles galvenais tiesnesis Romāns Ščenovs no Toljati un mums šobrīd nezināmais vietējais video tiesnesis, kas kopā ar tehnisko darbinieku sēž īpaši šiem gadījumiem ierīkotā istabā. Sauksim viņu par Vaņu...

Ščenovs: - Hallo, Vaņa, paskaties to epizodi – vispār jau tur viss ir skaidrs, bet kaut kā laiks ir jānovelk. Soms (AKBars vārtsargs) domā, ka vārtus guva ar roku...
Vaņa: - Bļin, ko viņš tur domā, būtu labāk to ripu noķēris, mēsls... Nu, labi, paskatīsimies, kas mum te ir. No šī rakursa redzu, ka ripa trāpa pa spēlētāja nūju un ielido vārtos. Nu, vajag būt debīliķiem, lai prasītu šādus vārtus neieskaitīt...
Ščenovs: - Bet tu paskaties no citas puses. Domā, Vaņa, domā... Mēs atrodamies Kazaņā, nevis Rīgā.
Vaņa: - Bļin, ko tu man par Kazaņu te stāsti, es katru prostitūtu te pazīstu... Tā – otrs rakurss – jā, redzu, ripa uzlido gaisā un virs pleca ielido vārtos. Klausies, nepūderē man smadzenes – te viss ir skaidrs!
Ščenovs: - Vai no aizmugures skatījies...
Vaņa: - No aizmugures es redzu tikai soma lielo pakaļu – caurums, gatavais... Tā, ripa pie nūjas, atlec, to neredzu, ... vārtos... Klau, Roma, viņš (domāts Rēdlihs) taču vispār nekustas, ar kādu roku viņš iesita tos vārtus?! Jāskaita...
Ščenovs: - Vaņa, bet, tu skaidri redzi?
Vaņa: - Ko nozīmē skaidri? No diviem rakursiem redzu, no viena – ņehuja... Man iztēle pietrūkst, lai šitos neieskaitītu. Ja viņi būtu uzgrūdušies vārtiem virsū, tad es saprastu – par uzbrukumu vārtsargam vēl varētu iepīt. Bet tagad – tīri papīri. Es saku – jāskaita.
Ščenovs: Tu paskaties uz tablo...
Vaņa: - Tu man nemāci dzīvot Kazaņā! Labāk paskaties, kā tie kropļi šodien spēlēja – krūts zīdaiņus nemācēja apslidot.
Ščenovs: - Bet vienā epizodē nav skaidri redzams, vai ne?
Vaņa: - Ja gribi neskaitīt, tad tā arī pasaki, bet mani te iekšā nejauc. Te ir jābūt aklam idiotam, lai kaut ko tādu nosauktu par nebijušiem vārtiem. Es, protams, Tevi saprotu, tava pakaļa degs liesmās, kad parādīsi uz centru, taču es par malējo netaisos šajā spēlē būt.
Ščenovs: - Bet viens rakurss ir neskaidrs?
Vaņa: - Ej dirst, ar savu vienu rakursu. Pasaki tiem mēsliem no AK Bars, ka čempioni uzvar, nevis ņaud... Izņaudēs vārtus, būs laimīgi? Ja Znaroks viņiem pagājušajā sezonā nūjas pakaļā neaplauza, tad šogad tas notiks. Finālisti, atradušies, čempioni, miskastnieki...
Ščenovs: - Vaņa, nomierinies, divas minūtes ir pagājušas, pieņem lēmumu...
Vaņa: - Varbūt pats pieņemsi, nelaimīgais... Klauni sabraukuši, tēlo tiesnešus...

Šajā brīdī saruna pārtrūkst... Vai tā bija, vai nebija – ej sazin! Taču Rīgai vajadzētu viņus šobrīd paburzīt. Lai nonākot līdzīgās situācijās, tas neatkārtotos. Tas palīdzētu arī tiesnešu kultūrai un izaugsmei. Minūti pēc tam, kad Miķeļa vārti netika ieskaitīti, AKBars guva savējos – uzvaras vārtus... Mūs salauza rupji.