Pirms 10 gadiem. Masaļskis – izlašu pārbaudes turnīra labākais vārtsargs!

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 261 (2000. gada 20. – 26. novembris)

Debitantam Masaļskim 2 spēlēs izlases rindās iemet tikai vienu ripu

Pēc ilga pārtraukuma atkal aizvadot Latvijas hokeja izlases pārbaudes spēles turnīrā Francijā, vienas no lielākajām rūpēm bija par pēdējās robežas – vārtu – drošību, jo uz vīna un austeru zemi devās Juris Klodāns un Edgars Masaļskis.

Pēc ne visai veiksmīga Jura Klodāna snieguma Francijas turnīra pirmajā spēlē nākamajās divās vārtos stājās Edgars Masaļskis un divās spēlēs - pret Francijas nacionālo izlasi un pret Francijas čempionātā spēlējošo leģionāru izlasi - savos vārtos ielaida tika vienu ripu. „Kā atzīst pats vārtsargs, vienīgie zaudētie vārti ir uz tiesneša sirdsapziņas, jo ripa vārtu līniju tā arī neesot šķērsojusi. Masaļskis tika atzīts par turnīra labāko vārtsargu.”

2000. gadā kārtējo reizi aktuāls bija kļuvis jautājums par to, kurš ieņems vietu aiz Artura Irbes vai Sergeja Naumova muguras, vai arī kļūs par pirmo izlases vārtsargu gadījumos, ja pirmie divi numuri nevarēs izlasei palīdzēt (abi tobrīd spēlēja taipus Atlantijas okeānam). Pēc 1999. gada pasaules čempionāta Norvēģijā, kurā mūsu izlase uz laiku atvadījās no A grupas, savu piederību šai klasei vajadzēja pierādīt kvalifikācijas turnīrā 1999. gada rudenī. Sergejs Naumovs stājās vārtos, bet kā otrais vārtsargs uz Šefīldu toreiz tika aizvests "Liepājas metalurga" pirmais vārtsargs Dmitrijs Žabotinskis, aiz kura muguras Liepājā sēdēja un gaidīja savu izdevību vienaudzis Edgars Masaļskis.

Pēc sezonas, sācis trenēties jaunizveidotajā "Rīga'2000" vienībā, Edgars tomēr pieņēma Liepājas kluba piedāvājumu, lai būtu pirmais vārtsargs komandā un atkal nevajadzētu skatīties Žabotinska mugurā. „Liepājas metalurgā" strādājošā Latvijas hokeja vārtsargu leģenda Mihails Vasiļonoks toreiz raksturoja Masaļski šādi:

”Ar Masaļski strādāju jau vairākus gadus un ļoti labi redzu, kā viņš pa šo laiku ir mainījies. Iepriekšējos gados mums pirmais numurs bija Žabotinskis un Edgars lāgā netika pie spēlēšanas. Līdz ar to varēja just, ka viņš neprogresē, lēnām sašļūk. Tagad viņš ir komandas pirmais vārtsargs un viņa attieksme pret darbu ir pilnībā mainījusies. To, ka tieši viņš tika izsaukts uz izlasi, es uzskatu par likumsakarību. Edgars šosezon rāda stabilāku sniegumu nekā viņa konkurents Žabotinskis un atrodas viņam pāris soļu priekšā. Katrā treniņā var just, ka Edgars visu notiekošo uztver ļoti nopietni. Pirms katra treniņa viņš agrāk par visiem sāk iesildīšanos, nepieļauj nekādas vaļības, un jau tagad mazie liepājnieki nāk skatīties uz viņu, kā viņš veic iesildīšanās darbus.”

Pirmajā spēlē Edgars bija ļoti uztraucies: „Rokas trīcēja kādas trīs, četras minūtes. Kad biju noķēris pirmos metienus, uztraukums jau bija pārgājis un spēle aizgāja. Savā debijas spēlē nostāvēju ļoti labi un domāju, ka mani liks vārtos arī nākamajā dienā, taču šaubījos. .. Vasiļjevs .. tomēr vārtos ielika mani. Esmu nospēlējis divas spēles, taču negribu teikt, ka tagad man vieta izlasē ir garantēta. Lai labāk saprastu, kas ir kas, kāda ir mana meistarība, kādas ir manas vājās vietas, man būtu nepieciešams aizvadīt vēl vismaz piecas spēles šādos turnīros. No vienas puses, izlasē ir vieglāk spēlēt nekā "Liepājas metalurgā". Izlasē aizsargi mazāk kļūdās, taču pretinieki šādā līmenī pa vārtiem met daudz spēcīgāk un precīzāk. Ja raugos tikai no savām pozīcijām, tad varbūt nemaz nav slikti, ka Liepājā aizsargi kļūdās biežāk. Līdz ar to man ir vairāk darba un varu sevi uztrenēt. Tā ir tikai filozofija, un protams, ka neesmu ieinteresēts, lai "Liepājas metalurga" aizsargi pretiniekam brīvi ļautu izvērsties manu vārtu priekšā.

Sportacentrs.com atkāpe: Šobrīd Žabotinskis ir aiz Edžus, bet Latvijas izlase vairs nav iedomājama bez Masaļska vārtos.

Haralds Vasiļjevs pēc turnīra Francijā izdara secinājumus

Trīs mačus Francijā uztvēris kā pārbaudes sacensības, Latvijas izlases galvenais treneris Haralds Vasiļjevs arī atļāvās eksperimentēt, „lai konstatētu mūsu vājās un stiprās vietas un lai labāk sagatavotos olimpiskajam turnīram. Arī no psiholoģiskā viedokļa šāda kopā sanākšana pēc vasaras notikumiem bija nepieciešama. Vajadzēja atjaunot komandas garu, un es domāju, ka tas mums izdevās.

Treneris piekrita arī izvērtēt hokejistus: „Mēs nevaram sevi pieskaitīt pie tām valstīm, kuras nosaka hokeja toni pasaulē, jo komanda jau sen nav no jaunākajām un pieredzējušie spēlētāji jaunāki vairs nekļūs. Latvijas izlasē ir drusciņ iekavēta paaudžu maiņa, un līdz ar to mums ir diezgan liela atšķirība starp jaunajiem un vecajiem. Mums ir virkne jaunu spēlētāju, bet viņus vienā dienā komandas kopējā modelī iebūvēt nevar. Viņi ir gatavi spēlēt līdzīgos turnīros, kāds bija Anglē, bet pagaidām vēl ne vairāk. Uz Franciju bija uzaicināti vairāki spēlētāji, kuri atrodas izlases tuvumā, bet vēl nav spēlējuši oficiālos čempionātos. Sāksim ar vārtsargu Masaļski. Pirms gada mums bija viņa vienaudzis Žabotinskis, un esmu pārliecinājies, ka abi ir labs materiāls turpmākajam darbam. Ja ar viņiem pienācīgi darbosies, tad Latvijas izlasei ar vārtsargu jautājumu problēmu nebūs. Pēc turnīra Masaļski nosaucu par jauno Irbi. Jā, varbūt tas bija paskaļš kompliments, taču novēlu viņam tiekties par tādu kļūt. Diemžēl aizsardzībā reālais papildinājums var nākt tikai no Amerikas. Agris Saviels spēlē junioru līgā, bet Arvīds Reķis - ECHL. Viņu parādīšanās izlasē ir atkarīga no viņu klubu veiksmes savos čempionātos, un ne vienmēr mums izdodas viņus piesaistīt izlasei. Šādos gadījumos bieži jāņem atbildība uz sevi, kā to pierādīja Jānis Tomans. Arī viņš spēlē Amerikā un savu vēlēšanos spēlēt izlasē pierādīja ar atbraukšanu uz Franciju. Ja runājam pavisam atklāti, tad šobrīd konkurence uz aizsargu vietām nav nemaz tik liela un visi jau ir sasnieguši zināmu vecumu. Bogdanovu vairs nevar saukt par jauno, jo viņam jau ir 24 gadi, Sorokins ir progresējis, bet oficiālos turnīros viņš vēl nav spēlējis. Šiem aizsargiem jāsāk rādīt stabilu sniegumu. Tieši to pašu gribu teikt par uzbrucēju Ņiživiju. Visu laiku par viņu runā: perspektīvs, perspektīvs - un viņam vienreiz būtu jāsāk izlasē spēlēt vadošo lomu. Par cerīgiem tiek uzskatīti Štāls un Sprukts, taču viņi joprojām spēlē Somijas junioru līgā un viņiem ir grūtības uzreiz pārorientēties uz pieaugušo hokeju. Ja viņi tagad spēlētu pieaugušo čempionātā, tad nešaubos, ka abiem būtu daudz reālāk spēlēt valsts izlasē. Manuprāt, Sprukts izdarīja kļūdu, ka vēl uz vienu gadu piekrita spēlēt "Lukko" junioros. Patīkamu iespaidu Francijā atstāja Aleksejs Širokovs. Viņš nebija malā stāvētājs un pierādīja, ka ar viņu ir vērts rēķināties arī turpmāk.”

Sportacentrs.com atkāpe: Turnīra lielākais atradums bija Edgars Masaļskis. Arī Arvīds Reķis, Oļegs Sorokins, jānis Sprukts un Aleksandrs Ņiživijs kļuvuši par Latvijas hokeja ikonām. Pārējie? Arī viņiem tika dota iespēja...

Kaspars Kambala sāk savu izšķirīgo sezonu NCAA

Savu ceturto un pēdējo sezonu Amerikas augstskolu čempionātā Lasvegasas Universitātes „Running’ Rebels” uzsācis basketbolists Kaspars Kambala, kurš vasarā vēl domāja arī par pieteikšanos NBA draftam jau pēc trešā universitātes solā pavadītā gada, taču pārdomāja.

Pirms pēdējā gada universitātē Kambalas izredzes izskatījās spīdoši. Pirms 2000./2001. gada sezonas Kaspars tika nominēts divām augstām koledžu basketbola balvām. „Pirmajam apbalvojumam Latvijas centra spēlētājs tika izvirzīts jau augusta beigās, ka NCAA nosauca viņu to 50 spēlētāju skaitā, kas nākamajā sezonā pretendēs uz "Wooden Award All-American" balvu. Pirms katras sezonas tiek nosaukts pussimts basketbolistu (viņi tiek izvēlēti, pamatojoties uz pagājušās sezonas individuālo un komandas statistiku), kas cīnīsies par Džona R. Vūdena balvu. Decembra beigās šis saraksts tiek samazināts līdz 30, bet 27. martā tiek paziņoti desmit finālisti, no kuru vidus speciāla komisija tad arī izrauga šā apbalvojuma ieguvēju. .. Otrajam augsta prestiža apbalvojumam - "Neismita Gada spēlētājs koledžu basketbolā" - Kaspars Kambala tika nominēts septembra beigās. Basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita vārdā nosauktā balva tiek piešķirta sezonas labākajam spēlētājam ASV koledžu čempionātā, un šogad to basketbolistu skaitā, kas nākamajā sezonā kandidēs uz šo balvu, speciāla komisija iebalsoja arī Latvijas centra spēlētāju. .. "Tas būtībā dod tikai apziņu, ka tevi kāds ir pamanījis," atzīst Kambala. "Manas izredzes? Tās ir atkarīgas no tā, cik man būs punktu un atlēkušo bumbu, un svarīgi arī, cik tālu tiek komanda." Latvijas basketbolists ir saņēmis savas meistarības apliecinājumus arī "Mountain West" konferences ietvaros: viņš ir iekļauts pirmssezonas simboliskajā izlasē - un pelnīti, jo Kambala pagājušajā sezonā bija komandas labākais punktu guvējs (18,5 punkti vidēji spēlē) un labākais cīnītājs par atlēkušajām bumbām (9,3). Konferencē viņš šajos rādītājos bija attiecīgi otrais un pirmais, turklāt trīs reizes tika atzīts par attiecīgās nedēļas spēlētāju.”

Tomēr bija arī mākoņi pie sekmīga karjeras turpinājuma debesīm. Pēc iepriekšējās sezonas koledžu absolvēja četri basketbolisti un vislielākais zaudējums bija pamatsastāva saspēles vadītāja Marka Dikela aiziešana, kas vidēji spēlē atdeva deviņas rezultatīvas piespēles un šajā statistikas rādītājā bija labākais visā NCAA 1. divīzijā. „Otrkārt, UNLV vasarā saņēma sodu no NCAA par vairākiem pārkāpumiem savā basketbola programmā. Pārbaude konstatēja, ka Lasvegasas universitāte pārkāpusi stingros noteikumus, vervējot jaunos spēlētājus. Soda mēri ir diezgan bargi - sākot ar sportistu stipendiju skaita samazināšanu un beidzot ar "Runnin' Rebels" galvenā trenera Bila Beino brīvdienu saīsināšanu. Turklāt tagad tiek lemts par komandas uzbrucēja Krisa Ričardsona diskvalifikāciju, kurš maldinājis NCAA izmeklētājus, kas pārbaudījuši UNLV lietu. Spēlētāja lietas izskatīšana aizņemšot vairākas nedēļas, un tāpēc viņš nevarēs sākt sezonu kopā ar pārējo komandu.

Sportacentrs.com atkāpe: Galvenais jautājums pirms Kaspara pēdējās sezonas Lasvegasā bija – vai viņš turpinās progresēt? Ja par kaut ko liecina viņa neiekļūšana NBA 2001. gada draftā, progress nebija pietiekami straujš, taču vairākām veiksmīgām sezonām Eiropas basketbolā, kā arī pārsteigumam 2001. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā ar Kambalas prasmi bija pietiekami atliku likām.

Pārējās tēmas

Spoži NHL spēlē vārtsargs Arturs Irbe – pēdējās 5 spēlēs viņš iekļauts spēles 3 „zvaigžņu” skaitā, savukārt aizsargs Sandis Ozoliņš līgas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā ar 18 spēlēs sapelnītajiem 15 (3+12) punktiem ieņem 4. vietu! Cits Latvijas pārstāvis NHL vārtsargs Pēteris Skudra, kas sezonu sāka Bostonas „Bruins” vienībā un pēc tam nokļuva Bafalo „Sabres” rīcībā, atkal nonācis... Bostonā! Bafalo klubs Pēteri bija iekļāvis neaizsargāto spēlētāju sarakstā, un to manīgi izmantoja bostonieši. Nokārtotas visas formalitātes, lai par 2 miljoniem sterliņu mārciņu iegādātais Latvijas futbolists Andrejs Štolcers būtu pilntiesīgs Anglijas „Fulham” kluba dalībnieks. Garija Džonsona vadībā Latvijas futbola izlase izcīnījusi otro uzvaru 12 spēlēs – pasaules čempionāta kvalifikācijā vinnēta Sanmarino ar 1:0. No turnejas ASV atgriezušās LMT un „Ventspils” basketbola komandas. LMT bilance 4:5, „Ventspils” – 4:3. Par Latvijas bobsleja izlases galveno treneri Ivara Čākura vietā kļuvis bijušais vieglatlēts, barjerskrējējs Aivars Ikaunieks. Pirms izšķirošā otrā riņķa Eiropas meistarsacīkšu atlases turnīrā Valdi Valteru basketbola izlases otrā trenera postenī galvenā trenera Armanda Krauliņa vadībā nomainījis Varis Krūmiņš. Uz ASV studēt un spēlēt basketbolu devušies četri Latvijas basketbolisti – Māris Ļaksa, Raimonds Jumiķis, Liene Jansone un Ieva Kubliņa, savukārt Raimonds Vaikulis atteicies no šīs iespējas. Latvijas tā brīža labākā basketboliste Anda Jēkabsone jau piekto gadu spēlē Francijā un uzskata, ka tur ir labākā līga Eiropā un Latvijas izlasē paaudžu maiņa nav jāveic mākslīgi. Arī vīriešu izlases jaunais treneris Varis Krūmiņš intervijā „SA” piekrīt, ka izlasē jāiesaista visi labākie Latvijas basketbolisti, neraugoties uz viņu vecumu, kā arī prognozē, ka no Valmieras spēlētājiem pēc gadiem 8-10 Latvijā runās par Bertānu un Kaufmani.