Pēdējais pāris šķiras?

Pēc šāda paziņojuma, protams, nav iespējams uzminēt cik un kādus spēlētājus, kādās pozīcijās, šīs izmaiņas varētu skart, nevar zināt, kad šādas izmaiņas varētu notikt un vai vispār reāli kādas izmaiņas tiek plānotas. Tomēr pēc tāda paziņojuma, spēlētājiem ir iemesls papildus uztraukumam un motivācijai pierādīt savu lietderību gan treniņos gan laukumā (ja tiec pie spēlēšanas). Viena no pozīcijām, kurā jau notiek pamatīga cīņa par spēles laiku un treneru uzticību, ir aizsardzības līnija. Aizsargiem, kuri rotācijas ietvaros biežāk paliek skatītājos nevis dodas laukumā, ir jābūt gataviem, ka plānotās izmaiņas var attiekties arī uz viņiem.

Sezonas ievadā jau reiz apskatījām versijas par aizsargu stiprajām/vājajām pusēm un viņu pozīcijām aizsargu rotācijā Garais soliņš. Šobrīd, saistībā ar izplatītajiem paziņojumiem, ir interesanti pavērtēt kā ir mainījusies situācijā un kādas pozīcijas aizsargu rotācijā varētu ieņemt katrs konkrētais Rīgas „Dinamo” aizsargs.

1. Sandis Ozoliņš

Nekas nav mainījies - neapstrīdams, ne tikai aizsardzības līnijas, bet visas komandas līderis. Uz doto brīdi arī komandas rezultatīvākais spēlētājs. Neaizstājams. Malā var palikt tikai piespiedu kārtā.

2. Arvīds Reķis

Sākoties sezonai, pārliecinoši sevi pieteicis par vienu no aizsardzības līderiem. Droši un pārliecinoši cīnās savā laukuma pusē. Cenšas saglabāt un izspēlēt ripu. Veic lielu darba apjomu, sevišķi skaitliskajā mazākumā. Grūti iedomāties, kam jānotiek, lai, esot pie labas veselības, paliktu starp rezervistiem. Tomēr, vienu spēli ir izlaidis.

3. Oskars Cibuļskis

Turpina stabili spēlēt blakus Sandim Ozoliņam, saņemot lielu spēles laiku, tai skaitā arī skaitliskajā vairākumā. Bauda treneru uzticību, lai arī reizi pa reizei profilaktiski tiek atstāts rezervē. Spēlē brīvi un atraisīti, nekautrējas aktīvi pieslēgties uzbrukumiem un tajā pašā laikā pamanās diezgan veiksmīgi arī piesegt savu maiņas partneri. Kopumā demonstrē pārliecinošu sniegumu. Tomēr ir un paliek jaunais spēlētājs, nedrīkst atslābt ne uz mirkli, jo ātri var attapties uz rezervistu soliņa.

4. Kristaps Sotnieks

Sezonas sākumā vairākas spēlēs palicis rezervē, Kristaps ar drošo spēli savā laukuma pusē ir spējis pārliecināt trenerus un pašlaik jau ir stabila vērtība Rīgas „Dinamo” aizsardzībā un ieņem nozīmīgu lomu komandā, sevišķi spēlējot mazākumā. Tajā pašā laikā, noteikti varētu vēlēties lielāku ieguldījumu uzbrukumu iesākšanā un atbalstīšanā.

5. Jēkabs Rēdlihs

Kopš sezonas starta Jēkabs ir būtiski uzlabojis savas pozīcijas aizsargu rotācijā. Viņš gluži kā Kristaps, veiksmīgi izmanto savas stiprās puses, proti, spēli savā laukuma pusē, spēka cīņu pie apmalēm un vārtu priekšā. Tomēr, cik spēcīgs Jēkabs ir pie apmalēm, tik lielas problēmas sagādā spēle viens uz viens uz brīva ledus. Tāpat arī ir problēmas ar pirmo piespēli, ja tiktu veikta tāda uzskaite, ļoti iespējams, iegūtu komandas pārmetienu titulu.

6. Rodrigo Laviņš

Laviņš ir viens no pagājušās sezonas veiksmīgākā aizsargu pāra dalībniekiem, kurš, gluži tāpat kā pārinieks, šosezon ir zaudējis savas pozīcijas. Laviņa priekšrocība ir pieredze. Varētu būt spēcīgākais komandas aizsargs spēlē viens uz viens uz brīva ledus, tomēr jaunāks nepaliek. Spēlē pašaizliedzīgi, izteikti rūpējas par savu vārtu drošību. Pašlaik vairāk spēlē, nekā nespēlē, bet pozīcijas kopumā nav pārāk stabilas.

7. Guntis Galviņš

Guntis varētu būt tas aizsargs, kurš šobrīd ir vismazāk attaisnojis uz sevi liktās cerības. Pēc pagājušās, veiksmīgās sezonas, bija cerība, ka šogad tiks sperts vēl viens solis augšup. Tomēr, spēle nevedās kā gribētos. Guntis labi cīnās savā laukuma pusē, azartiski pie bortiem ar spēku atbruņo pretiniekus Tāpat ir viens no retajiem spēlētājiem, kas nekautrējas uzņemties iniciatīvu un palīdzēt uzbrucējiem. Tomēr, šajā sezonā, Galviņam neizdodas sabalansēt savu spēli, kā rezultātā salīdzinoši bieži nākas vērot spēles no malas.

8. Krišjānis Rēdlihs

Krišjāņa un Šuplera vēsture jau ir ne reizi vien apspriesta. Krišjānis šosezon ir saņēmis ļoti maz iespējas nodemonstrēt savu lietderību. Diemžēl pēdējā reizē, kad tāda iespēja bija, tas beidzās ļoti neveiksmīgi. Kr.Rēdliha stiprās pusēs ir saistītas ar uzbrukuma veidošanu, kur viņš var būt ļoti noderīgs komandai, diemžēl treneri netic Kriša spējām aizsardzībā. Šāda situācija noved pie tā, ka daļā no spēlēm, kur Krišjānis tika spēlēt, viņš cenšas lauzt savu spēli, proti, izteikti darboties ar uzsvaru uz savu vārtu drošību. Tomēr tādā spēlē Kr.Rēdlihs zaudē visus savus trumpjus un kļūst vēl mazāk interesants - veidojas apburtais loks. Izskatās, ka vienīgais, kas varētu mainīt Krišjāņa pozīcijas aizsargu rotācijā, ir citu spēlētāju savainojumi, ko protams, nevienam nenovēlam.

9. Jānis Andersons

Jānis tā arī šosezon nav nospēlējis nevienu spēli lielajā komandā, ja par tādu neuzskata spēli ar NHL koijotiem. KHL notikumus vēro no Liepājas. Kopējā rotācijā ir izteikts rezervists un, visticamāk, tiks spēlēt vairāku citu spēlētāju savainojumu gadījumā. Jāsaved kārtībā sava veselība un jābūt gatavam izmantot iespēju.

Kā redzams, tad esošajā situācijā, treneri izvēlās spēlēt droši, proti, lielākas iespējas tikt pie spēlēšanas ir tiem aizsargiem, kuru stiprās puses ir saistītas ar savu vārtu nosargāšanu, nevis pretinieku vārtu iekarošanu (neskaitot Ozoliņu, protams). Tas dod labas iespējas Sotniekam, J.Rēdliham, Laviņam, bet tādiem spēlētājiem kā Galviņš un Kr.Rēdlihs ir jāapbruņojas ar pacietību un jāpierāda sava lietderība. Attiecībā uz Galviņu, visticamāk treneri būs pietiekami pacietīgi un turpinās dot iespējas, lai sagaidītu vēlamo sniegumu un pastiprinātu komandas spēli. Lielāka neskaidrība ir par Kr.Rēdlihu - par viņa lomu un nākotni Rīgas „Dinamo” komandā.