Ēdienkartē dinamīts un slidsolis

Izskatās, ka tā sauktais Mikuša eksperiments tiek ievirzīts jaunā orbītā. Rīta treniņā pirms spēles ar Atlant, slovāku uzbrucējs bija ietērpts dzeltenā kreklā, kas Dinamo iekšējā vārdnīcā nozīmē – klātbūtni ceturtajā maiņā. Vēl kopā ar viņu uzbrukumā plecus rīvēja Bukarts un Meija. Šī ir gan laba, gan slikta ziņa. Slikta tāpēc, ka Rīgas Dinamo treneris šobrīd ir pārliecinājies par to pašu, ar ko Maskavas Spartak tika skaidrībā jau pirms pusotra mēneša. Proti, Jurajs ir labs hokejists, taču viņa kvalitātes šobrīd neatbilst KHL kaujas līmenim – vismaz, noliekot pretī viņa statistiku un atvēlēto laiku laukumā, redzams, ka Mikušs sevi vēl meklē. Vai atradīs? Spartak viņa orientāciju pārbaudīja mācībās, mēs – regulārā čempionāta laikā. Protams, ka reālos apstākļos uz hokejistu paskatīties ir pavisam cits stāsts, vienīgi žēl, ka par to nedod speciālus punktus turnīra tabulā. Turklāt, ja Mikušs varētu spēlēt viens, lai tā būtu – bet viņš tika iesaistīts visas komandas apritē, kur attiecīgi pārkārtojās virknējumi. Ne jau par velti Lauris Dārziņš pēdējās spēlēs mēģināja slēpt savu niknumu un nervozitāti, kas galarezultātā sapina viņa galvu un kājas. Tā vietā, lai pacietīgi tomēr atrastu kopskaņu maiņā ar Troteru, treneris (-i) nolēma pret Lauri un Miķeli būt radošs (-i). Dažreiz šādas rokādes pat ir vajadzīgas, vienīgi – kas bija tie kauliņi ar kuriem Šuplers spēlējās? Nomainīt hokejistu, kas AHL vidēji spēlē guvis vismaz punktu un viņa vietā iemest tāda paša vecuma uzbrucēju, kam līdz šim nav bijusi laime iespēlēties ne šajā, ne tajā pusē okeānam – vai eksperimenta iznākumu nevarēja paredzēt jau iepriekš? Varēja.

Ja mēģina uzminēt Šuplera tālāko domu gājienu, tad maķenīt priecīgākam vaigam vajadzētu būt Bukartam ar Meiju. Kur meklējama sāls? Ja treneris patiešām ir samīlējies sava tautieša snaudošajā meistarībā, tad viņš tagad arī ceturtajai maiņai dos lielāku spēles laiku un attiecīgi pie savām izdevībām tiks neapšaubāmi enerģiskie un fiziski pārliecinošie latvieši. Var būt, ka Mikuša karstais kartupelis tik ilgi tiks mētāts un valstīts, līdz kādā brīdī to varēs atzīt par gardu esam. Tas būtu jauki! Vienīgi – ja šajā laikā tiek respektētas arī komandas intereses. Arguments – centra uzbrucēju meklējumi – ar ko patiesībā aizsakās visa šī sāga, šoreiz lai noder trenera intīmajai dienasgrāmatai. Mūsu Džeriņš kā centrs nav ne par ripas tiesu sliktāks par Jūļa favorītu, taču gala lēmumu par slovāka iegādi pieņēma Šuplers un viņš tīri cilvēciski tagad nevar atzīt, ka ir mazliet alojies. Varbūt arī nemaz nevajag trenera grēku nožēlošanu – lai dzīvo un ņemas. Jo vārdiem par sēdēšanu uz dinamīta mucas, kas rada gandarījumu, ja nemaldos, ir konkrēts autors, kura uzvārds sākas ar lielo Š... Ja cilvēks sevi apmierina šādā veidā un no tā necieš komandas izvirzītie mērķi – uz priekšu! Starp citu, Jūlis šorīt treniņā ārkārtīgi pārliecinoši veica arī savus iecienītos slidsoļa apļus, kas nomaļus stāvošo menedžeri Sējēju mazliet tomēr nervozēja:
- Velns, nomauksies vēl, nevarēs šo savākt...
Treneris nenomaucās. Vai tā ir zīme vakaram?

P.S. Troters būs pie Miķeļa un Dārziņa, Galviņš vēl ieloka izsisto plecu (viņš un Krišjānis rezervē), Štāls mēģināja treniņā paburzīt muguras skriemeļus pēc blokādes (medicīniska manipulācija), Džeriņš – cerībās... Citādi – viss pa vecam. Būs labi!