6. nedēļa. Trešo gadu pēc kārtas Pasaules kauss ceļo uz Latviju!

Nedēļas nogale Kalgari izdevās tieši tāda, kādu to varēja sagaidīt Martina Dukura konkurenti trasē – Martins brauca kā lielmeistars un pelnīti izcīnīja savu septīto uzvaru sezonā astoņos PK posmos. Vienīgo reizi šosezon Martinu neveiksme aiz stūra gaidīja Bavārijā, Kēnigszē trasē, kurā iepriekšējā sezonā viņam bija izdevies kļūt par pasaules čempionu. Līdz ar to Dukurs jaunākais tika pie sava trešā PK sezonas kopvērtējuma uzvarētāja titula pēc kārtas, kas ir atkārtots austrieša Kristiana Auera sasnieguma (1990-1992) atkārtojums. Tiesa Auers labākais PK bija vēl divas reizes – Martinam ir vēl uz ko tiekties. Sporta veida vēsturē kopā ar britu sportisti Aleksu Kumberu (pirms tam – Hamiltoni) Martins ar trim uzvarām tagad dala otro vietu.

2010./2011. gada sezonā Martins astoņos PK posmos svinēja piecas uzvaras, tikai reizi paliekot ārpus godalgoto trijnieka (Vistlera, 5. vieta), bet savā pirmajā sezonā, kad izdevās virs galvas celt galveno PK balvu, Martinam bija „tikai” četras pirmās vietas, viena otrā, divas trešās un piektā vieta Altenbergā. Tas liecina, ka ar katru gadu Dukurs jaunākais arvien uzlabo savu sniegumu, jo negribas ticēt, ka pretinieki kļūst vājāki. Par progresu liecina arī sportista savāktā punktu summa. Ja olimpiskajā sezonā Martins tika pie 1694 punktiem, pagājušosezon tie jau bija 1719 punkti, bet šosezon – 1751 punkts. Arī veroties trasēs zīmētajās līnijās, Martinam tās padodas visskaistākās. Ja nu vienīgi vēl atliek noķert 2009. gada PK uzvarētāju kopvērtējumā krievu Aleksandru Tretjakovu. Šīs sezonas tendences rāda, ka tas nav neiespējami.

Dukurs strādā, un smagais darbs atspoguļojas rezultātos. Arī par Eiropas čempionu Martins šosezon kļuva jau trešo reizi pēc kārtas, bet pēc sudraba Vankūveras olimpiādē Kēnigszē tika iekarotas pasaules virsotnes iepriekšējā sezonā. Vai skeletonistam izdosies aizstāvēt savu titulu Leikplesidā? „Trasē ir ledus. Un tas ir slidens,” saka olimpiskais medaļnieks kamaniņu sportā Mārtiņš Rubenis. Jāpiebilst, ka Leikplesidas trase Martinam ir ļoti slidena (pārnestā nozīmē). Ne velti lielākas ir mājinieku (ASV un Kanādas) sportistu izredzes savā kontinentā. Turklāt Leikplesidas trase nav vienkārša. Tā prasa maksimālu koncentrēšanos un meistarību. Jebkurā gadījumā tajā šogad uzvarēs tobrīd meistarīgākais sportists, kurš patiesi būs pelnījis čempiona laurus.

Tikpat smagi kā Dukurs jaunākais strādā arī viņa brālis Tomass, kurš savulaik radīja sensāciju, jo pirmais ierādīja, kā jāuzvar PK posmā skeletonā (Siguldā, 2004). Varbūt ne tik daudz viņam ir no dabas kā Martinam, taču progress ir arī viņam, pat starta ieskrējienā, kurā savu augumu viņam salocīt ir daudz grūtāk kā brālim. Bieži palicis turpat, turpat goda pjedestāla pakājē (mūžīgais ceturtais), Tomass nedēļas nogalē pirmo reizi dabūja globusiņu - par trešo vietu sezonas kopvērtējumā. Vēl 2010./2011. gada sezonā viņam uz goda pjedestāla tikai viena otrā vieta (Čezānā), kamēr šosezon jau divas otrās vietas (Laplaņa, Altenberga) un trešā vieta Īglsā, un ne reizes braukts zemāk par 7. vietu. Pie reizes arī augstākā vieta karjerā Eiropas čempionātā – sudrabs Altenbergā (pēc 2007. gada bronzas Kēnigszē).

Loģiski, ka ģimenes panākumu nebūtu bez tēva, trenera, konstruktora un Siguldas ledus trases direktora vienā personā Daiņa Dukura ieguldījuma. Un iespējams, ka tieši viņš ir vispriecīgākais un vislabāk spēj novērtēt brāļu sasniegto šīs sezonas PK sacensību seriālā.

Pēcvārds. Šī atkal ir Martina Dukura konkurentu nedēļa, jo Dukurs jaunākais sacensībās nebrauks. Tomēr nākamajā viņš izies uz starta pasaules čempionātā Leikplesidā. PK posmā 2007./2008. gada sezonā viņš Leikplesidā bija ceturtais, nākamajā sezonā PK posma šajā trasē nebija, 2009./2010. gadā Martins tur pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla (bronza), bet pagājušosezon bija otrais...