14. nedēļa. Viņš izdzīvoja ellē

Dainis Āzens 2012-04-12 20:00

Tam, kurš nav piedalījies Ziemeļfrancijā notiekošajā viendienas velobraucienā Parīze – Rubē, grūti iedomāties, ko prasa uzvara šajā Pasaules kausa posmā. Ne tikai uzvara, bet tikai nokļūšana līdz finišam. Latvijas riteņbraucējs Aleksejs Saramotins šogad neuzvarēja, taču viņš bija to vidū, kas šajā nāves posmā finišēja.

Nedēļas nogalē motokrosā iepriecināja Matīss Karro, līdz pat Torentas (Spānija) ITF 10 000 turnīra pusfinālam bumbas tenisa kortā netverami pretiniecēm sita četrpadsmitgadīgā Aļona Ostapenko, taču par nedēļas sportistu „SA+” tomēr izvēlējās riteņbraucēju Alekseju Saramotinu.

Droši vien Alekseja sniegumu vislabāk spēs novērtēt tie divriteņa draugi, kas reizi pa reizei nobraukuši no asfalta vai šur tur laukos tikuši uz ceļa, kas klāts neregulāras formas akmeņiem. Pa tādu braucot, domas automātiski novirzās zobu un smadzeņu saudzēšanas virzienā, nemaz nerunājot par ātruma attīstīšanu, kas tuvs pussimtam kilometru stundā. Protams, ne viss distances klājums par „Ziemeļu elli” sauktajā vienā no pašiem prestižākajiem pasaules viendienas braucieniem ir ar bruģi, taču pietiekami, lai izjustu tā „simpātijas”.

Tas tomēr netraucē uzvarēt spēcīgākajiem sportistiem, kaut arī viņu vidū daudz ko nosaka loterija – kritieni, riepu plīsumi un rāmju lūzieni. Daudz ko izsaka tas, ka visā sacensību 110 gadu vēsturē tikai 11 valstu pārstāvjiem, visbiežāk – beļģiem (55 reizes), mājiniekiem (28) un itāliešiem (13), ir izdevies uzvarēt šajā izdzīvošanas cīņā. Arī Latvijas sportisti nav uzvarētāju vidū, kaut gan cerības uz to ir bijušas.

Tad kāpēc nedēļas sportists ir Saramotins? Pasaules kausa devītajā posmā uz starta stājās 194 riteņbraucēji. 81 no viņiem izstājās. Vēl 27 sportisti neiekļāvās laika limitā un sacensībās palika bez izcīnītas vietas. Starp tiem 86 sportistiem, kas finiša protokolā parādās ar izcīnīto vietu, ārpus konkurences bija uzvarētājs beļģis Toms Bonens, kurš pēdējos 52 kilometrus brauca lepnā vientulībā. Pēc viņa finišēja piecu riteņbraucēju grupa, pēc tam vēl sešu, bet nākamajā, kurā brauca 12 sportistu, bija arī Aleksejs Saramotins. Aleksejs turklāt kopā ar vēl 11 sportistiem veica nozīmīgu atrāvienu, kuru lielā grupa likvidēja tikai 60 kilometrus pirms finiša. Var droši teikt, ka Latvijas braucējs bija pamanāms, un, lai kaut ko tādu dabūtu gatavu Parīzes – Rubē velobraucienā, ir vajadzīgs krampis. Saramotinam tāds ir.