Krekls ar numuru
Skrastiņa numurs izrādās bija pamanāmāks, par izlases debitantu spēli – pamanāmāks par jaunā trenera debiju un citām labām lietām, kas aizvadītās nedēļas nogalē bija redzamas apkārt Latvijas hokeja izlasei un tās pārbaudei.
Nav brīnums, jo mēs tomēr visnotaļ saasināti uztveram daudzas lietas, kas skar kapu kultūru. Aizgājēju kults šajā zemē tiek savdabīgi izcelts, kas neizbēgami veido latvieša identitātes kodu, vai vismaz – daļu no mūsu būtības. No vienas puses – kāda gan starpība, kas notiek šobrīd ar izlases kreklu Nr.7? Tas ir tikai krekls. No otra gala skatoties – hokeja sabiedrība varēja savu izcilo kareivi vismaz šādā veidā godināt. Kā skaistu piemiņu, atstājot neaizskaramu viņa izlases formu un numuru. Federācija šajā reizē aizmirsa... Tomēr man ir atmiņā arī kāds cits gadījums, kad nekas nebija jāizmirst vai jāpierāda, bet – arī tad mēs kaut kā pamanījāmies aizķerties aiz pašu iedomātiem aizspriedumiem un nenovīdības. Līdz šim vienīgais numurs, ko LHF bija padarījusi par ikonu – tas ir Helmuta Baldera deviņpadsmitais. Varbūt jaunākā paaudze neatceras, bet, lai šo stāstu iemūžinātu, bija vajadzīga ne tikai federācijas, hokeja sabiedrības, bet arī paša Baldera rīcībspēja. Turklāt, tas pēdējais izrādījās izšķirošais akcents, jo nebijis Helmuts savulaik Sporta pils direktors, nebijis viņš labu brīdi draugos ar „Pārdaugavas” grupējumu, kas deviņdesmitajos ienāca hokejā ar savu kulaku un naudu – tā arī leģendārais deviņpadsmitais šobrīd paliktu vēstures putekļos. Nav runa, ka Balderis bija to pelnījis. Slikti, ka – kā tas izskatījās no malas – viņam pašam to vairāk vajadzēja... Lai gan tajā pašā laikā ir jāatzīst – nav šobrīd neviena cita sportista Latvijā, kura krekls ar atbilstošo numuru, simbolizētu attiecīgā sporta veida panākumus un veiksmes altāri tik izteikti. Baldera deviņpadsmitais tāds bija un ir! Tā nu beigās sanāca, ka viņa krekls goda vietā ir celts ar Latvijas izlases krāsām, lai gan pie izlases Helmuts uzspēlēja vienīgi simboliski – statistikas ķeksītim. Bet - labi, ka vismaz to ar mokām sakārtojām. Arī tolaik neviens neapšaubīja krekla un numura lielumu – mīcīšanās notika ap formu, kā to izdarīt. Protams, klibojot...
Klibojam arī Kārļa Skrastiņa piemiņas izcelšanā. Protams, ka septītais, tāpat kā deviņpadsmitais, Latvijas hokeja kontekstā ir svēti un atzīstami simboli. Nevajag no tādas atbildības kautrēties! Jā, saprotu, gluži kā pagāni negribam to ar pirmo piegājienu pieņemt... Piedodami. Ne mirkli nemulsina Kirova Lipmana neveiklības šajā sakarā – viņš tiks galā ar šo misēkli, šaubu nav. Jau tagad paredzu, ka Skrastiņa krekla un numura goda vakars izdosies. Pārdomas izraisa hokeja sabiedrība kopumā, pie kuras jāpieskaita ne tikai Lipmans un viņa komanda federācijā, bet arī citi hokeja ļaudis. Tai skaitā arī pašreizējās izlases hokejisti – gan pieredzējušie, gan jaunie. Nu, nevar būt tā, ka neviens – pilnīgi neviens! – izlasē pirms pārbaudes turnīra neaizdomājās par Latvijas izlases formu ar Nr.7. Nu, labi, uzskatīsim, ka Sotnieks bija satraucies, bet – tur tak’ vēl ir bariņš viņam apkārt! Treneru palīgus ieskaitot. Vai viņi redz tikai ripu un nūju savā priekšā? Runa ir par godu un cieņu. Var jau būt, ka šo rindu autors nevajadzīgi grib kanonizēt viena hokejista lomu, tajā pašā laikā atzīstu – īsti omulīgi viņdien nejutos, vērojot septīto skraidām pa laukumu... Kāpēc šī izpratne vai redzējums izvirst no malas, bet pati komanda, hokeja sabiedrība, peld tādā kā autopilotā vai aizspogulijā – neredz, nedzird, nesaprot? Un, ja saprot – vai viņi ir ierobežoti savā rīcībspējā un attieksmes demonstrēšanā? Koncentrēšanās spēlei, lielajam pienākumam uz ledus? Nu, labi – pieņemsim, ka tā ir viņu būtība. Bet – vai tiešām visi ir tik aizņemti ar hokeju un sevis apliecināšanu šajā spēlē? Kur galvas, kur izpratne, kur zināšanas, vai – izglītība? Kur ģimenes loma...
Nekas traks jau nav noticis – krekls vai numurs pacieš visu. Vien nespēju atbildēt – kāpēc mēs pamanāmies ar darvas karotēm apstaigāt vietas, kur tas neprasās ne pēc kādas būtības... Ne jau Kārlim vajag to kreklu un numuru – tas ir vajadzīgs mums pārējiem, lai mēs atcerētos, cik daudz viņš paveica un – ko atstāja.
Skrastiņš ir vērtība Latvijas hokejā. Šajā gadījumā lielākais svars ir vārdā – Vērtība...
+23 [+] [-]
+7 [+] [-]
Arī ar numuriem - atceramies, ka pēc M.Rēdliha spēlēšanas izlasē ar Nr.19 LHF savā dīvainajā lēmumā to nosodīja (paši sevi?). Tāpat kā braukšana reibumā atkārtoti - vainu pastiprinošs apstāklis.
Un laba piebilde beigās par Vērtībām - cilvēku rīcība un notikumi rāda, kas ir (un kas nav) vērtības hokeja un mūsu sabiedrībā ..
+15 [+] [-]
+21 [+] [-]
+14 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+14 [+] [-]
Baldera kreklu pie griestiem var karinat Rigas Dinamo, bet kads Balderim sakars ar Latvijas izlasi?
Daudz vairak japardzivo par to, ka vel aizvien pie Arenas griestiem nav uzvilkt Skrastina 7 numurs, Zoltoka 33 numurs, Irbes 1 numurs, Naumova 30 numurs, Ozolina 8 numurs (laigan Ozo karjeru vel nav beidzis), pat Znaroks to butu pelnijis.
Un par to spelesanu ar 7 numuru runajot, spriezot pec tada ar kadam formam izlases puisi speleja, jadoma, ka tie ir kadus 5-7 gadus veci izlases krekli no pasaules cempionatiem kuriem vienkarsi noplesti vecie vardi un uzlikti vajadzigie. Nebrinitos ja izraditos, ka tas krekls ar ko Sotnieks speleja ir tas pats krekls ar ko savulaik Skrastins guva 3 vartus pret Belarusiem. Nez vai kads puisiem prasija ar ko vini grib spelet, kadus kreklus iedeva, ar tadiem ari speleja.
[+] [-]
+6 [+] [-]
[+] [-]
Bet viņš bija izcils Latvijas hokejists- jā viņš nav Irbe, bet viņš nav arī k-kāds dzimtenes nodevējs. Tas, ka viņš netic ne krieviem, ne amerikāņiem, ne Eiropas Savienībai, nemīl Vairu Vīķi Freibergu un domā, ka latviešiem Latvijā pašiem jādomā kā dzīvot, nevis jāklausās visādos ārzemju latviešos, amerikāņos vai krievos nenozīmē, ka viņš tagad ir k-kāds nezinu kas...
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ne pirma un ne pedeja tada tipa filma par slikto dzivi pribaļtikā un to cik liels drauds tā ir Krievijai. Mulki abi sie viri nav, vini labi zinaja zem ka vini parakstas.
Runajot par PSRS laikiem, tajos laikos PSRS bija pilniba paspietiekama valsts, visa liela monarhija vareja kautvai pilniba atdalities no parejas pasaules un neviens to pat nepamanitu. PSRS bija pasai sava pasaule. Sobrid tas vairs nav iespejams, pasaules ekonomika ir mainijusies un dzive Krievija nav ne pa kapeiku labaka ka dzive Latvija.
Tada struktura kada ta bija PSRS laikos pie musdienu ekonomikas vienkarsi vairs nav iespejama.
Pat ja PSRS nebutu sabrukusi taja laika, ta butu sabrukusi dazus gadus velak, kad visa pasaule mainijas ekonomikas forma. PSRS vainu butu sabrukusi, vai ari ta butu turpinajusi iet savu celu un ekonomiska situacija tik loti pasliktinatos, ka saktos visparejs haoss ka rezultata valsts sabruktu.
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
1.Ozo - 875 spēles, 2.Kārlis - 832, 3. Žoltoks - 588, 4.Irbe - 562... (savā ziņā varbūt arī Raitis - 282 un Skudra -142).
Kārlis izlasē bieži spēlēja ar dažādām traumām un daudz reizes varēja pateikt:"esmu saguris, piedodiet", bet viņš to nedarīja, tikai tiešām, ja apstākļi spieda.
Personīgi mani visvairāk sāpina, ka necieņu izrādīja jeb "dunci mugurā iedūra" savējie - hokejisti un ap to stāvošais personāls, faktiski Kārlim tuvākie cilvēki pēc radiniekiem..... Piekrītu Armandam, ka tas ir NOŽĒLOJAMI! ZEMISKI UN NEPIEDODAMI!
Godīgi sakot sāku apjaust to morāli un bardaku, kas valda patlaban hokejā Latvijā! Es vairāk nebrīnīšos, ja kārtējo reizi kāds atteiks izlasei saguruma, bērna piedzimšanas vai vēl kaut kādu izdomu dēļ....
PRETĪGI!!!
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
2000 - Nr3 Ignatjevs, Nr7 Kārlis
2001 - Nr3 Ignatjevs, Nr7 Kārlis
2002 - Nr3 Ignatjevs
2002 Olimpic games - Nr.3 Ignatjevs, Nr7 Kārlis
2003 - Nr3 Reķis, Nr7 Kārlis
2004 - Nr3 Reķis
2005 - Nr7 Kārlis
2006 - Nr.3 reķis
2006 Olimpic Games - Nr3 Reķis, Nr7 Kārlis
2007 - Nr3 Reķis, Nr 7 Galviņš
2008 - Nr3 Reķis
2009 - Nr3 Bārtulis, Nr7 Kārlis
2010 - Nr3 Reķis
2010 Olimpic Games - Nr3 Reķis, Nr7 Kārlis
2011 - Nr3 Reķis
Es domāju komentāri lieki!!!
+1 [+] [-]
Un ja, kas Kārlis arī savu karjeru Pārdaugavā sāka ar 7 numuru, bet praktiski visu karjeru NHL ir nospēlējis ar 3 numuru izņemot vienu sezonu predatoros (pirmo) ar NR 40 un pēdējās divas sezonas Dallasā un Loko ar Nr 37.