Ābols nepārsteidz
Viņnedēļ, viesojoties Aleksandra studijā "Radio 4", gandrīz vai sastrīdējāmies ar raidījuma vadītāju Aleksandru Aleksejevu, starp citu, ilggadēju Sporta pils diktoru tajos laikos, kad spēlēja Balderis, Hendelis, Vasiļonoks un vecā "Dinamo" plejāde. Sašam, redz, nebija paticis, kā Rīgas "Dinamo" uzvar Minskas komandu.
Tā kā man arī patīk skaists hokejs, bija iespēja vienoties kopīgai dziesmai, taču šoreiz katrs palikām savās pozīcijās. Es kā hokeja žurnālists taču nedrīkstu apriet uzvaru - to man iemācīja Jūliuss Šuplers: ka jāciena ir katra uzvara. Pat pret pēdējo plušķi izcīnīta. Nevaru taču atzīties kolēģim, ka man arī "Dinamo" spēle pie sirds negāja, izņemot pirmo trešdaļu, kas bija ļoti spoža.
Vairs precīzi nepateikšu, kurš ir autors teicienam, ka hokejā pats skaistākais ir rezultāts. Pēc stila izklausās pēc Alfona Jēgera - Baldera laika "Dinamo" komandas priekšnieka. Vecāku un pieredzējušāku hokejistu atziņas cenšos nerevidēt. Ja tās ir pareizas. Un šīs abas atziņas ir pareizas. Tāpat kā pareizi/patiesi runā otrā "Dinamo" trešais galvenais treneris Artis Ābols. Dažs spalvas/datora brālis pēc pārbaudes spēlēm un 2. vietas "Latvijas dzelzceļa" kausā tā kā cenšas izvilināt no šā rudens Ābola lielās uzslavas komandai par sakarīgo spēli. Ko Ābols? Atbild kā grāmatvede Sudraba: "Punktus sāks skaitīt no 5. septembra."
5. septembrī pirmā uzvara KHL, esot galvenā trenera amatā. Skaidrs, ka Artis priecājās, taču preses konferencē visu salika loģikas plauktiņos: "Sākām labi, pirmo trešdaļu likumsakarīgi uzvarējām ar 2:0. Otrajā trešdaļā turpinājām veidot momentus, taču neiemetām. Sākām mazliet aizspēlēties. Gan turējām ripu pretinieku zonā, taču tajā pašā laikā trīs reizes uzrāvāmies uz pretuzbrukumiem: trīs pret divi, trīs pret trīs. Trešdaļu pabeidzām ar noraidījumu, trešo trešdaļu sākot mazākumā. Spēle pēc labā sākuma arvien sliktāka un sliktāka kļuva otrās trešdaļas beigās. Taču pats galvenais, ko mēs gribējām, dabūjam. Puiši centās. Trīs punkti ir trīs punkti."
Atkal kā Sudraba. Pat Repše, runājot par mākslīgo intelektu un atpalikušo ciematiņu Singapūru, teiktajā ieliek vairāk emociju. Bet man patīk Ābola loģiskums. Itin bieži šajās pēcspēles preses konferencēs treneri dzen tādu savas taisnības propagandu, ka to iespējams noskalot tikai ar pāris kausiem valmiermuizieša.
Ābola izteikumi pēc 5:1 Zagrebā pagaidām ir noslepenoti tāpat kā auditoru atzinums par operu, bet pēc trešās uzvaras trijās spēlēs Ābolam atkal ļauts runāt. Ko treneris, kurš Rietumos tobrīd ir uz viena pakāpiena ar vareno SKA? Līdz pretīgumam reāls: "Neatceros, kad mums uzvaras būtu nākušas viegli, arī šī nebija izņēmums. Ļoti labi spēlēja pretinieks. "Spartak" ir spēcīga, nikna komanda. Šādās spēlēs veidojas kolektīvs. Šī nav pati skaistākā uzvara, taču galvenais, ka uzvarējām un dabūjām trīs punktus." Solīda, nosvērta trenera solīda runa. Paslavējot stipro pretinieku, ja tādu uzvarējām, tātad esam vēl stiprāki. Taču neaizmālējot acis, ka uzvara bija skaista kā jebkura cita Brazīlijas futbola komandas uzvara.
Varēja taču paslavēt Indraši - par savlaicīgo piespēli Ščehuram; Ščehuru - par metienu tuvajā develē, pablefojot, ka Pols treniņos tā met iekšā deviņas ripas no desmit; Ozoliņu par piespēli vairākumā slavēt nevajag - tas ir viņa darbs, tāpat kā Indrašim būt pie tukšā vārtu stūra. Varēja paslavēt Pavlovu, kuram nebija žēl atdot ripu, lai to tukšajos vārtos iemet Vilsons. Varēja paslavēt Telkvistu - Mika tiešām ir olimpiskā formā.
Artis publisku slavināšanu atstāj hokejistiem. Un loģiski, ka Vilsons uzslavē Pavlovu, bet visi kopā Telkvistu. Ja Vilsons saka, ka Indrašis varētu labi spēlēt NHL, tas ir būtiskāk, ja to pašu murrātu Ābols. A ko komandas kapteinis Ozoliņš par savu desmit minūšu noraidījumu un dzīvi kā tādu: "Nenoturējos un iegāzu komandu. Galvenais uzdevums - uzvarēt, psiholoģiski pareizi gatavoties spēlēm, spēlēt taktiski pareizi un nereaģēt uz citām komandām, uz viņu provokācijām, kad viņi grib mūs tajā ievilkt. Jāspēlē disciplinēti."
Šobrīd Ābols uz komandas soliņa izskatās skarbāks par Vācijas izlases bijušo treneri Hansu Cahu, kura iesauka izteica gandrīz visu - Alpu vulkāns. Ābols vēl savu iesauku nav nopelnījis, taču gan jau TV operatori sezonas laikā uzķers kādu momentu, kad Ābols arī smaida. Vai pat aplaudē. Kā Mikam, kad viņš eleganti iedabūja ripuli "Lokomotiv" vārtos.
P. S. Visiem tiem, kuriem nepatīk Rīgas "Dinamo" spēles maniere, iesaku izlasīt vecmeistara Jēgera teikto.
+2 [+] [-]
Man patika!
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]