Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

Dažas stundas pirms sezonas sākuma...

Dažas stundas pirms sezonas sākuma...
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze / F64 Photo Agency

Šis raksts tapa dažas stundas – pirms Kārļa... Biju aizgājis uz Rīgas Dinamo pēdējo treniņu – komanda gatavojās izbraukumam, slīpēja zīmējumus, pulēja ledu. Uzrakstīju un noliku malā ar domu – gan jau vakara gaitā... Vakars sanāca melns.

Gribēju kaut ko mainīt, salikt citus akcentus, jo notikumi pēc 7. septembra KHL ietvaros ieguvuši pavisam citu vilkmi. Nespēju... Ne aiz slinkuma – vienkārši, bija riebīga sajūta. Mainīt, mainīšanas pēc – stulbi. Lai gan – nekas vairs šajā līgā nebūs tā, kā bija pirms tās drūmās un traģiskās pēcpusdienas. Lasiet to, kā gribēju likt uz galda tovakar.
Pēc pēdējā punkta sekos daži teikumi... Rakstīju svētdien, vienpadsmitajā.

Peka nav Rimi – atlaižu nebūs...

„Pirmais izbraukums mums pateiks priekšā daudz – šīs pirmās četras spēles būs labs eksāmens. Mēs varēsim jau skaidrāk atbildēt – kas notiek ar šo komandu?” Tā rāmi pirms braukšanas uz Ufu murrā Rīgas Dinamo treneris Peka Rautakalio. Viņš šobrīd neizskatās pēc cilvēka, kas var kādam uzbļaut, vai atsēdināt, lai gan – to ir darījis. Vēl nesenajā turnīrā Donbasā uz rezerves sola tālāko galu tika aizsūtīts viens no komandas aizsardzības veterāniem...

Komandas pēdējais treniņš pirms izbraukuma bija radošs, jo tika slīpēta spēle nevienādos sastāvos. Jaunā slota sāks sezonu ar divām vairākuma maiņām, kas uz ledus izskatījās šādi: Melins-Varjs-Miķelis-Cibuļskis-Ozoliņš; Karsums-Lundmarks-Ankipāns-Sotnieks-Krišjānis. Protams, ja savainoti nebūtu Ņiživijs un Sprukts, tad viss izskatītos savādāk, taču šobrīd ir tā, kā ir. Peka secina: „Šajā biznesā, ko saucam par hokeju, nekad nav situācija, kad viss ir kārtība, viss ir paredzams – atliek tikai rullēt. Es runāju par savainojumiem, kas tagad ir dažiem spēlētājiem. Tādas lietas notiek. Tāpat būs arī turpmāk – mums nebūs neviena nedēļa, kurā varēsim teikt, ka visi esam fiziski veseli, spējīgi atdot spēlei maksimālo. Bet, tāds ir hokejs, tāda ir šī spēle. Kā upe, kas plūst un mainās. Mums ir jāprot laukumā pielāgoties jebkurai situācijai, neatkarīgi no apstākļiem, kas mūs ietekmē vai pārsteidz.” Sprukts brauks kopā ar komandu, bet Ņiživijs varētu pievienoties sastāvam uz trešo vai ceturto maču. Arī Galviņš treniņu vēroja no laukuma malas, taču ārsti sola, ka viņu dabūšot uz pekām līdz pirmajai oficiālajai svilpei.

Vai komanda ir gatava lielajam darba cēlienam? Treneris turpina:
„Mani pieņēmumi vai cerības no sākuma bija piezemētas. Zināju, ka lielākajai daļai no puišiem jaunā kārtība būs kaut kas līdz šim nebijis, jauns – katrs vingrinājums, katra diena. Tomēr – pamazām viņi saprata. Treniņnometne bija ļoti laba, bet, kad sākās pārbaudes spēles, vīri ieraudzīja – hei, tie citi arī smagi strādā, lai neļautu mums uzvarēt. Tad sākās radošais darbs – kā mums izveidot tādu spēles modeli, kas būtu veiksmīgs. Sākām ar izpratni par aizsardzību. Rīgas turnīrā jau acis spīdēja un arī kājas un rokas sāka klausīt. Tad sekoja turnīrs Ukrainā un man likās, ka puiši gāja laukumā ar domu darīt lietas, ko viņi vēl nemaz nav iemācījušies. Nesanāca... Nekas nenotiks automātiski, ja nebūs darbs un izpratne – simtprocentīga atdeve katrā treniņā, katrā spēlē, katrā maiņā, kurā esi uz laukuma. Uz papīra mēs neesam labākā komanda šajā līgā, taču papīrs nespēlē. Mēs varam uzvarēt komandas, kas par mums ir daudz stiprākas - to var izdarīt tikai ar stingru disciplīnu aizsardzībā un realizējot iespējas, kas mums rodas uzbrukumā.”

Kas spēlēs, kādas būs maiņas? Pēdējā treniņā tika piepildīti šādi akcenti: uzbrukumā -
Meiķelis-Varjs-Melins
Karsums-Lusenius- Ankipāns
Podziņš – Lundmarks – Meija
Cipulis – Džeriņš – Štāls.
Aizsargu pāri: Sotnieks-Reķis; Ozoliņš-Cibuļskis; abi Rēdlihi, Laviņš-Andersons.

Kā redzams, jau minēto hokejistu savainojumi ir ieviesuši nopietnas korekcijas virknējumos, ja tos salīdzina, piemēram, ar Rīgas turnīru. Bukartu meta pie Luseniusa, pamīšus – te Karsuma, te Ankipāna vietā. „Ātrums noteiks visu. Ja neslidosim un neizpildīsim uz ledus kombinācijas pilnā ātrumā, nevarēsim sasniegt savus mērķus. Ja ripa ir pie mums, tai ir jākustās ātri, ja pie pretinieka – mums ir jābūt viņam blakus. Uzreiz! Laukuma izmēram šajā gadījumā nav nozīmes, lai gan šo stilu sauc par ziemeļmerikas hokeju, kuru spēlē uz mazāka ledus. Mums ir jābūt aktīviem – tas ir manas trenera filozofijas pamatā”, savu sastāva domu pamato Rautakalio. Kas mums būs vadošā jeb trieciena maiņa? „Šis ir komandas darbs, nevis līderu parāde. Visi strādā, lai komanda sasniegtu mērķi. Katra maiņa kā izšķirošā, kā svarīgākā – neatkarīgi, cik sekundes esi laukumā. Protams, spēles gaitā var būt situācija, kad pāriesim uz trīs vai pat divām maiņām, taču tas nemazina kopējo attieksmi pret darbu – jāstrādā būs sirsnīgi, visiem. Bez atlaidēm.”

Pirms pāris nedēļām Peka šķendējās, ka spēlētāji ir visai kūtri, komunicējot viens ar otru uz ledus. Tagad – pēdējā treniņā balsis bija skaļas. „Jā, man arī prieks par to – dzirdu, ka viņi sākuši viens otru uzmundrināt, teikt priekšā – sak, to es segšu, tas ir tavējais vai tamlīdzīgi. Spēlei tas tikai palīdz.” Kapteinis Ozoliņš paliek pēc treniņa uz ledus ilgāk un ar vairākiem komandas biedriem meklē acu un ausu kontaktu. „Mēs parunājāmies... Te situācija ir diezgan vienkārša – nekāda filozofija, nekāda prātuļošana - kas būtu, ja būtu. Treneris liek, tad izpildām viņa plānu. Ja mēs sāksim to apšaubīt, tad nekas nesanāks. Puikām jau patīk parunāties, dzīvot atmiņās par epizodēm, kas nav izdevušās, tas neizbēgami līdzi nes liekas kaislības. Dažiem es pateicu – mutes ciet! Vai saprot? Domāju, ka vēl nesaprot, taču sāksim spēlēt un redzēsim. Vieglu sezonas sākumu neparedzu, taču dažos gadījumos ir svētīgi arī dabūt pa muti, lai pēc tam aizdomātos – kas ir kārtība laukumā”, kapteinis skarbi noskalda. Pēc treniņa komandai bija maza sapulcīte ar kluba īpašnieku pilnvarotajām personām – Savickis ar miesassargu un Kalvīti bija, Ulmanis – nebija. Tad bija kopīga fotografēšanās uz Piņķu halles kāpnēm.

Trīs stundas vēlāk hokeja pasaule satumsa...

Šo pēdējo teikumu uzrakstīju tajā skumjajā un lietainajā vakarā, taču pašu rakstu – lasīt nevienam nedevu. Kas tagad ir zināms, kas mainījies? Jaroslavļas Lokomotiv šajā KHL sezonā nespēlēs. Čempionāts mums sāksies ar spēli Kazaņā – kā plānots kalendārā. Atliktās divas cīņas pret Salavat Julajev un Ņefethimik visticamāk tiks izmētātas kaut kad sezonas gaitā. Rīgas Dinamo šajās dienās trenējās, bet uz Kazaņu izbrauks pirmdien. Maiņas – pa lielam, kā rakstīju, kā redzēju todien. Spruktu joprojām grauž rokas savainojums, Saškam sāp mugura. Kas notiek komandā un spēlētāju galvās – vai tas vispār ir aprakstāms? Fizisko gatavību var izmērīt ar datoru un vingrinājumu palīdzību, ja sāp plecs vai kājas, var iedzert zāles, palūgt dokam šprici... Ko darīt, ja sāp dvēsele? Visai komandai. Ņiživijs bija Lokomotiv krievu hokejistu bērēs Jaroslavļā, Melins aizbrauca uz Zviedriju atvadīties no sava labākā drauga vārtsarga Stefana Līva, kurš arī bija tajā lidmašīnā... Pārējie Rīgā gaidīja Kārli un raudāja. Tas bija skaudri, nežēlīgi un – joprojām neticami. Hokejam šobrīd nav nekādas nozīme, spēles plāniem un zīmējumiem – tāpat. Neviens nav tik stiprs, lai izliktos vai mierinātu sevi, ka – tāda ir dzīve. Neviens!
Šajā sezonā vēlēt veiksmi ir mazliet absurdi, bet – ko citu vēl?
Puikas, turās! Ir jāturās!

1 2 38 komentāri
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2011-09-11 19:49, pirms 13 gadiem
Njāa, nav vārdu....

 +16 [+] [-]

, 2011-09-11 19:51, pirms 13 gadiem
Vai ir kas jauns? rakstīja: Aiziet!
Tā gribējās teikt pirms traģēdijas, gaidīju sezonu ar nepacietību.....tagad sajūsma un nepacietība ir noplakusi, šis sezonas sākums būs savādāks
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +5 [+] [-]

, 2011-09-11 20:00, pirms 13 gadiem
paldies par rakstu
armand esi īsts vīrs tu arī turies.

  +8 [+] [-]

, 2011-09-11 20:05, pirms 13 gadiem
Skudrinieks rakstīja: Nav vārdu, diemžēl šī KHL sezona vairs nebūs nekādi hokeja svētki. Es pat riskēšu teikt - 7.septembris bija KHL beigu sākums...

P.S. ...bail pat iedomāties, kas notiks, ja sezonas laikā notiks vēl kāda līdzīga vai savādāka traģēdija... Tad tas nozīmē nekavējošu agonējošās KHL beigas...
Tagad KHL ir bez tiesībām kļūdīties, kā būs kāds skaļāks skandāls, tas arī var atsaukties uz līgas izredzēm izdzīvot.

Es laikam šo sezonu neskatīšos, nesekošu līdzi. Neaicinu visus pārējos līdzjutējus arī tā darīt, katrs lai izdomā, kā labāk vēlas. Bet man KHL beidzās 7.septembrī.
Iespējams, ka vēl kāds tāpat jūtās.
beidz pļūtīt. Visos savos komentāros tēlo nezin kādu mocekli. Paraudāji un pietiek

  -2 [+] [-]

, 2011-09-11 20:08, pirms 13 gadiem
KHL vienkarsi nav lemts spelet ar 24 komandam. pirmaja sezona Khimik sezonas gaita nogaja no trases, palika 23 klubi. nakamaja sezona Lada bankroteja, lidz sezonas beigam novilka, bet ne vairs ka nopietna komanda. palika 23 nopietni klubi. tresa sezonas jau sakas ar 23 klubiem. ceturtajai sezonai bija jasakas ar 24 komandam, bet... tragedija. palikusas vairs tikai 23 komandas.
varbut vienkarsi nav lemts?
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

 +19 [+] [-]

, 2011-09-11 20:14, pirms 13 gadiem
"Melins aizbrauca uz Zviedriju atvadīties no sava labākā drauga vārtsarga Stefana Līva..." Katram hokejistam 7. septemra notikumi ir daudz personiskāki, nekā kāds no komentētajiem spēj to iztēloties! Un dažas izmestās frāzes, ka " nu pietiek jau skumt, cik var gauduļot utt" ir pilnīgi nevietā! Jo visi šie mūsu stiprie hokejisti, kā apliecina arī Armands, ir tikai cilvēki ar sirdi krūtīs...
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +5 [+] [-]

, 2011-09-11 20:51, pirms 13 gadiem
KHL sezona bija jāatsāk tikai tad, kad pilnībā visi puiši būtu guldīti zemes klēpī...
Vai tas vispār būs hokejs, ko emocionāli salauztie draugi un paziņas rādīs šajās dienās? Vai to vispār kāds spēj izdarīt?

 +12 [+] [-]

, 2011-09-11 20:55, pirms 13 gadiem
jurkoo rakstīja: Tā gribējās teikt pirms traģēdijas, gaidīju sezonu ar nepacietību.....tagad sajūsma un nepacietība ir noplakusi, šis sezonas sākums būs savādāks
Sākums jā,bet pēc 1-2 mēnešiem viss jau būs nokārtojies.
Tā šai dzīvē ir iekārtots,ka laiks dziedē visas pat vissāpīgākās brūces.
Un,šķiet,ka tas ir normāli, jo savādāk smaidīgu cilvēku pasaulē vispār nebūtu,par cik katru dienu daudzu cilvēku ikdienā notiek mazākas vai lielākas personiskās un kolektīvās traģēdijas.
Izrādīsim pienācīgu cieņu aizgājējiem, bet apzināsimies,ka mums ir jāiet tālāk.

  +1 [+] [-]

, 2011-09-11 21:00, pirms 13 gadiem
Armand, es tevi pilnīgi saprotu! Zaudēt draugu, kolēģi vai tuvinieku ir ļoti sāpīgi! Nekad nebūtu iedomājies, kad kaut kas tamlīdzīgs vispār var atgadīties...Šī sezona būs pavisam savādāka nekā līdzšim, tā būs cita spēle, citas sajūtas, citas domas, cita cīņa! Skumji, ka tā...

  +1 [+] [-]

, 2011-09-11 21:01, pirms 13 gadiem
NAMEJS 9999 rakstīja: Sākums jā,bet pēc 1-2 mēnešiem viss jau būs nokārtojies.
Tā šai dzīvē ir iekārtots,ka laiks dziedē visas pat vissāpīgākās brūces.
Un,šķiet,ka tas ir normāli, jo savādāk smaidīgu cilvēku pasaulē vispār nebūtu,par cik katru dienu daudzu cilvēku ikdienā notiek mazākas vai lielākas personiskās un kolektīvās traģēdijas.
Izrādīsim pienācīgu cieņu aizgājējiem, bet apzināsimies,ka mums ir jāiet tālāk.
Gribēju tikko lietotājam OlegsZnaroks rakstīt kaut ko līdzīgu, respektīvi, piekrītu tev par visiem 100 procentiem.
Bet tomēr, joprojām ir sāpīgi iedomāties, ka tas nav tikai ļauns murgs.....un sezonas sākums būs savādāks, visās līgās, vismaz kā līdz sekotājiem.....
Bet jebkurā gadījumā, tev taisnība....
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2011-09-11 21:13, pirms 13 gadiem
jurkoo rakstīja: Gribēju tikko lietotājam OlegsZnaroks rakstīt kaut ko līdzīgu, respektīvi, piekrītu tev par visiem 100 procentiem.
Bet tomēr, joprojām ir sāpīgi iedomāties, ka tas nav tikai ļauns murgs.....un sezonas sākums būs savādāks, visās līgās, vismaz kā līdz sekotājiem.....
Bet jebkurā gadījumā, tev taisnība....
Ja godīgi,tad pirmajā un otrajā dienā pēc nelaimes baigi gribējās aizliet acis. Knapi noturējos, jo zemapziņā tāpat sapratu,ka no tā nekas nemainīsies. Tikai drūmai noskaņai papildus klāt nāks fiziskas paģiras no kodiena.

  +4 [+] [-]

, 2011-09-11 21:20, pirms 13 gadiem
Vai ir kas jauns? rakstīja: ne jau par hokejistiem iet runa, bet par komentētājiem. Nu kaitināt taču sāk!
Šedi un sēro, bet nebāz to acīs tiem, kas to spēj pārdzīvot vieglāk. Vai arī vnk mēģina par to reizēm nedomāt.
Sorry, hokejs, KHL un kur nu vēl pasaule nebeidzās līdz ar šo traģēdiju.
Vīri, lūdzu, būsim iecietīgi viens pret otru vismaz šādā brīdī! Katram sāpe ir jāizsāp. Vai tas būtu publiski, draugu lokā, vienatnē vai kā savādāk, sāp VISIEM!!!
Lai arī es Kārlim neesmu draugs, man ir sajūta, ka esmu zaudējis ģimenes locekli...
Paturēsim savu neiecietību savā klusumā!

     [+] [-]

, 2011-09-11 21:42, pirms 13 gadiem
NAMEJS 9999 rakstīja: Ja godīgi,tad pirmajā un otrajā dienā pēc nelaimes baigi gribējās aizliet acis. Knapi noturējos, jo zemapziņā tāpat sapratu,ka no tā nekas nemainīsies. Tikai drūmai noskaņai papildus klāt nāks fiziskas paģiras no kodiena.
zini, man bija tieši tieši tas pats! kas atturēja, no "ieķeršanas"? lietoju retu reizi, bet 7.septembra rītā pamodos ar drausmīgām paģirām no pāris glāzītēm "velna dziras", jo iepriekšējā dienā bija sanācis svinēt... tāpēc izlēmu, ka nē.. pietiek! pat uz darbu neaizgāju. tikko kā atkopos no fiziskām mokām, tā šāviens dvēselē ar tām briesmīgajām ziņām... goda vārds, tas sagrāva pavisam!!! tā, ka tu pat nezini kā jūties un kur likties. bet, kā jau Tu minēji,- no mūļa aizliešanas nekas nemainītos, manuprāt, pat paliktu vēl smagāk. tāpat no tā izbēgt nav iespējams. it īpaši, ne ar alkohola palīdzību. labāk face it un pēc iespējas ātrāk samierināties, nemocīt sevi.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2011-09-11 21:52, pirms 13 gadiem
kaamiiii rakstīja: zini, man bija tieši tieši tas pats! kas atturēja, no "ieķeršanas"? lietoju retu reizi, bet 7.septembra rītā pamodos ar drausmīgām paģirām no pāris glāzītēm "velna dziras", jo iepriekšējā dienā bija sanācis svinēt... tāpēc izlēmu, ka nē.. pietiek! pat uz darbu neaizgāju. tikko kā atkopos no fiziskām mokām, tā šāviens dvēselē ar tām briesmīgajām ziņām... goda vārds, tas sagrāva pavisam!!! tā, ka tu pat nezini kā jūties un kur likties. bet, kā jau Tu minēji,- no mūļa aizliešanas nekas nemainītos, manuprāt, pat paliktu vēl smagāk. tāpat no tā izbēgt nav iespējams. it īpaši, ne ar alkohola palīdzību. labāk face it un pēc iespējas ātrāk samierināties, nemocīt sevi.
Es atšķirībā no jums nogrēkoju mazliet, bet arī tikai tāpēc ka gandrīz reizē ar šo traģēdiju notika traģēdija arī manā ģimenē un uz šo brīdi jutos galīgi izsists, iztukšots un pat nelietojams....bet paģiras gan nebija, vienkārši pēdējās dienās negribējās nākt šeit un lasīt, un strīdēties ar .....paši saprotat(it sevišķi pie rakstiem par šo traģēdiju)

  +3 [+] [-]

, 2011-09-11 21:55, pirms 13 gadiem
būs jau labi un piekrītu visiem,jo mums visiem ir viens mērķis...
visi komentāri, var just, caurstrāvo emocijas. spēcīgas emocijas, sāpes, skumjas, bet dzīve turpinās un viss notiek... viens posms ir beidzies, mēs taču varam saņemies un dzīvot tālāk... es arī esmu zaudējis tuviniekus bet tas nenozīmē,ka es zaudēju sevi. dzīvē jāatrod jauns mērķis un jādzivo tālāk. būsim stipri cilvēki!!!
pieminēsim un neaizmirsīsim tos, kuri vairs nav, bet atcerēsimies, ka MĒS PAŠI taču vēl esam!

  +2 [+] [-]

, 2011-09-11 21:56, pirms 13 gadiem
Sākums būs citāds, pay-off atkal ies uz pilniem apgriezieniem, kā hokejistiem, tā faniem! Neviens negrib lai mēs viņus apraudam mūžīgi, apglabāsim un atgriezīsimies pie tā kur palikām, pieminot viņus un atceroties, bet nu jau ar smaidu, jo šis nav pasaules gals! Izveidosim kādu piemiņas turnīru, bet es vēlētos, lai tie lielie apraudātāji (cilvēki kas viņus personīgi nepazina) arī apmeklētu šo turnīru, nevis kā ar Žoltoka piemiņas turnīru, faktiski nevar pamanīt ka tāds notiek.

  +1 [+] [-]

, 2011-09-11 22:02, pirms 13 gadiem
martins_ms rakstīja: Sākums būs citāds, pay-off atkal ies uz pilniem apgriezieniem, kā hokejistiem, tā faniem! Neviens negrib lai mēs viņus apraudam mūžīgi, apglabāsim un atgriezīsimies pie tā kur palikām, pieminot viņus un atceroties, bet nu jau ar smaidu, jo šis nav pasaules gals! Izveidosim kādu piemiņas turnīru, bet es vēlētos, lai tie lielie apraudātāji (cilvēki kas viņus personīgi nepazina) arī apmeklētu šo turnīru, nevis kā ar Žoltoka piemiņas turnīru, faktiski nevar pamanīt ka tāds notiek.
es domāju, tas tāpēc, ka aizmirsies. nejau tas, ka vienalga, bet piemirsies. lai gan, tas nemaz nav nekāds attaisnojums...

     [+] [-]

, 2011-09-11 22:12, pirms 13 gadiem
jurkoo rakstīja: Es atšķirībā no jums nogrēkoju mazliet, bet arī tikai tāpēc ka gandrīz reizē ar šo traģēdiju notika traģēdija arī manā ģimenē un uz šo brīdi jutos galīgi izsists, iztukšots un pat nelietojams....bet paģiras gan nebija, vienkārši pēdējās dienās negribējās nākt šeit un lasīt, un strīdēties ar .....paši saprotat(it sevišķi pie rakstiem par šo traģēdiju)
pieņemu, ka dēļ nelaimes savā ģimenē, šo notikumu Jaroslavļā uztvēri vēl spilgtāk un pastiprinātāk. man ļoti žēl, vecīt, pat, ja tevi nepazīstu! :/ ar to, ko teicu iepriekš, nebiju domājis to, ka nevar vai nedrīkst šādos gadījumos iedzert... ticu tam, ka, ja gribas un zini, ka tev vajag, nu tad vajag un viss! pēc laika viss norimsies... mana vienīgā cerība šobrīd ir, ka laiks dziedē rētas. vairāk aizdomājoties par bojā gājušo ģimenēm. es, par laimi, šajā traģēdija nevienu sev tuvu vai personīgi pazīstamu cilvēku nezaudēju, bet smagi ir tāpat. varbūt labāk šobrīd tiešām paklusēt un lieki nekurināt emocijas. parasti neesmu no tiem gaudotājiem, bet šis mani tiešām pamatīgi satrieca!

     [+] [-]

, 2011-09-11 22:19, pirms 13 gadiem
kaamiiii rakstīja: pieņemu, ka dēļ nelaimes savā ģimenē, šo notikumu Jaroslavļā uztvēri vēl spilgtāk un pastiprinātāk. man ļoti žēl, vecīt, pat, ja tevi nepazīstu! :/ ar to, ko teicu iepriekš, nebiju domājis to, ka nevar vai nedrīkst šādos gadījumos iedzert... ticu tam, ka, ja gribas un zini, ka tev vajag, nu tad vajag un viss! pēc laika viss norimsies... mana vienīgā cerība šobrīd ir, ka laiks dziedē rētas. vairāk aizdomājoties par bojā gājušo ģimenēm. es, par laimi, šajā traģēdija nevienu sev tuvu vai personīgi pazīstamu cilvēku nezaudēju, bet smagi ir tāpat. varbūt labāk šobrīd tiešām paklusēt un lieki nekurināt emocijas. parasti neesmu no tiem gaudotājiem, bet šis mani tiešām pamatīgi satrieca!
Droši vien jau ka nevajadzēja, bet tas viss bija tiešām ļoti smagi
Bet prieks ka arī Sporta Centrā ir vēl lietotāji kas ir ........
Bet katrā gadījumā, varbūt arī nav pagājis pietiekoši daudz laiks, bet es saprotu, ka joprojām dzīve turpinās un ik pa brīdim prātā būs vēl skumjas notis, bet tomēr, saprotu kas es esmu dzīvs un dzīve turpinās....

     [+] [-]

, 2011-09-11 22:33, pirms 13 gadiem
pirmās dienas bija kā bija. Mājās daudz darbi, bet darīt tos nekādīgi negribas. Tagad jau nedaudz ir atgājis, un tomēr gaidu jauno sezonu. Protams sākums nebūs nekāds jautrais, bet tomēr dzīve turpinās un nevar dziīvot mūžīgās sērās. Arī hokejistiem kuriem šie spēlētāji bija daudz tuvāki nekā man ir arī daudz grūtāk, bet arī viņi ar laiku apradīs ar situāciju un spēs iepriecināt tos pārējos, kas vēl pa zemi staigā.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2011-09-11 23:02, pirms 13 gadiem
Ļoti labs raksts, tagad visiem smagi , jaunās sezonas gaidas galīgi nomāktas. Pirmās nedēļas būs ļoti smagas. Veči Turās!

  +1 [+] [-]

, 2011-09-11 23:04, pirms 13 gadiem
Šogad būs skumja sezona! Godīgi sakot es vēl kādas dienas 3 glupi cerēju, ka varbūt tomēr kāds būs vēl izdzīvoji, vai kādam paveicies un nokavējis lidmašīnu vai vel kaut, ar prātu jau saprot ka tas ir muļķīgi cerēt, bet sirds jau ir muļķe. Līdzjutēji skumst, bet visskumjāk un grūtāk ir puišu tuvajiem un mīļajiem, kurus varama atbalstīt tikai ar labiem vārdiem un domām, un novēlēt viņiem mežonīgu spēku to visu pārdzīvot un izturēt.

     [+] [-]

, 2011-09-12 00:03, pirms 13 gadiem
jurkoo rakstīja: Droši vien jau ka nevajadzēja, bet tas viss bija tiešām ļoti smagi
Bet prieks ka arī Sporta Centrā ir vēl lietotāji kas ir ........
Bet katrā gadījumā, varbūt arī nav pagājis pietiekoši daudz laiks, bet es saprotu, ka joprojām dzīve turpinās un ik pa brīdim prātā būs vēl skumjas notis, bet tomēr, saprotu kas es esmu dzīvs un dzīve turpinās....
nožēlot neko nevajag. ja tas Tev palīdzēja, tad vari uzskatīt, ka tas bija pareizi darīts. un bez pārmetumiem, no tiem arī vieglāk nekad nekļūst...
tieši tā arī ir jādomā, ka dzīve turpinās tālāk. visu mūžu kādu apraudāt tāpat nevarēs, bet smeldze paliek šā vai tā. un laiks tiešām nav pagājis pietiekami, ir pagājušas nieka 4 dienas... drausmas! bet laiks ir tāds relatīvs jēdziens, cits varbūt samierinās 3 dienu laikā, cits varbūt vispār nekad. par sevi noteikti zinu, ka mani domas un skumjas par visu šo vēl ilgi nepametīs, ilgi domāšu - kāpēc? bet varbūt varēja būt savādāk? bet centīšos negaudot un neīdēt, saprotu, ka citiem no malas tas var būt diezgan kaitinoši.
Turās!
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  -1 [+] [-]

, 2011-09-12 09:18, pirms 13 gadiem
a-burts rakstīja: bliaviens!!! ja jau sastava ir Podzins,tad kur bus Bukarts? ja Peka rikosies pretruna ar LV izlases interesem,nemuzam viniam to nepiedosu,kaut vai Gagarinu iegus!
Pēc šīs sezonas Podziņš būs tāds pats izlases kandidāts kā Bukarts (jo būs pagājis 2 gadu periods LV klubā). Vietu sastāvā ir tik, cik ir, nevar mākslīgi vēl kādu piekabināt.

     [+] [-]

, 2011-09-12 11:08, pirms 13 gadiem
Gaļimovs tomēr arī nomira.... visa Loko komanda tagad Aizsaulē...

     [+] [-]

, 2011-09-12 14:03, pirms 13 gadiem
Diemžēl Gaļimovam jau laikam nebija nemaz cerību izdzīvot ar 90% ķermeņa apdegumiem...Skumjākais,ka biju speciāli aizgājis uz Lokomotīves un Minskas Dinamo spēli,lai redzētu mūsu Kažu klātienē L DZ kausā,vēl tagad viņa tēls acupriekšā...Un tas,ka Lokomotīve nepiedalīsies šogad ir tikai loģiski.
1 2 38 komentāri