Pirms 10 gadiem. NHL draftēti Sprukts un Saviels

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 240 (2000. gada 26. jūnijs – 2. jūlijs)

Sprukts un Saviels ceļa sākumā uz hokeja Meku

Kārtējā NHL draftā tika izvēlēti arī divi Latvijas hokejisti – Kolorado „Avalanche” 2. kārtā ar augsto 63. kopējo numuru izvēlējās aizsargu Agri Savielu, bet Floridas „Panthers” – 8. kārtā (234.) – uzbrucēju Jāni Spruktu. Sākot ar Viktora Hatuļeva aizrunāšanu, kuru 1975. gadā kā pirmo no Padomju Savienības nodraftēja Filadelfijas "Flyers", pirms 10 gadiem abi jaunieši draftēto Latvijas hokejistu rindā saņēma kārtas numurus 15 un 16.

Drafts vēl negarantē iespēju spēlēt NHL, tomēr gandrīz visi draftētie ir spējuši aizvadīt NHL vismaz vienu spēli. Klubi agrāk vai vēlāk, bet tomēr pamanās pārbaudīt lielajā sastāvā savus perspektīvos juniorus. Citreiz gan šim perspektīvajam uz debiju jāgaida vairāki gadi. Tas jāatceras arī šogad izvēlētajam Kristiānam Pelšam. Reizēm NHL izdodas iekļūt arī nedraftētiem hokejistiem, piemēram, Pēterim Skudram.

„Uzbrucējs Jānis Sprukts par savu pierakstīšanos Floridas "Panthers" organizācijā var pateikties tikai Latvijas izlases trenerim Haraldam Vasiļjevam. Ja Sprukts nebūtu debitējis pieaugušo izlases sastāvā pasaules čempionātā, tad viņam šāgada draftā nebūtu ko darīt. Taču būtiska loma bija arī uzbrucēja klubam, jo iepriekšējā sezonā Jānis spēlēja Raumas "Lukko" (Somija). Somijas hokejam ir kvalitātes zīme, un arī tas bija par pamatu, lai "Panthers" pēdējā brīdī tomēr nosauktu Sprukta vārdu.”

Jautājumā par to, kad abi talanti varētu parādīties NHL, „SA” gan kļūdījās: „Saviels tur parādīsies agrāk, un to zināmā mērā garantē viņa izvēles numurs šāgada draftā. Arī tas, ka Agris savus juniora gadus hokejā aizvadīja Ziemeļamerikā, ļauj uz viņa nākotni NHL raudzīties pārliecinošāk. Viena no problēmām varētu būt saistīta ar "Avalanche" tradīcijām, kas nebūt nerausta savu pamatsastāvu kā leļļu teātrī. Šāgada jauno spēlētāju draftā "Avalanche" izvēlējās četrus jaunos aizsargus pēc kārtas. Nomināli augstākā vieta tika Savielam, taču šajā vecumā par kāda hokejistam izaugsmi ir grūti spriest. Fakts tomēr ir neapstrīdams: 2000.gada vasarā Denveras klubs domāja par savas komandas aizsardzības renesansi, kas varētu notikt ap 2004.gadu. Tad Savielam būs 22 gadi un viņš būs pašā spēka briedumā. Līdz tam acīmredzot viņam vajadzēs vai nu uzspēlēt junioru hokeju, vai arī iesaistīties "Avalanche" bāzes komandas apritē. Ja šajā rudens treniņnometnē Agris parādīs "Avalanche" treneriem tikpat pārliecinošu sniegumu kā pavasarī Latvijas izlases sastāvā, tad viņu noteikti pamanīs un tad jau karjeras pulkstenis tikšķēs viņam par labu. No astoņiem Floridas "Panthers" izvēlētajiem jaunajiem hokejistiem Sprukts bija vienīgais centra uzbrucējs. Taču pagaidām viņš uz Ameriku netaisās. Jānis ir nolēmis savu meistarību (sevišķi - slidošanas prasmi) slīpēt Somijā, kur ir ideāli treniņapstākļi. Turpat viņam blakus būs arī Juris Štāls, kam tikai savainojums neļāva uzspīdēt šajā pavasarī. Latvijas hokeja speciālisti saka, ka juniors Štāls esot krietni vien labāks un talantīgāks par Spruktu. Ja tā ir taisnība, tad šim puisim acīmredzot pie NHL sliekšņa vajadzētu nonākt nākamgad.”

Sportacentrs.com atkāpe: Saviels tā arī līdz NHL neizlauzās. Iespējams, vainīgs Kolorado vienības stiprums, jo vieglāk iesākumā jaunajiem hokejistiem nostiprināties vājākās vienībās. Varbūt pie vainas raksturs. Sprukts NHL aizvadīja 14 spēļu, un par to priecājas Rīgas „Dinamo” saimnieki, kas ļāva Jāni atvilināt mājās, kur viņš rāda atzīstamu sniegumu.

Pirmā spēle modernākajā Baltijas stadionā

„2000. gada 28. jūnijs Latvijas futbola vēsturē ieņems īpašu vietu. Šajā dienā notika pirmā spēle jaunajā "Skonto" stadionā, kas ir pirmais specializētais futbola stadions Baltijā. "Skonto" stadiona apsildāmajam futbola laukumam nav apkārt mūsu līdzjutējiem ierasto vieglatlētikas skrejceļu – pie paša laukuma uzbūvētas apjumtās tribīnes,” tā pirms 10 gadiem „SA” slejās tika slavēts „Skonto” stadions, kurš kļuva par ietilpīgāko Latvijā (8300 skatītājiem pret 5600 "Daugavas" stadionā Rīgā).

Latvijas futbola čempionāta atklāšanas dienā 8. aprīlī Ventspils mērs Aivars Lembergs simboliski ievadīja bumbu spēlē no laukuma centra, atklājot rekonstruēto stadionu Ventspilī, bet 28. jūnijā pirmos sitienus laukuma centrā „Skonto” stadionā izdarīja Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis, "Skonto" prezidents Guntis Indriksons un kluba galvenais treneris Aleksandrs Starkovs (starp citu, „Skonto” uzvarēja „LU/Daugavas” vienību ar 4:0). Rīgā tika uzbūvēts trešais specializētais futbola stadions bijušās PSRS teritorijā (aiz Lančhuti „Gurijas” un Ramenskas „Saturn” futbolistu mājvietām), toties "Skonto" stadionam nebija analogu Baltijā.

„Ventspils stadionam zālājs tika atvests no Vācijas un uzklāts kā paklājs, bet "Skonto" stadionā zāle tika izaudzēta pašu pūlēm Anglijas speciālistu uzraudzībā. Runājot par tribīnēm, - abas sporta arēnas var lepoties ar apjumtām skatītāju sēdvietām, kas aprīkotas ar plastikāta sēdekļiem. Vienīgi Ventspilī tribīne atrodas tikai vienā laukuma pusē, bet "Skonto" stadionā tribīnes ieskauj laukumu no trim debespusēm. Ventspilī jau ir izveidotas augsta ranga sacensībām nepieciešamās ložas, bet "Skonto" stadionā šie darbi vēl jāpabeidz. Abos stadionos ir ērtas ģērbtuves.”
Stadiona atvēršanas brīdī tika lēsts, ka biļetei uz Latvijas čempionāta virslīgas spēli vajadzētu maksāt 2-3 latus. Eiropas klubi gan vispirms centušies piepildīt tribīnes ar iespējami lielāku līdzjutēju skaitu un pēc tam pakāpeniski palielināt biļešu cenas, izskaidrojot, kur un kā tiks ieguldīta no skatītājiem prasītā nauda.

Sportacentrs.com atkāpe: Labākais stadions „Skonto” ir arī pēc 10 gadiem, vienīgi jāatceras, ka bijušais „Dinamo” stadions, kas atradās tajā vietā, uzņēma arī vieglatlētus. Pašlaik vieglatlētiem vienīgā pieņemamā vieta galvaspilsētā, ja tajā nenotiek dziesmu un deju svētki, ir „Daugavas” stadions... Tribīnes uz „Skonto” spēlēm pildās tikai tad, ja ieeja ir par brīvu. Maksāt 2-3 latus par to, lai redzētu, kā komanda zaudē amatieriem no Ziemeļīrijas?? Ar koncertu rīkošanu izdodas nopelnīt krietni vairāk.

Latvijas hokeja izlases vasaras treniņnometne bez izlases galvenā trenera Haralda Vasiļjeva...

Nu, nepatika Vasiļjevs Lipmanam. Kāpēc savādāk Kirovs būtu ieteicis Aleksandram Beļavskim savu viedokli pēc Sanktpēterburgas čempionāta izteikt preses slejās, nevis nogludināt neskaidros jautājumus būdas iekšpusē, lasi, izlases iekšpusē? Jaunākais LHF prezidenta gājiens bija federācijas preses zvani uz avīžu redakcijām un summu saukšana, ko esot nopelnījis izlases galvenais treneris Haralds Vasiļjevs (28 tūkstoši vācu marku par kvalifikācijas turnīru Šefīldā un pasaules čempionātu Sanktpēterburgā)... „Lipmans nekad nav nosaucis summas, cik viņš par konsultācijām ir maksājis Jurzinovam, cik par trenēšanu Beresņevam, cik par izlases menedžēšanu Balderim. Par Vasiļjevu viņš tagad grib pateikt visu! Interesants piegājiens, ja ņem vērā to, ka pirmdienās federācijas prezidents stāsta, cik nu jau bijušais valstsvienības treneris ir nepateicīgs, otrdienās - ka visu esot saputrojuši žurnālisti, trešdienās - ka viņš pats ne tā esot saprasts, ceturtdienās - ka aiz federācijas muguras tiek meklēts tumšais spēks, kas to visu organizējis, piektdien jau kāds visu šo jezgu esot speciāli pasūtījis, bet nedēļas nogales Lipmanam paiet, prātojot: ko es izdarīju nepareizi? Lai saņemtu atbildi uz šo jautājumu, viņam pietiktu, ja viņš aizbrauktu pie vienkāršajiem hokeja līdzjutējiem. Un vēlams - tā tālāk no Rīgas. Un tad federācijas prezidents sapratīs, ka tas, kas līdz šim par viņu "Vasiļjeva lietas" sakarā ir uzrakstīts avīžu slejās, pastāv vēl ļoti maigā formā, lai gan papīrs jau pacieš visu.”

Sportacentrs.com atkāpe: Epopeja ar Vasiļjevu kā valstsvienības treneri nebūt nav beigusies.

Pārējās tēmas

„SA” uzskaita LHF nekompetenci un izteiktā vārda neturēšanu apliecinošus notikumus: to, ka pirms Sanktpēterburgas „play-off” turnīra pasaules čempionātā drīkst pieteikt 5 jaunus hokejistus, jau vairākus gadus zināja visi, atskaitot LHF; hokejistu vārda nelietīgu valkāšanu „Ādažu čipsu” epopejā; Latvijas junioru izlasei piesolīto prēmiju izmaksu gandrīz 2 gadus pēc iekļūšanas B grupā (arī Irbe prēmiju par 1998. gada pasaules čempionātu saņēma 2000. gada pavasarī); nevēlēšanos no valstsvienības svītrot menedžeri Helmutu Balderi, kurš ar nekorektu rīcību paspēja uzkāpt uz varžacīm ne vienam vien Latvijas hokejistam, aizbildinoties ar to, ka izmaiņas oficiālajā komandas pieteikumā pēc iesniegšanas neesot īstenojamas (IIHF paskaidroja, ka tam pietiek ar baltu papīra lapu un ar roku uzrakstītu iesniegumu). Rejs Burks no Kolorado „Avalanche” „izdzina” Sandi Ozoliņu, savukārt Ozoliņš izrādījās iemesls durvju parādīšanai Karolīnas „Hurricanes” vienībā slavenajam Polam Kofijam, kurš ļoti gribēja spēlēt kopā ar Sandi... Uz NCAA studentu čempionātu (Ratgersas universitātes sastāvā bija saposies basketbola centra spēlētājs Kaspars Cipruss, bet ļembastu sacēla Betūna – Kukmena koledža, kura apgalvoja, ka Kaspars parakstījis līgumu ar viņiem. Intervijā „SA” Čempionu līgas uzvarētāja 2000. gadā „Austrijas kluba „Hypo” treneres lomā Natālija Kudrjavceva, kura teicami runā latviski, stāsta, ka nezin, cik viņai būtu jāmaksā, lai paliktu „Hypo” klubā tur valdošās gaisotnes dēļ – visu ar naudu nopirkt tomēr nevar... „SA” pēta, kā Latvijā nerēķinās ar sportistiem – „Latvijas loto” izmanto sportistu attēlus uz momentloterijas „Sprints” biļetēm, bet pretī sūta 3 lappušu tekstu, no kura nav saprotams, ko sportists vispār iegūs; barjersprintera Staņislava Olijara uzvara Eiropas ziemas čempionātā novērtēta tikai ar 3 tūkstošiem latu, jo, redziet, 60m distance nav olimpiskā, kamēr viņa treneri Ludmila Olijare un Aleksandrs Čumakovs vispār nedabū ne santīma (vajadzēja būt 50% no Staņislavam piešķirtā), bet pasaules čempionātā vasaras biatlonā par veiksmīgu startu labākie sportisti saņēmuši 5000 latus... Savukārt Sanda Prūša četriniekam par 2. vietu Eiropas čempionātā uz visiem pienākas 6 tūkstoši latu, jo viņi, redziet, neesot komanda. Pamēģini, neesot komandai, četratā sasēsties bobī!

Riteņbraucējam Romānam Vainšteinam, kura vārdā nosauktai vīna šķirnei (komandas saimniece – „Vini Caldirola”) tuvākajā laikā bija paredzēts parādīties Latvijas veikalu plauktos, debijas reizē daudzdienu velobraucienā „Tour de France” 2. posmā 4. vieta, nedaudz piekāpjoties vācietim Ērikam Cābelam, bet Arvis Piziks tūrē piedalās jau trešo reizi. Uģis Traubergs Eiropas čempionātā motokrosā uzvar jau trešajā posmā pēc kārtas. Vēlreiz iepriecina „Dinaburg” futbolisti – pēc uzvaras „Intertoto kausa” izcīņā pār Trenčinas „Duklu” 1. kārtā pratuši pārsteigt arī krietni slavenāko dāņu vienību „Aalborg” – 0:0. Debitējot „Zelta līgā” Romā, barjerskrējējs Staņislavs Olijars izcīna 2. vietu, bet tikai 10. vietā Valentīna Gotovska tāllēkšanā.