Irbe skatījās, kā spēlē Kulda

Tā bija šogad otrā reize, kad Atlantas Thrashers vadība izsauca no fārmkluba uz lielo komandu Artūru Kuldu, lai viņš atrādītu savu iespējamās nākotnes pienesumu. Klubs allaž ir simpatizējis divdesmit viena gada vecā latviešu aizsarga centībai un tam patiešām bija jābūt laika jautājumam, lai Artūrs nokļūtu pie NHL durvīm. Pirmsezonā savainojums liedza viņam debiju Thrashers kreklā, taču vēlāk visu diktēja dažādu apstākļu sakritības, kas galvenokārt bija saistītas ar divām parādībām. Pirmā – nu jau bijušā Atlantas komandas līdera Iļjas Kovaļčuka pārdošanas mēģinājums. Otrā – komandas izredzes šosezon izcīnīt vietu Stenlija kausa izcīņā. Tieši komandas dzīšanās pakaļ play off zaķim neļāva Kuldam šogad uzspēlēt Thrashers sastāvā vairāk nekā tās piedzīvotās četras spēles– līdz čempionāta pēdējai nedēļai kluba vadība vēl pacietīgi mēģināja sarūpēt sev pavasara hokeja zelta drudzi, taču beigās – nekā. Paliekot gribot, Atlantas menedžeri zibenīgi ieslēdza nākamās sezonas režīmu, un tieši tāpēc sezonas pēdējās divās spēlēs Thrashers aizsardzības mūrus cementēja arī mūsu jaunais Kulda. Puika neapjuka un līdzīgi kā jau divās nospēlētājās februāra cīņās, arī regulārās sezonas izskaņā, Artūrs uz ledus godīgi salika aiz sava uzvārda precīzas pieturzīmes. Jautājumi un neskaidrības tagad tur palika ļoti maz.

Statistika uz papīra ir vienkārša un skaidra: Kulda NHL debitēja 12. februārī pret Minesotas Wild, pēc tam nākošajā dienā bija spēle pret Čikāgas Blackhawks. Sekoja olimpiskais pārtraukums, kura laikā Artūrs atkal atgriezās fārmklubā - līdz NHL regulārās sezonas pēdējais nedēļai. 9. aprīlī viņu atkal ieģērba Thrashers 44. numura kreklā pret šīs sezonas līgas spēcīgāko komandu Vašingtonas Capitals, bet dienu vēlāk jau mūsu aizsargs pārbaudīja pašreizējo Stenlija kausa īpašnieku Pitsburgas Penguins uzbrukuma spēku. Tātad – fons, uz kāda Artūrs bija jānovērtē, nebūt nebija formāla atskaite. Var uzskatīt, ka četros nospēlētajos mačos mūsējais izmalās cauri šī brīža NHL jauno talantu lielākajiem un niknākajiem dzirnakmeņiem. Uz laukuma viņam tika šāds spēles laiks: pret Wild – 9:36 minūtes, pret Blackhawks – 12:04, pret Capitals – 16:31, pret Penguins – 9:46. Spēlēs pret Vašingtonu un Čikāgu viņš guva pa rezultatīvai piespēlei. Pret Čikāgu un Pitsburgu nopelnīja pozitīvu lietderības koeficentu – + 1. Pret Penguins Kulda nopelnīja arī savas pirmās divas soda minūtes NHL laukumos. Kopumā – pārliecinoši rādītāji, par ko nebūtu jākaunas pat ļoti pieredzējušiem līgas aizsargiem. Taču viens ir pētīt hokejista statistiku mača protokolos, pavisam kas cits, ja to redz klātienē. Kad kļuva zināms, ka Kulda pievienosies Atlantas komandai sezonas priekšpēdējā mačā pret Vašingtonu, nolēmu izmantot kompetenta eksperta viedokli. Kur nu vēl labāku speciālistu šajā ziņā par Artūru Irbi, kurš jebkuru hokeja lietaskoku spēj novērtēt ar paša slīpētu NHL pieredzes rentgenu. Arī Irbes pašreizējais klubs Vašingtonas Capitals, kur viņš atbild par vārtsargu sagatavošanu, priekš Kuldas bija teicama spēku novērtēšanas pieturas vieta. Spēlēt pret šobrīd līgas varenāko uzbrukumu – tur aizsargiem un vārtsargam ir ko turēt un svīst! Tur liela daļa ir laimīga, kad mačs ir beidzies... Ko šajā vakarā laukumā darīja Kulda?

Atzīšos, tik aizgrābtu un emocionālu nebiju Irbi dzirdējis sen. Likās, ka viņš stāsta par kaut ko vienreizēju, īpašu, neaizmirstamu un paliekošu. Kā mūsu slavenais Artūrs vēra vaļā muti, tā šo rindu autoram atlika tikai pierakstīt – kā vienā elpas vilcienā!
- Saku uzreiz – man Artūrs (Kulda) ļoti patika, - iesāk Irbe:- Esmu pārliecināts, ka viņš ir gatavs NHL hokejam jau šobrīd. Viņš ļoti labi slido, viņam ir teicami fiziskie dotumi, laukumā spēlē agresīvi un aukstasinīgi. Ja nezinātu, ka tā bija viņa trešā spēle karjerā NHL komandā, nekad nepateiktu, ka viņš ir debitants. Uz ledus Kulda demonstrēja ļoti nobriedušu un pārliecinošu hokeja spēles izpratni. Ja man jāsalīdzina viņa stils ar mūsu labākajiem piemēriem, tad es viņu liktu pa vidu – starp Ozoliņu un Skrastiņu. Viņš varbūt nav apveltīts ar tik izteiktu uzbrukuma talantu kāds ir Sandim, taču piespēli spēj atdod ļoti labu. Sevišķi pirmo piespēli, kad komanda sāk uzbrukumu. Jā, varbūt viņš nav tik manīgs metienu bloķētājs, kāds ir Kārlis, taču uzbrucējiem spēlēt pret Artūru ir grūti. Viņš ir fiziski solīds – ceļu negriezīs nevienam, labi sevi jūt pozicionālā spēlē. Tajā pašā laikā saku ar pārliecību – spēlējot NHL, viņš būs rezultatīvāks par Skrastiņu. Viņš ir ļoti, ļoti labs.
Ļauju Irbem mazliet ievilkt elpu, iestarpinot repliku par Kuldas nokļūšanu NHL sistēmā 2006. gadā – tajā pašā pavasarī, kad abi Artūri viens otru satika pirmoreiz:
- Jā, tas bija pirms pasaules čempionāta Rīgā, kad izlasei bija treniņnometne... Nesākšu te stāstīt pasaka, ka jau toreiz viņu ievēroju, pamanīju un paredzēju nākotni, taču, interesanti, ka šo tikšanos mēs atceramies abi. Tagad, to liekot kopā ar svaigi redzēto informāciju, saku bez šaubīšanās – Artūrs Kulda ir iekodies sev dotajā iespējā ar zobiem un ieķēries ar nagiem. Prognozēju, ka viņš nākamajos desmit gados būs labākais Latvijas hokejists NHL laukumos. Viņš zina, ko grib un saprot, kā to sasniegt. Man pietika pārmīt ar viņu dažus teikumus, lai saprastu – Artūrs ir īstais, lai spēlētu NHL. Viņa seja un ķermeņa valoda izstaro veselīgu pārliecību, bet tajā pašā laikā tur nav ne smakas no lecīguma vai iedomības. Viņš ir prātīgs savos spriedumos, pasaules redzējumā. Pārrunājām izlases notikumus – Artūrs ir ļoti saprātīgs un izprotošs. Varbūt kāds būtu aizvainots vai uzmetis lūpu, taču ar Kuldu tas nenotiks. Viņš ir īstajā vietā un laikā!
Ļauju Irbem vēlreiz ievilkt elpu, uzsverot, ka acīmredzot, arī Atlantas Thrashers šobrīd ir labākais no daudzajiem NHL variantiem, lai jauns un talantīgs hokejists sevi pieteiktu vislabākajā veidā:
- Atlantā notiks lielas pārmaiņas, kur galveno lomu spēlēs Artūra vienaudzis, cits aizsargs - Zaks Bogasjans. Savulaik viņi abi spēlēja vienā maiņā Ontario junioru līgā un es redzēju, kā viņi abi tagad izskatās uz ledus kopā pieaugušo hokejā. Teikšu atklāti – tas jau tuvākā nākotnē būs viens no labākajiem aizsardzības pāriem visā līgā. Bogasjanam ir deviņpadsmit gadu un viņš ir ļoti pārliecinošs – ar izteiktiem uzbrucēja instinktiem, labu tehniku un spēles izpratni. Kopā ar Kuldu viņi būs baigais spēks! Ja es būtu Thrashers ģenerālmenedžeris, es tagad Kuldam piedāvātu līgumu uz nākamajiem pieciem gadiem. Šobrīd Artūrs ir vēl lēts un tā būtu laba ilgtermiņa investīcija, kas ieguldīta, nebaidos to apgalvot - izcilā spēlētājā. Man nav neviena argumenta, lai es teiktu vai šaubītos par kaut ko citu. Artūrs Kulda spēlēs NHL – tā ir mana pārliecība par visiem simts procentiem!

Laikam jau būtu lieki te vēl kaut ko piebilst... Tas nebūtu gaumīgi.
Ja nu vienīgi – lai izdodas!