12h pēc spēles: Šuplera plāns strādā atkal?

Par spēli
Nav pamata neticēt Sanktpēterburgas „SKA” spēlētājiem, ja viņi pirms spēles aktīvi stāstījuši, cik nopietni viņi uztver satikšanos ar Rīgas „Dinamo” un cik ļoti viņi vēlās un plāno vismaz kaut kādā veidā revanšēties rīdziniekiem. Skaļi uzvārdi un lieli meistari tomēr! Atliek vien vērst skatu mūsu komandas virzienā un novērtēt rīdzinieku paveikto.

Spēles scenārijs atgādināja iedīgļus no tām spēlēm, pēc kurām hokeja speciālisti Krievijā sāka ironizēt par viltīgo Šuplera plānu. Proti, nestāties pretim satrakotam un motivētam pretiniekam, bet ļaut tam sajust, ka spēlē viss notiek pēc viņam vēlamā scenārija, ļaut kaut mazliet atslābināties, zaudēt modrību un koncentrēšanos. Tad nemanot mainīt spēles ritējumu, bet saglabāt ilūziju, ka nekas slikts tomēr nedraud, bet pēdējā brīdī dot negaidītu triecienu, lai pretiniekam nepaliek laika atgūties. Šoreiz gan pretinieks bija gana meistarīgs un veiksmīgs, lai tomēr punktu izglābtu. Rīga paņēma divus un meistari ne pirmo reizi ir atstāti nesaprašānā – kā tas tā varēja gadīties?

Panākuma atslēga
Uzvaras pamatā bija pārsteidzošais komandas miers un ticība saviem spēkiem. Sezonas pirmajā spēlē, ko parasti pavada satraukums (un tāds arī sākumā tika novērots), komanda spēja savākties, saglabāt vēsu galvu un turpināja spēlēt mierīgi, savu spēli, neskatoties uz tā brīža rezultātu un to, ko dara vai nedara ar tituliem un skaļiem uzvārdiem nokomplektētais pretinieks. Rīdzinieki pacietīgi sagaidīja savu brīdi, izmantoja iespējas un tika atalgota ar uzvaru

Lūzuma punkts
Šīs spēles sakarā būtu pārspīlēti runāt par kādu konkrētu epizodi, kas būtu ievirzījusi spēles gaitu vienā vai otrā virzienā. Tomēr, jāpiemin spēles pirmā trešdaļa, kad rīdziniekiem ne tikai izdevās nomierināt pretinieku, bet arī atspēlēties rezultātā un turpmāko spēles daļu pārvirzīt no vienas komandas dominantes (kā tas bija pirmajās minūtes) uz divu komandu līdzīgu spēkošanos. Kad tas tika paveikt, tad turpinājums lielā mērā bija atkarīgs no disciplīnas un veiksmes momentu realizācijā (abās laukuma pusēs).

Vairākums/ mazākums
Par spēli vairākumā varētu teikt tā, ka ļoti cerīgi komanda iesāka un ļoti labi nobeidza. Proti, pats pirmais nopelnītais vairākums, situācijā, kad pretiniekam laukumā bija nospiedošs pārsvars, tika nospēlēts ļoti labi, praktiski visas 2 minūtes tika pavadītas pretinieka zonā bija labas izspēles un metieni. Diemžēl turpinājumā tik labi vairs neveicās. Pretinieks ļoti daudz (7 reizes) grēkoja ar noraidījumiem un veiksmīga spēle vairākumā varēja (un vajadzēja) kļūt par galveno rīdzinieku ieroci. Diemžēl spēles lielākajā daļā vairākums neizdevās. Kas neizdevās pamatlaikā, to komanda kompensēja papildlaikā, kad no 18 atvēlētajām sekundēm, nepieciešamas bija vien 13 un abas komandas priekšlaicīgi varēja doties uz ģērbtuvēm.

Par spēli mazākumā, kur četrās situācijās tika ielaisti vieni vārti, kopumā var teikt 50/50. Nav īsti ar ko lepoties, jo pretinieks pietiekami bieži spēja ļoti bīstami izspēlēt ripu. Vienā no gadījumiem Ozoliņš nesapratās ar uzbrucējiem, nospēlēja ļoti augstu un pretinieks acīgi to izmantoja, izspēlējot klasisku kombināciju praktiski bez pretestības.

Spēle mazākumā iepriekšējos gados, sevišķi pagājušajā, bija viena no lielākajām Rīgas „Dinamo” problēmām, arī pirmajā spēlē redzētais, par būtiskiem uzlabojumiem neliecināja, tomēr... nevajag arī aizmirst, pret ko tika spēlēts.

Vārtsargs
Krisam Holtam šī bija debijas spēle jaunā līgā pret komandu, kurā pat viņš lielu daļu komandas atpazīst pēc uzvārdiem. Skaidrs, ka tāda spēle nevarēja notikt bez starta uztraukuma. Kopējo darbību šajā spēlē varētu raksturot ar teicienu par kucēniem. Šajā gadījumā kucēnam ūdenī neklājās viegli, bet ar apkārtējo kopēju atbalstu, beigās tomēr izdevās izpeldēt. Un ir skaidrs, ka otrā reize jau būs vieglāka.

Treneru lēmums
Attiecībā uz treneru lēmumiem, būtiskākais lēmums, kas starp sezonā tika gaidīts sakarā ar atklāšanas spēli, bija, ar kuru vārtsargu sezonu uzsāks Šuplers. Tomēr šo jautājumu atrisināja Telkvista savainojums.

Nākamais būtiskais jautājums – kā tiks veikta aizsargu rotācija? Šajā spēlē malā palika Sotnieks, Andersons un J.Rēdlihs. Interesanti būs apskatīties vai sestdien aizsargu līnijā būs kādas izmaiņas.

Tomēr ar vienu lietu treneru korpusam izdevās pārsteigt un tas ir ar uzticēšanos jaunajiem. Nomināli ceturtā maiņa (Meija-Džeriņš-Bukarts) uz ledus aizvadīja gandrīz tādu pašu spēles laiku kā nomināli trešā maiņa (Dārziņš-Troters-M.Rēdlihs). Savukārt starp aizsargiem Cibuļskim otrs lielākais spēles laiks, uzreiz aiz Ozoliņa. Tas līdz šim nav bijis Šupleram raksturīgs. Vai pozitīvas pārmaiņas?

Trīs labas lietas
1. Sprukts. Jānis Sprukts turpina demonstrēt lielisku spēli. Bija viens no pamanāmākajiem spēlētājiem abās komandās, par ko liecina arī nopelnītā ļoti labā statistika.

2. Ozoliņš. Paveica ļoti lielu darba apjomu. Turpinās iepriekšējā sezonā novērotais, ka uz Ozoliņa pleciem tiek uzlikts ļoti daudz. Šajā spēlē viņš spēja to arī panest. Spilgtākā epizode bija pirmajā periodā, kad spēlējot kopā ar ceturto maiņu divas reizes pēc kārtas ļoti aukstasinīgi pieturēja ripu vidus zonā un iespēlēja uzbrucējiem, uzsākot asus uzbrukumus. Pirmajā gadījumā Džeriņam neizdevās pa malu līdz galam izlauzties, bet pēc īsa brīža Ozo uzsāka ķēdīti Meija – Bukarts – Sprukts – vārti!

3. Dārziņš. Atgriežoties pēc savainojuma lielu spēles daļu Lauris bija diezgan maz redzams, bet trešajā periodā divās epizodēs pēc kārtas nospēlēja kā lielisks spēles diriģents – ar asām un negaidītām piespēlēm izvirzot Spruktu un M.Rēdlihu vārtu gūšanas pozīcijās. Spruktam bija grūtāk neiemest, bet ar „SKA” aizsargu un Nabokova pūlēm ripa vārtu līniju nešķērsoja, savukārt, M.Rēdliham padevās ļoti precīzs metiens starp kājsargiem.

Spēlētāju statistika spēlē pret „SKA”