Eiforijā nav jākrīt!
Latvijas hokeja izlase Stokholmā aizvadījusi trīs spēles un ar 6 punktiem pirms šodienas mača ar Čehiju Stokholmas grupā ieņem 3. vietu. Aiz Zviedrijas (12) un Krievijas (9), bet priekšā Čehijai (5). Tas, protams, ir labi, ka mūsu puiši var jau neuztraukties par izkrišanu no elites grupas, kā tas bija pērn ap šo laiku Bratislavā, bijām jau zaudējuši dāņiem, bet kāviens no slovēņiem vēl bija priekšā.
Vai Stokholmā latvju Antiņš jau uzjājis Stikla kalnā un vairs atlicis tikai nobučot Saulcerīti? Dies' pasarg! Antiņš (Tedis) vēl tikai zirga pakavos liek asās štolles, lai nesanāktu klupiens pirms Saulcerītes skūpstīšanas (lasi, Norvēģijas uzvarēšanas). Un arī tad vēl būs mirklis jāuzgaida, lai pēdējā jājiena laikā melnie kraukļi (dāņi) mūs nenoknābā.
Mani arī šeit Stokholmā daži jaunie kolēģi no Rīgas steidzina: nu kas būs tālāk, kas būs pēc tam? Skrienot auļiem, Stikla kalnos netikt, un to ļoti labi saprot Tedis, vai kā man tīk atkārtot: pūķus kausim pa vienam. Nu neizdevās nokaut krievu pūķi, gatavojamies nākamajam. Ar savu dzelzs gribu, mazliet piepalīdzot arī Laimes mātei, nokāvām vācu pūķi. Un tas ir ļoti labi. Itāļu pūķis šogad tāds kusls, taču arī tas ir piebeigts. Nu visa Latvija gatavojas čehu pūķīša nobeigšanai, turklāt balsis no Prāgas ziņo, ka čehi pagalam nobijušies no Teda un Antiņa dueta.
Jau aizrunājušies tik tālu, ka Adamčika izlase neko neprotot, lai mācoties no zviedriem. Šādas noskaņas man nezin kāpēc atmiņā atsauc notikumus Manheimā pirms diviem gadiem, kad čehi arī bija tik vārgi, tik vārgi, ka viņus jau kvalifikācijas grupā varēja apbedīt Znaroks un Co. Toreiz čehi zaudēja norvēģiem (2:3), pieveica zviedrus (2:1), zaudēja Šveicei (2:3) un nu nāca Latvijas kārta. Ar labu mūsējo spēli, tomēr divas reizes iekritām vairākumā (1:3), un čehi ar viduvēju, bet saprātīgu pretuzbrukumu hokeju stūrī iedzina mūs. Arī nākamajās spēlēs čehi neko dižu neradīja - 3:2 pret Kanādu, tad 1/4 finālā un pusfinālā papildlaikos/bullīšos tika pieveikti somi (2:1) un zviedri (3:2), bet finālā ar 2:1 arī krievi...
Pirms spēles izteiktās prognozes ir tik pozitīvas - uz uzvaras nots, ka gribas mazliet nolaisties uz zemes. Vēl jau mēs čehus neesam uzvarējuši! Negribētos, ka atkārtojas Manheima...
Tas gan nenozīmē, ka es savu balsi pievienoju mūžīgo ņaudētāju baram. Pēc būtības esmu optimists un pirms katras Latvijas izlases spēles saku, ka mums ir iespējams uzvarēt. Arī pirms 2:1 pret Krieviju 2003. gada čempionātā, kad dažs labs uz mani rādīja ar pirkstu - kā uz pusjukušo. Arī šovakar ceru, ka mūsu puikām iespējams uzvarēt. Taču eiforijai gan pagaidām nav nekāda pamata.
[+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]