31. nedēļa. Vilemsens aiz muguras!
Kad citiem neveicas, īpaši priecāties nav iemesla, tomēr ir sporta veidi, kuros no veiksmes un tehnikas ir atkarīgs ļoti daudz. Viens no tādiem ir motosports, kur pēc pasaules čempionāta posma Ķegumā par līderiem blakusvāģu klasē atkal kļuvis beļģis Joriss Hendrikss un latvietis Kaspars Liepiņš.
Kā vēsta latviešu literatūras klasika (romāns „Mērnieku laiki”) „uz citu nelaimi izstiepies, uz savu saraujies”. Tas šoreiz pilnā mērā attiecināms uz notikušo nedēļas nogalē Ķegumā, „Zelta zirga” trasē, kur vietas dalīja un pēc punktiem brauca motocikli ar blakusvāģiem pasaules čempionāta kārtējā posmā. Joriss Hendrikss un Kaspars Liepiņš, pirmajā braucienā finišējuši otrie aiz līdzšinējiem kopvērtējuma līderiem Daniela Vilemsena un Gertija Eginka, varēja tikai novērot, kā pēc finiša „tropiskajos Latvijas apstākļos” „atslēdzas” Vilīša „kantētājs” Eginks.
Dakteri viņu pie samaņas dabūja, un arī otrajā braucienā Nīderlandes duets stājās uz starta un izvirzījās līderos līdz, kamēr kādā no līkumiem Eginka spēki bija galā – atkal samaņas zaudējums un nīderlandiešu ekipāžas izstāšanās...
Dīvaini būtu, ja kas trasē notiktu Danielam Vilemsenam, jo viņš, kalts no tā paša metāla no kura Kristers Serģis, finišu būtu sasniedzis arī pusstundu pēc iegriešanās pie svētā Pētera, bet viņa spējām ne vienmēr ir tikuši līdzi ekipāžas otrie dalībnieki – „kantētāji”. Katram tā var gadīties, tāpēc šoreiz priecāsimies tikai par to, ka beļģa un latvieša apvienotā ekipāža svinēja uzvaru mājas posmā un atkal izvirzījusies vadībā čempionāta kopvērtējumā, Vilīša blici apsteidzot par 11 punktiem. Mums visiem patiktu, ja „mūsējie” Vilīti apbrauktu uz diviem riteņiem trasē, bet, ja liktenim patīk sūtīt šādas dāvanas, arī tās ir jāmāk paņemt. Vilemsens&Co noteikti nav padevušies, un cīņa starp abiem duetiem turpināsies.
No mazākām veiksmēm un panākumiem nevar garām paiet Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa izcīnītajai dalītai 9. vietai Pasaules kausa „Grand Slam” posmā pludmales volejbolā Polijas pilsētā Starejablonkos. Trīs uzvaras pēc kārtas apakšgrupā ir tā vērtas.
Ar šo to iepriecināja arī basketbolisti. Par spīti maksimāli atjauninātajam Latvijas izlases modelim spēles izskaņā savās mājās izdevās pārspēt lielajam panākumu lēcienam gatavo Itālijas valstsvienību ar Barnjāni un Belinelli priekšgalā (69:68). Ņemot vērā izlašu sastāvus, šis panākums aizēno gan 1993. gada Eiropas finālturnīra uzvaru pār itāļiem apakšgrupas spēlē (80:79), gan 1999. gada Eiropas čempionāta atlases turnīra E grupas spēlē pret vēlāko grupas uzvarētāju Itāliju (64:62).
Vērtējot iespējamos nākotnes Latvijas basketbola izlases līderus, pirmajās trijās spēlēs skats apstājies ne tikai pie Jāņa Strēlnieka. Pēc otrā rezultatīvākā spēlētāja titula komandā sagrāvē pret Melnkalni abās iepriekšējās spēlēs rezultatīvākais mūsu vienībā ar 12 un 24 punktiem bija Rihards Kuksiks. Galvenajam trenerim Ainaram Bagatskim ir iespēja izaudzināt jaunu „zelta roku” – materiāls ir. Turklāt parasti Kuksiks uzbrūk grozam ar augstu precizitāti gan no divpunktu, gan trīspunktu metienu līnijas.
[+] [-]
+1 [+] [-]