Pirmās līgas "Dinamo"
Rīgas "Dinamo" pirmo lielo pārtraukumu KHL tabulā sagaida 19. vietā. Jā, tabula šoruden ir ļoti blīva, un pāris uzvaras var dinamiešus pacelt uz 9. vietu, kur šobrīd ir Jūliusa Šuplera CSKA, bet pāris zaudējumi var pamest arī zem "Vitjaz", kas atrodas 22. vietā. Iļjas Bjakina "Automobilist" laikam augstāk par 23. - t. i. pēdējo vietu šosezon laikam nepacelsies.
Taču ne jau tikai par vietām šis stāsts, bet gan par to, kas mēs - Rīgas "Dinamo" šobrīd esam. Lai man piedod visi tie, kas uzskata, ka nevajag salīdzināt padomju laiku "Dinamo" ar šodienas komandu, ka tad tiek spēlēts cits hokejs, ka ar tagadējo fizisko sagatvotību jebkurš KHL klubs sistu veco "Dinamo" un tādā garā. Ir lietas, ko var un pat vajag salīdzināt.
Ja Džese Ovens 1935. gada 25. maija uz izdedžu celiņa tālumā aizlec 8,13 metrus, ja Ralfs Bostons 1960. gada 12. augustā aizlec 8,21 m, bet Jura Tones Latvijas rekords kopš 1983. gada (!) ir 8,07 m, tad laikam drīkstam teikt, ka Latvijā joprojām nav tāllēcēja, kurš lektu tālāk par Ovenu vai Bostonu.
Attiecībā uz hokeju ir salīdzināmas un nesalīdzinamas lietas. Ir fiziskās un arī tehniskās sagatavotības normatīvi, ko hokejisti pildīja tad un pilda arī tagad, un tos drīkst salīdzināt. Negribu apgalvot, ka pilnīgi visi Viktora Tihonova, Ēvalda Grabovska un Vladimira Jurzinova laika spēlētāji fiziski bija labāk sagatavoti nekā šodienas dinamieši, taču vidējais līmenis 1988. un arī 1973. gadā bija augstāks. Ar dažiem izņēmumiem, kā Andrejs Maticins vai Aleksejs Froļikovs, taču viņiem bija citi trumpji. Froļikovam iemest ripu vārtos no vidējā petaka nebija nekādu problēmu, vai piespēlēt to Helmutam Balderim tieši uz nūjas lāpstiņas. Froļikovs, Balderis, Pjotrs Prirodins un vēl vesela strīpa bullīšus meta gandrīz ar aizvērtām acīm. Vai kā Gunārs Krastiņš, kurš treniņos no neērtās puses vārtos meta deviņas ripas no desmit. Ja tolaik kāds no "Latvijas bērza" (otrā meistarkomanda!) bullīšus mestu tā kā Sprukts, Andris Siliņš vai Petja Vorobjovs viņam uz galvas pārlauztu ne vienu nūju vien.
Nav visiem "SA+" lasītājiem jāzina tādi vecā ''Dinamo" aizsargi kā Zinovjevs, Hatuļevs vai Vikulovs, taču vairākuma izspēlē jebkurš no viņiem ar trešo metienu no zilās līnijas lidināja ripu vārtos. Ja tas nebija izdarīts jau ar pirmo vai otro metienu. Bija Jemeļjaņenko, kurš vārtpriekšā līda riebīgāk nekā Znaroks, un ripiņas lidoja vārtos.
Lai man piedod visi Šuplera un Rautakalio "Dinamo" fani, bet no šī "Dinamo" lielākā daļa netiktu vecajā "Dinamo". Jo pēc savas meistarības atbilst tikai to gadu Rīgas otrajai komandai. Karsums, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš, Laviņš, Reķis un Ņižvijs, bet pēdējie trīs un nu jau arī Ozo tikai savos labākajos gados... Pārējie kādreiz tiktu uzsaukti uz "Dinamo", bet pārsvarā spēlētu "Latvijas bērzā."
Pēc savas meistarības (attiecībā pret 1973. - 1988. g.) šī rudens Rīgas "Dinamo" būtu PSRS čempionāta pirmās līgas vidusdaļas komanda, kā tajos gados Permas "Molot", Kazaņas USK, Penzas "Dizelist", Čerepovcas "Metallurg" vai Jaroslavļas "Torpedo". Ar mazām cerībām tikt PSRS čempionāta virslīgā. Diemžēl.
P.S. PSRS augstākajā līgā 1973. gadā bija tikai 9 komandas, no 1975. - 1978. g. - 10, n0 1979. - 1987. g. - 12, no 1987. - 1991. g. - 14 komandas
1. līgā: 1973. - 1974. g. - 13, 1975. - 1978. g. - 14, kopš 1979. g. - 16 komandas.
[+] [-]