Pirmās līgas "Dinamo"
Rīgas "Dinamo" pirmo lielo pārtraukumu KHL tabulā sagaida 19. vietā. Jā, tabula šoruden ir ļoti blīva, un pāris uzvaras var dinamiešus pacelt uz 9. vietu, kur šobrīd ir Jūliusa Šuplera CSKA, bet pāris zaudējumi var pamest arī zem "Vitjaz", kas atrodas 22. vietā. Iļjas Bjakina "Automobilist" laikam augstāk par 23. - t. i. pēdējo vietu šosezon laikam nepacelsies.
Taču ne jau tikai par vietām šis stāsts, bet gan par to, kas mēs - Rīgas "Dinamo" šobrīd esam. Lai man piedod visi tie, kas uzskata, ka nevajag salīdzināt padomju laiku "Dinamo" ar šodienas komandu, ka tad tiek spēlēts cits hokejs, ka ar tagadējo fizisko sagatvotību jebkurš KHL klubs sistu veco "Dinamo" un tādā garā. Ir lietas, ko var un pat vajag salīdzināt.
Ja Džese Ovens 1935. gada 25. maija uz izdedžu celiņa tālumā aizlec 8,13 metrus, ja Ralfs Bostons 1960. gada 12. augustā aizlec 8,21 m, bet Jura Tones Latvijas rekords kopš 1983. gada (!) ir 8,07 m, tad laikam drīkstam teikt, ka Latvijā joprojām nav tāllēcēja, kurš lektu tālāk par Ovenu vai Bostonu.
Attiecībā uz hokeju ir salīdzināmas un nesalīdzinamas lietas. Ir fiziskās un arī tehniskās sagatavotības normatīvi, ko hokejisti pildīja tad un pilda arī tagad, un tos drīkst salīdzināt. Negribu apgalvot, ka pilnīgi visi Viktora Tihonova, Ēvalda Grabovska un Vladimira Jurzinova laika spēlētāji fiziski bija labāk sagatavoti nekā šodienas dinamieši, taču vidējais līmenis 1988. un arī 1973. gadā bija augstāks. Ar dažiem izņēmumiem, kā Andrejs Maticins vai Aleksejs Froļikovs, taču viņiem bija citi trumpji. Froļikovam iemest ripu vārtos no vidējā petaka nebija nekādu problēmu, vai piespēlēt to Helmutam Balderim tieši uz nūjas lāpstiņas. Froļikovs, Balderis, Pjotrs Prirodins un vēl vesela strīpa bullīšus meta gandrīz ar aizvērtām acīm. Vai kā Gunārs Krastiņš, kurš treniņos no neērtās puses vārtos meta deviņas ripas no desmit. Ja tolaik kāds no "Latvijas bērza" (otrā meistarkomanda!) bullīšus mestu tā kā Sprukts, Andris Siliņš vai Petja Vorobjovs viņam uz galvas pārlauztu ne vienu nūju vien.
Nav visiem "SA+" lasītājiem jāzina tādi vecā ''Dinamo" aizsargi kā Zinovjevs, Hatuļevs vai Vikulovs, taču vairākuma izspēlē jebkurš no viņiem ar trešo metienu no zilās līnijas lidināja ripu vārtos. Ja tas nebija izdarīts jau ar pirmo vai otro metienu. Bija Jemeļjaņenko, kurš vārtpriekšā līda riebīgāk nekā Znaroks, un ripiņas lidoja vārtos.
Lai man piedod visi Šuplera un Rautakalio "Dinamo" fani, bet no šī "Dinamo" lielākā daļa netiktu vecajā "Dinamo". Jo pēc savas meistarības atbilst tikai to gadu Rīgas otrajai komandai. Karsums, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš, Laviņš, Reķis un Ņižvijs, bet pēdējie trīs un nu jau arī Ozo tikai savos labākajos gados... Pārējie kādreiz tiktu uzsaukti uz "Dinamo", bet pārsvarā spēlētu "Latvijas bērzā."
Pēc savas meistarības (attiecībā pret 1973. - 1988. g.) šī rudens Rīgas "Dinamo" būtu PSRS čempionāta pirmās līgas vidusdaļas komanda, kā tajos gados Permas "Molot", Kazaņas USK, Penzas "Dizelist", Čerepovcas "Metallurg" vai Jaroslavļas "Torpedo". Ar mazām cerībām tikt PSRS čempionāta virslīgā. Diemžēl.
P.S. PSRS augstākajā līgā 1973. gadā bija tikai 9 komandas, no 1975. - 1978. g. - 10, n0 1979. - 1987. g. - 12, no 1987. - 1991. g. - 14 komandas
1. līgā: 1973. - 1974. g. - 13, 1975. - 1978. g. - 14, kopš 1979. g. - 16 komandas.
+6 [+] [-]
Tiesa, Ja Sprukts treniņā lidinātu iekšā nevis Holtam bet tam pašam Masaļskim, gan viņam spēlē arī maķenīt labāk izdotos... Holtam es ar vienu no desmit gan ieplivinātu, lai gan neesmu hokejā trenējies, bet slidot māku, uzmest pa vārtiem bez atvēziena ar sanāk
+5 [+] [-]
Par mūsdienu Dinamo spēku - Mēs katru sezonu cīnamies par iekļūšanu play-off, katru sezonu tiekam, kā no pēdējās vietas (ja skatās pēdējās divas sezonas), mēs visi saprotām, ka neesam spēcīga komanda KHL ūdeņos, tomēr tas nemainīs to, ka es mīlu šo komandu un fanošu par viņiem katru minūti, sekundi, katrā spēlē.
+4 [+] [-]
+11 [+] [-]
Man "Dinamo" ziedu laiki palikuši atmiņā ar to, ka tēvam, kurš pa "blatu" bija dabūjis sezonas abonementu, pie rokas ejot uz Sporta pili, pa ceļam obligāti bija jāpiestāj "Veldzē" un jāieņem sotaciņš. Lai arī vēl līdz letei deguns nesniedzās un nevarēju pārredzēt visu letes saturu, tomēr savu bombongu dabūju.
Stindzinošas sajūtas vēl mulsina. Kad mūsējie iemeta ripu, mani kā pelavu maisu mētāja augšā pa rokām visi kam nebija slinkums.
Komandas uzvārdus arī nosaukt varu, bet arī tajā laikā bija "gurķi", kurus lamāja fani - Odincovs, kurš ripu nevarēja noturēt zonā, spēlējot vairākumā un stipri iepauzēja metiena brīdī. Bet, protams, prātā vairāk palikušas zvaigznes, ar kurām lepojās tālaika fani.
+24 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
un vispār neredzu te lietas ko salīdzināt veco ar jauno...
Matuļa kungs visu laiku mēģina kaut ko salīdzinat un šo DINAMO nolikt - laikam kāds no šī DINAMO Matulim ir tā iegrauzis nervā, ka nevar nomierināties...
neesmu PSRS laiku eksperts - tajos laikos paspēju nodzīvot tikai 4 gadus paldies Dievam...
Tāpēc jautājums MATUĻA kungam:
Vai tajā laikā PSRS hokeja komandas bija pārbāztas ar augsta raudzes eiropas/Z-amerikas hokejistiem, kas pastiprināja komandas, kā tas ir tagad, kad ~8 komandām rezultātus taisa tikai leģionāri..
+1 [+] [-]
Bet, tā kā notiek lavierēšana starp vietējo spēlētāju iesaistīšanu un vienlaicīgi tikšanu vismaz play-off, tad arī rezultāti ir tādi kā ir.
+1 [+] [-]
+7 [+] [-]
Un ja tagad tiktu nomainīti visi leģionāri (kas pēc būtības, labākajā gadījumā, ir stipri vidēja līmeņa ex-NHL hokejisti, ar retiem izņēmumiem) pret labākajiem Krievu hokejistiem, tad šejienes hokejs no tā iegūtu visai daudz.
Ja runā konkrēti par Dinamo, to un šito, tad jāatceras, kas tajā laikā spēlēja un kas spēlē pašlaik. Tad visi priecīgi bija par vienu maiņu no vietējiem kadriem (tb 88. gada modelī), gandrīz visi pārējie bija "ārzemnieki" (no mūsdienu skatu punkta). Pašlaik ir otrādi, tāpēc arī rezultāts ir tāds kāds tas ir.
Juris Repss nesenajā intervijā jau stāstīja kā tas Dinamo tika taisīts (un tieši par to jau arī iepriekš biju minējis, kad bija runa par šādām salīdzināšanām) - vieni izcīnīja vietu Augstākajā līgā, tad tika ņemti citi spēlētāji, lai šajā līmenī spēlētu utt. .
Arī jaunajam (esošajam) Dinamo, ja viņi grib būt kas vairāk kā uz robežas balansējošu PO komandu ir jāmaina sastāvs, piesaistot jau nākamā līmeņa hokejistus (Nevis AHL-iešus, no kuriem jāgaida "a moš izšaus", bet jau vismaz NHL 3. maiņas spēlētājus [vai AHL TOP uzbrucējus]).
Kā agrāk teica - "Visu izšķir kadri", bet ja komanda sevi pozicionē kā labdarības organizācija, kas ļauj spēlēt vietējiem no kuriem daļa tādā līmenī "saviem spēkiem" nekad netiktu, nu tad arī nav ko cerēt uz rezultātu.
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Par tiem laukiem līdz galam arī negribas piekrist, jo tad ar to ledu un treniņiem bija kā bija, tb viss lielais hokejs sākās un beidzās Rīgā, taču tajā pašā Rīgā kas bija spēlētāji? Ja apskatās to laiku spēlētāju (un īstenībā to, kas 90-tajos spēlēja izlasē) biogrāfiju, tad var atrast daudz interesantas lietas.
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+12 [+] [-]
+4 [+] [-]
Izcils raksts!!!
[+] [-]
agrāk viss bija balstīts uz informācijas trūkumu (varēja kādu ar kaut ko pārsteigt), tagad uz informācijas pārbagātību (jāmēģina izmantot to, kas par pretinieku ir zināms) nevis visas spēles run'n'gun manierē- to visu jau varēja redzēt pēc pirmajām spēlēm
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
tāpat nekorekti salīdzināt pārējo jo tagad ir pavisam cits hokejs
ka parasti Matuļa rakstu jēga - no sērijas jaunībā bija zāle zaļāka
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]