Kriminālais sports. Arī Latvijā...

Pilsētā runā, ka drīz tiks ierosināts kriminālprocess, lai pāraudzinātu vienu pieķertu šeftmani. Pagaidām vēl neatklāsim ne konkrētās federācijas vārdu, ne iesaistīto personu vārdus – pienāks laiks arī tam. Fabula ir vienkārša: mēs visi zinām, ka iespēja saņemt valsts prēmiju par izciliem sasniegumiem sportā ir visiem, kas vien spēj uzrādīt savas izcīnītās medaļas pasaules un Eiropas čempionātos. Un nav pat svarīgi, ka prēmijas saņem arī sporta veidi, par kuriem pat sporta sabiedrības fanātiķi labākajā gadījumā ir tikai dzirdējuši. Tāda tā sistēma ir un, ja dod, tad kāpēc neņemt?

Tā nu kādā no daudzām Latvijas sporta federācijām panākums – mums ir pasaules čempions reti specifiskā sporta veidā! Dzimtenē, protams, svētki – sportistu lidostā aurojošs fanu pūlis nesagaidīja, līdz mašīnai uz rokām neaiznesa, taču prēmiju sev un abiem saviem treneriem viņš nopelnīja. Apjoms – 7500 lati, kas jādala uz trim galviņām. Sportists – 5000 lati. Trenerim šādos gadījumos pienākas pusīte, kas šajā konkrētajā būtu – 2500 lati. Treneri ir divi, tātad šī summiņa vēl ir jāpārcērt tieši pa vidu, kas nozīmē, ka abi treneri par lielmeistara sagatavošanu ir nopelnījuši 1250 latus.

Tiktāl viss ir skaisti. Aizvadītā gada nogalē seko Ministru kabineta rīkojums „Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā” numurs tāds un tāds. Šie 7500 lati nonāk federācijas – gaviļnieces kontā, kam tālāk tā ir jāpārskaita čempionam un diviem viņa treneriem. Ja precīzi runājam, tad 4000 lati pašam čempionam, bet 1000 – valsts kasei nodokļos. Savukārt treneriem 1187 lati katram, bet 63 lati – nodokļos. Taču šīs federācijas ģenerālsekretārs nav nekāds vakarējais, viņam taču ir savas vajadzības.

Sportistu viņš acīmredzot ciena un pārskaitījumus veic kā nākas. Taču treneri...Nu, ne viņi startēja, ne uz pjedestāla stāvēja. Bet 1187 lati katram...Zini, nē – ir taču arī citi maksājumi jāveic. Tagad parēķināsim mazliet līdzi – no 2500 treneriem paredzētajiem latiem 126 lati tiek samaksāti nodokļos par treneriem izmaksātajām prēmijām. 2500 – 126 = 2374 Ls. Te nu sākās jautrība. Proti, 1000 latiņi tiek pārskaitīti SIA „Rīgas namu pārvaldniekam”. Sak, ir taču federācijai arī ofiss, bet par ofisu, kā jau kārtīgam pilsonim, ir jāmaksā rēķini. Tas jau nekas, ka federācija ir deklarēta šā izmanīgā ģenerālsekretāra dzīvoklī...Labākajā gadījumā viņam ir savs darba galds, uz kura stāv dators, varbūt dažas bildes (trīs no sacensībām, viena no Jāņiem, divas no copes ar lomu izmanīgajās rokās) un droši vien, ka arī papīru kaudzīte, kaut gan visi dokumenti ir pieejami arī elektroniski tajā pašā datorā. Iespējams, turpat arī kāds dzīvesstila žurnāls, kurš iezīmēts ar kafijas pleķiem. Ļoti iespējams, ka dators ir portatīvais, ļoti iespējams, tiek strādāts arī uz dīvāna un galds pilda plaukta funkciju. Un tomēr tas ir ofiss, par kuru ir jāmaksā taču rēķini, draugi, mīļie! Ofiss dzīvoklī? Pašaizliedzīgi cilvēki darbu ņem uz mājām, bet daži – strādā no mājām.

Turpinām saistītajā pierakstā: 2374 – 1000 = 1374. Ja mēs kaut ko zinām par šo apsviedīgo darboni, tad noteikti to, ka viņam ir liela apetīte. Vēders ir un paliek mūsu kungs visaugstākais. It kā jau to atlikušo summiņu varētu kaut vai aiz pieklājības izdalīt ar divi un pārskaitīt abiem treneriem – sak, ofiss paēda, bet arī jums atstāja -, taču – ja jau, tad jau...Un tā nu 1000 latiņi tiek pārskaitīti kādai ēdnīcai Raiņa bulvārī, turklāt maksājuma mērķis skan šādi: „SPORTISTU ĒDINĀŠANA”. Tālāk vēl interesantāk. Kad šim ģensekam vaicā – kas tā par figņu? -, tad viņš atbild: „Nu, kā – man taču ir arī jāēd!” Nu – pankūkas! – būtu vismaz teicis, ka sportistus tur tiešām ēdināji! Un pat ja ēdināji, tad tāpat ar šo maksājumu esi pārkāpis sadarbības līgumu numurs tāds un tāds, kur pirmajā punktā – Līguma priekšmets – ir skaidri un gaiši, ar trim apakšpunktiem atrunāts, kuriem trim cilvēkiem šī nauda ir jāsaņem. Tas pats arī uz ofisu attiecas. Ne ēdnīca, ne federācijas „pentagons” šajā līgumā nav atrodami.

1374 – 1000 = 374. Šeit ģensekam velniņu uz viena pleca tomēr nokauj eņģelītis, kas bija uz otra. Labāk vēlāk, nekā nekad. Treneriem taču arī par darbu pienākas prēmija, bet naudiņas vairs ir tik, cik ir. 374 / 2 = 187 lati. Tā ir summa, ko pārskaitīt abiem treneriem, kas, kā noteikti rūpīgākie līdzi rēķinātāji pamanīja, ir par apaļiem 1000 latiem mazāk nekā pienācās. Un tomēr labāk nekā nekas.

Viens no apdalītajiem treneriem ir tāds pavecāks kungs, kuram ir teicamas manieres. Tomēr agrāk vai vēlāk arī viņš sāk domāt par savu prēmiju (bija plānojis iegādāties šo to inventāram) un – interesēties. Mūsu stāsta varonim sāk svilt sēžamvieta (pie vainas nav pārkurinātais ofiss) un ir jāuzrāda, kā naudiņa ir izlietota. Bet, vells’, ko darīt – abiem treneriem kaut kur viens vieninieks ir jāpieaudzē. Un tā nu citā fontā, pilnīgi citā augstumā pirms katra no skaitļiem 187 tiek pieaudzēta vesela vieninieku armija! Nu, tik greizi, ka pat ar lineālu zem summām taisnu līniju apakšā nepavilksi. Tiesa, druka sīka, varbūt nepamanīs. Neizdevās. Noslēdzot par safabricēto „1187”, vispār jau izskatās, ka reāli treneri ir saņēmuši 87 latus, jo abi vieninieki ir katrs savā augstumā, kas savukārt nav vienā augstumā ar skaitli 87, bet tas viss kopā izskatās, godīgi sakot, vienkārši smieklīgi. Te nu vēl būs skaidrošanās, cik tad īsti un vai vispār saņēma abi pasaules čempiona treneri. Taču atskaite kā puķe, federācijas zīmogs, paraksts un tā atšifrējums, kā arī datums – konta izraksta apakšā.

Tāds, lūk, stāsts par kādas federācijas ģenerālsekretāru. Latvijas sportā tas solās būt jau otrais pagaidām nenoslēgtais kriminālprocess šogad. Pirmais ir par bēdīgi slaveno Murjāņu sporta ģimnāzijas grāmatvedi, kas ar vēl lielākām summām pašiverēja. Tiesai bija jābūt šajās dienās, taču pārcēla uz aprīli – tiesnesei kaut kāds seminārs. Taču tas jau ir atsevišķs, arī interesants stāsts, ko papētīsim mazliet smalkāk aprīlī. Tikmēr ģenerālsekretāra gadījums jau izskan arī sporta sabiedrības kuluāros, ar domu – mācieties no citu kļūdām, lai nav jāmaksā par savējām.