Pasaules labākie hokeja „avantūristi”

Mēs zinām, par ko ir šis stāsts, jo latviešiem ir palaimējies – mums ir Sandis Ozoliņš. Septiņdesmito gadu vidū bija arī Viktors Hatuļevs, taču viņam liktens nebija lēmis sevi apliecināt pasaules labākajā hokeja līgā. Tiesa, Hatuļevs bija pirmais no padomju hokejistiem, kuru nodraftēja kāda no NHL komandām (Flyers). Kad sešdesmito gadu nogalē NHL paplašinājās līdz 12 komandām, vajadzēja mainīt arī spēles plānu un taktiku, lai plūktu laurus pie lorda Stenlija kājām. Viens no tādiem elementiem bija biežā aizsargu pieslēgšanās uzbrukumam, kas priekšplānā izvirzīja izcilus sava aroda lietpratējus. Iespējams tāpēc, viens no jaunā viļņa spožākajiem talantiem Bobijs Ors, joprojām tiek saukts par šāda aizsarga etalonu. Kad NHL sāka spēlēt mūsu Ozoliņš, hokeja speciālisti jau bija sapratuši, kādas tehniskās un rakstura īpašības ir jāmeklē nākotnes uzbrūkošajos aizsargos. Šajā sakarā trāpīgi teicis viens no Rīgas Dinamo aizsargiem Krišjānis Rēdlihs, kad viņam lūdzu paraksturot Sanda Ozoliņa darbības laukumā: „Aizsargi vislabāk jūtas, kad tiesnesis nosvilpj aizturēto sodu – tad ir skaidrs, ka pretuzbrukumā tu iekrist nevarēsi, jo, ko līdz ripa nonāks pie pretinieka, spēle tiks apturēta. Bet, kamēr tu ripu kontrolē, tu esi karalis! Nav nekāda stresa, baiļu vai nedrošības. Tu ej un spēlē! Un tagad iztēlojies – Sandis spēlē tā visu laiku... Viņam visās epizodēs praktiski tiek izslēgts drošinātājs, uz kura rakstīts – neriskē...”

Kanādiešu kolēģis Skots Veldons, kurš profesionālajam hokejam seko līdzi kopš sešdesmitajiem, apkopojis visu laiku labākos NHL uzbrūkošos aizsargus (SC par to savus lasītājus jau informēja). Atlasījis viņš ir pirmo piecdesmitnieku. Pārsvarā tur dominē aizsargi no pēdējām piecdesmit līgas sezonām – tas skaidrs, jo NHL pirmsākumos viņiem bija citi uzdevumi, turklāt, arī statistika tika uzskaitīta mazliet savādāk. Tomēr, tas nekādā mērā nenoniecina šī saraksta personības. Spēlētāji sarindoti pēc viņu snieguma un sasniegtā rezultāta. Lūk, kur labākie hokeja avantūristi šī vārda labākajā nozīmē – starp citu, pievērsiet uzmanību 27. ailītei... Patīkami.
Ranga veidotājs par savu galveno atskaites punktu ņēmis vidēji spēlē gūtos punktus – droši vien tāpēc aiz Ozoliņa palikuši tādi izcili aizsargi kā Kriss Čelioss un Skots Nīdermaijers. Taču, pareizi vien ir – stāsts ir par uzbrūkošo aizsargu, nevis aizsargu. Ja veidotu tikai aizsargu rangu, tad Sandim vieta neatrastos pat pirmajā...nu labi, neminēšu. Saku – tad viņš būtu tālu... Bet tagad – atbilstoši augstu savam talantam un sasniegtajam.

1. Bobijs Ors

Klubi: Bostona, Čikāga
Sezonas NHL: 12 (1966-1979)
Viens no visu laiku izcilākajiem pasaules hokejistiem. Filigrāna slidošanas tehnika. Viņš ir vienīgais aizsargs, kurš ir bijis NHL rezultatīvākais spēlētājs, turklāt izdarījis to divkārt. Viņam piederēja līgas aizsargu rekords gūto vārtu ziņā vienā sezonā (46), piespēlēs (102) un rezultatīvos punktos (139).

2. Pols Kofijs

Klubi: Edmontona, Pitsburga, Losandželosa, Detroita, Hartforda, Filadelfija, Čikāga, Karolīna un Bostona
Sezonas NHL: 21 (1980 – 2001)
Iespējams, visātrākais aizsargs, kas jebkad bijis uz NHL ledus. Tieši viņš laboja Ora rekordu gūto vārtu ziņā vienā sezonā (48) un tikai par vienu punktu atpalika no viņa sezonā sasniegtajā punktu summā (138). Karjeras laikā viņš guva 455 vārtus 1603 spēlēs, ieskaitot play off izcīņas.

3. Denis Potvins

Klubi: Islanders
Sezonas NHL: 15 (1973-1988)
Viņš NHL ienāca laikā, kad savainojumu nomocītais Ors bija spiests atvadīties no profesionālā hokeja. Potvina labākā sezona bija 1979. gadā, kad viņš guva 31 vārtus un savāca 101 rezultativitātes punktu. Viņš guvis 20 vai vairāk vārtus deviņās sezonās. Kad viņš debitēja līgā, viņš pirmajā sezonā guva 17 vārtus un 34 piespēles (77 spēlēs), pēc četrpadsmit gadiem, aizvadot savu pēdējo karjeras pavasari, viņš saniedza 19 vārtus un 32 piespēles (72 spēlēs). Tieši Potvinu sauc par pamatakmeni Islanders četriem izcīnītajiem Stenlija kausiem.

4. Dags Hārvejs

Klubi: Monreāla, Rangers, Detroita, Sentlūisa
Sezonas NHL: 20 (1947-1969)
Viņu sauc par hokeja avantūristu laikmeta pionieri. Viņš septiņas reizes tika atzīts par NHL labāko aizsargu. Desmit reizes Hārveju izvirzīja NHL pirmajā zvaigžņu maiņā. Starp citu, tieši viņš vislabāk prata atdarināt Serža Savāra pirueti (a’la Oļegs Sorokins). Spēlēt beidz 44 gadu vecumā.

5. Braiens Līčs

Klubi: Rangers, Toronto, Bostona
Sezonas NHL: 18 (1987-2006)
Debijas sezonā guva 23 vārtus un savāca 71 punktu, tiekot atzīts par labāko jauno hokejistu. Kad Rangers izcīnīja Stenlija kausu (1984), tas bija tieši Līčs (un nevis uzbrucējs Mesjē vai vārtsargs Rihters), kas tika atzīts par vērtīgāko hokejistu. Tajā pavasarī viņš 23 play off spēlēs guva 11 vārtus un 23 piespēles. Starp citu, Stenlija kausa izcīņas 194 spēlēs viņš guvis 196 rezultativitātes punktus. Divas reizes atzīts par NHL labāko aizsargu.

6. Edijs Šors

Klubi: Bostona, Ņujorka
Sezonas NHL: 15 (1926-1944)
Viņš spēlēja ērā, kad hokejisti vēl nešķīla pa vārtiem un viņiem nepiešķīra arī punktus par otro rezultatīvo piespēli. Četras reizes bijis NHL vērtīgakais spēlētājs (Norisa balva kā labākajam aizsargam vēl nebija ieviesta).

7. Breds Parks

Klubi: Rangers, Bostona, Detroita
Sezonas NHL: 17 (1969-1985)
Izspēlējās Bobija Ora ēnā, taču tur nepalika. Viens no fiziski visatlētiskajiem NHL aizsargiem. Ar savu spēles manieri kā aizsargs pilnībā pārsteidza 1972. gada supersēriā PSRS izlasi, kas līdz tam tik dinamisku aizsargu spēli nebija piedzīvojuši. Starp citu, tieši Parku atzina par tās sērijas izšķirošā mača vērtīgāko spēlētāju. Viņš ir visu laiku desmitais labākais NHL aizsargs, pēc gūtajiem rezultativitātes punktiem.

8. Rejs Burks

Klubi: Bostona, Kolorado
Sezonas NHL: 22 (1979 – 2001)
Pirmajā NHL sezonā uzreiz tika atzīts par labāko debitantu (17 vārti un 48 piespēles). 12 sezonas pēc kārtas izcīnījis vidēji vismaz vienu rezultativitātes punktu spēlē. Četrās sezonās viņa punktu guvums bija vairāk par 90. Deviņas reizes viņš guva 20 un vairāk vārtus sezonā. Mazāk par desmit vārtiem sezonā viņš iespēja tikai savā pēdējā karjeras gadā ar Kolorado. Piecas reizes atzīts par NHl labāko aizsargu. Karjeras laikā (1612 spēļu) vidēji spēlē guvis 0,98 rezultatīvus punktus.

9.Fils Hauslijs

Klubi: Bufalo, Vinipega, Sentlūisa, Kalgarī, Ņūdžersija, Vašingtona, Čikāga, Toronto
Sezonas NHL: 21 (1982 – 2003)
Pirmajā NHL sezonā guva 19 vārtus (66 punkti), otrajā – 31 (77 punkti). Intersanti, ka pēc pirmā gada teneri viņu uz vienu sezonu nolēma pamēģināt uzbrucēja pozīcijā un – nekļūdījās. Kā aizsargs viņš sešās sezonās guva vairāk par 20 vārtiem un vēl sešas reizes viņš sezonā iespēja vairāk par 15 vārtiem. Spēlējot Vinipegā, viņš trīs sezonas pēc kārtas bija komandas rezultatīvākais hokejists. Labākā sezona ar Jets – 18 vārti un 79 piespēles.

10. Pjērs Pilo

Klubi: Čikāga, Toronto
Sezonas NHL: 14 (1955-1969)
1965. gada sezonā viņš kā aizsargs guva 59 punktus, kas bija līgas astotais labākais rādītājs. Blackhawks rindās par viņu manīgāki bija tikai leģendārie Stens Mikita un Bobijs Halls. Kad Čikāga 1961. gadā izcīnīja Stenlija kausu, viņš bija komandas rezultatīvākais hokejists. Trīs reizes atzīts par līgas labāko aizsargu. No šīs paaudzes aizsargiem, labāks par Pilo bija tikai Hārvejs.

Tas bija pirmais izcilnieku desmitnieks, kam atvēlējām mazliet izvērstākus komentārus. Lūk, nākamais desmitnieks, kur izbrīna Niklasa Lidstrēma un Lerija Robinsona zemā atrašanās. Bet - ranga veidotājs tā redz viņu spēli:

11. Els Makiniss (līgā spēlēja no 1981-2004) – septiņas reizes bijis NHL spēcīgākā metiena īpašnieks. Viens no četriem līgas aizsargiem, kas saniedzis sezonā iespaidīgo 100 punktu robežu (103).
12. Dags Vilsons (1977-1993) – 1982. gadā tika atzīts par līgas labāko aizsargu, gūdams 39 vārtus un 46 piespēles. Bija kapteinis Sanhosē, kad savas karjeras NHL sāka Irbe un Ozoliņš.
13. Rīds Larsons (1976 -1990) – iespējams nepelnīti nonievāts tāpēc, ka spēlējis visu laiku sliktākajā Detroitas Red Wings modelī. Piecas sezonas guvis 20 vai vairāk vārtus. Pirmais ASV dzimušais hokejists, kas NHL guvis 200 vārtus.
14. Lerijs Mērfijs (1980-2001) – debitējot NHL deviņpadsmit gadu vecumā, guva 16 vārtus un 61 piespēli. Piecas reizes karjerā guvis 20 vai vairāk vārtus sezonā. Labākā sezona kopā ar Mario Lemjē pingvīnos – 1993. gadā Mērfijs guva 22 vārtus un 63 piespēles.
15. Leonards Kellijs (1947-1967) - kopā ar Red Wings izcīnījis četrus Stenlija kausus. Guvis 15 vai vairāk vārtus septiņās sezonās. 1954. gadā atzīts par NHL labāko aizsargu. Karjeras nogalē rr Maple Leafs izcīnījis vēl četrus Stenlija kausus.
16. Marks Hovs (1979 0 1995) – leģendārā Gordija Hova dēls. Trijās sezonās guvis 20 un vairāk vārtus. Divas reizes sezonā guvis vairāk par 80 punktiem. Vidēji spēlē karjeras laikā guvis 0,8 punktus.
17. Niklas Lidstrēms (1991 – spēlē joprojām) – savas paaudzes labākais uzbrūkošais aizsargs. Ar Red Wings četras reizes izcīnījis Stenlija kausu. Sešas reizes atzīts par līgas labāko aizsargu.
18. Gijs Lapoints (1968-1984) – trīs sezonās guvis 20 vai vairāk vārtus. Savainojumu nomocīts, Lapoints tomēr sasniedza iespaidīgo 0,7 rezultatīvos punktus vidēji spēlē.
19. Gerijs Saters (1985 – 2002) – debijas gadā ar Flames guva 18 vārtus un 50 piespēles un tika atzīts par NHL labāko debitantu. Trešajā sezonā viņš 75 spēlēs guva 91 punktu. Tiek uzskatīts, ka pāris Makiniss-Saters ir bijis visu laiku labākais skaitliskā vairākuma tandēms.
20. Lerijs Robinsons (1972 – 1992) – labākās sezonas šķir desmit gadu: 1976. gadā guva 85 punktus, 1986. gadā 82 punktus. Divas reizes atzīts par NHL labāko aizsargu. Visu laiku devītais rezultatīvākais līgas aizsargs.

Trešajā desmitā pārsteidz Gončara atrašanās augstāk par Zubovu. Tāpat - Salmingu noteikti varēja likt pie padsmitniekiem, jo viņš bija pirmais eiropietis, kas kanādiešiem negrieza ceļu ne pie saviem, ne pretinieku vārtiem un, ja vajadzēja - sadeva arī pa seju.

21. Sergejs Gončars (1994 – spēlē joprojām) – 202 vārti 1002 spēlēs;
22. Džefs Brauns (1985-1998) – labākā sezona Sentlūisā (25+52).
23. Borje Salmings (1973-1990) – pirmais no eiropiešiem, kas nenobijās no NHL.
24. Sergejs Zubovs (1992-2008) – Stenlija kauss ar Rangers 1994. (89 punkti!)
25. Pols Reinharts (1979 – 1990) – 133 vārti 648 karjeras spēlēs .
26. Frensis Klensijs (1921-1937) – 136 vārti 592 karjeras spēlēs.

27. Sandis Ozoliņš – nu, protams, tik īsi nevarēsim...

Komandas: Sanhosē, Kolorado, Karolīna, Florida, Anaheima, Rangers
Sezonas: 15 (1992 – 2008)
Kanādieši zina, ka Ozoliņš joprojām spēlē, turklāt dara to KHL gana pārliecinoši – spēlē vidēji dabū pa rezultatīvam punktam. Savā pirmajā sezonā 37 spēlēs guva 23 punktus (savainojums). Otrajā sezonā guva 26 vārtus un 38 piespēles (81 spēlē). Pirmajā play off pavasarī 1994. gadā 14 spēlēs guva 10 punktus. 1996. gadā kopā ar Avalanche izcīna Stenlija kausu (66 regulārās sezonas spēlēs 50 punkti; play off 22 spēlēs 19 punkti). Karjeras laikā vidēji spēlē guvis 0,65 punktus. Diemžēl, karjeras laikā tikai četras reizes aizvadījis 80 un vairāk spēļu sezonā (savainojumi, atkarības). Spēlētājs, kura uzbrūkošo talantu varēja izbaudīt ik vakaru.
Neticami, pavej, ko viņi liek rindā aiz mūsu Ozo! Par šo cilvēku varētu sarakstīt lappusēm, bet šoreiz būsim lakoniski.

28. Kriss Čelioss (1983-2010) – divas reizes atzīts par NHL labāko aizsargu.
29. Jans Tarnbuls (1973 – 1983) – labākajā sezonā 22 vārti un 57 piespēles.
30. Stīvs Dušesnī (1986-2002) – labākajā sezonā 20 vārti un 62 piespēles.

Tālāk - Nīdermaijeram noteikti ir jābūt augstāk, tāpat kā Prongeram. Ceturtais desmits šāds:
31. Rons Grešners (1974 – 1990) – četras reizes 20 vai vairāk vārtu sezonā.
32. Robs Bleiks (1989 – 2010) – 1998. atzīts par NHL labāko aizsargu.
33. Maiks Grīns (2005 – joprojām spēlē) – pēdējo 3 sezonu punkti – 56,73,76.
34. Dens Boils (1998 – joprojām spēlē) – labākā sezona 15 vārti 43 piespēles.
35. Kevins Hečers (1984-2001) – 1994. gadā guva 34 vārtus!
36. Kriss Prongers (1993 – joprojām spēlē) – vienu reizi atzīts par līgas MVP!
37. Skots Nīdermaijers (1992 0 2010) – 4 Stenlija kausi (3 Devils, 1 Ducks).
38. Rendijs Karlails (1976 – 1993) – 1981. gadā NHL labākais aizsargs.
39. Kreigs Hartsburgs (1979-1987) – karjerā 0,725 punkti vidēji spēlē.
40. Deivs Babičs (1980 – 1999) – karjerā vidēji 0,605 punkti vidēji spēlē.

Un, visbeidzot – piektais desmits:
41. Laionels Konačers (1925-1937) – slidot sāka 16 gadu vecumā. 494 karjeras spēlēs guvis 80 vārtus.
42. Metjū Šnaiders (1989 – 2010) – 22 sezonās, 10 komandas. 20 vārtus sezonā guvis divas reizes – 24 un 36 gadu vecumā.
43. Andrejs Markovs (2000-spēlē joprojām) – šosezona jau guvis 16 vārtus Canadiens labā!
44. Ļubomirs Višņovskis (2000 – spēlē joprojām) – 94 vārti un 363 punkti (633 spēlēs).
45. Fredriks Olavsons (1986-2003) – 1992. gadā guva 20 vārtus (Jets). Izcīnījis Stenlija kausu (2002 ar Red Wings).
46. Volters Prats (1935 – 1947) – 1944. gadā 50 spēlēs guva 57 punktus. Tajā pašā gadā atzīts par līgas vērtīgāko spēlētāju.
47. Šī Vēbers (2005 – spēlē joprojām) – vienu reizi karjerā guvis 20 vārtus sezonā, bet viņam šobrīd ir tikai 25 gadi.
48. Els Airafreits (1984-1998) – labākā sezona 25 vārti un 41 piespēle (81 spēlē). Trīs reizes guvis 20 un vairāk vārtus sezonā.
49. Obrijs Klapers (1927-1947) – 1930. gadā 44 spēlēs guvis 41 vārtus. Stenlija kausa ieguvējs (1941. ar Bruins).
50. Braiens Rafalskis (1999 – spēlē joprojām) – Stenlija kausa čempions (2000. ar Devils). Play off laikā allaž ir divreiz rezultatīvāks nekā sezonas laikā.

Tā viņi redz šo spēli un hokejistus. Mēs jau allaž esam savēji cēluši saulītē, taču šie ir citi ļaudis – viņi Ozoliņu liek augstu. Te ir labs apliecinājums tam, ka patiesībā mums ir iespēja vēl dzīvajā uz ledus noraudzīties konkrētā personībā, par kuru jau tagad raksta – viens no visu laiku... Vai nav jauki?!