Strazdu būri...astoņkājim?

Aizvadītā nedēļa Murjāņos bija darbīga. Vispirms pirmdienā publiskā iepirkuma konkurss un deviņi pretendenti uz darbu veikšanu. Ceturtdiena – MSĢ 2012. gada sporta laureātu sumināšana. Klāt bija visu Murjāņos pārstāvēto federāciju pirmās vai otrās personas, bija arī LOV šefs Einars Fogelis, bija arī Saeimas deputāts, sporta apakškomisijas vadītājs (viņš arī olimpiskais čempions) Ivans Klementjevs. Katrā ziņā nav jāizmanto abu roku pirksti, lai saskaitītu tos, kam bija jābūt, bet nebija. Kāds sacensībās, kāds (Ķibermanis) – medībās. Gadās jau visādi. Tomēr vairāki runātāji nebija uz mutes krituši un nebija arī akli, tāpēc savās uzrunās atzīmēja faktu, ka neviens no dibinātāju un tiešo priekšnieku jeb IZM puses nav ieradies. Katra šāda uzruna tika pavadīta ar skaļiem aplausiem un smiekliem.

Kad satiku MSĢ direktoru Ēvaldu Gobu un vaicāju, kur tad priekšnieki, viņš tikai paraustīja plecus un atmeta ar roku. Kaut arī bija solīts, ka būs un – visu izstāstīšot. Izstāstīšot kaut ko vairāk par nākotni un tādā garā. Ceturtdien, kad vienuviet bija visas iesaistītās personas, to pie kafijas/tējas tases un kliņģeru/pīrādziņu paplātēm varēja mierīgi izdarīt, taču – nekā. Ne šoreiz. Te atkal varam iemest monētiņu krājkasē ar nosaukumu „Savstarpējās komunikācijas katastrofa”. MSĢ attiecībās ar IZM ne pirmā un, domājams, ne pēdējā. Nezinu, kurš ko sauc, prasa un kā to visu saprot, bet nav ne saskaņas, ne vienotības, ne reformu.

Runājot par pašām valsts interesēm attiecībā uz šo izglītības iestādi, tad tās ir izklāstītas uz divām A4 lapām un satur informāciju par to, kādām būvēm pēc darbu beigšanas tur jābūt. Nekā sensacionāla gala variantā nav, viss saprāta robežās, nekā lieka. Kaut gan sensacionāli atklājumi ir bijuši jau pieminētajā komunikācijas procesā, kad te pēkšņi pavīd versija, ka briesmīgās sporta manēžas demontāža nemaz neesot nepieciešama, pietiks ar nelielu renovāciju, bet tas, ka handbola laukumā ir četras jumtu turošās sijas, – tas jau it kā nekas, ir pierasts un var dzīvot tālāk. Taču summiņa šādam it kā sīkam darbiņama nesamērīgi liela – sak, kur ta’ liksiet? Un šo piemēru var papildināt ar vēl dažiem pārpratumiem, sauksim tos tā.

Nobeidzot tēmu par sporta būvēm Murjāņos, Sējas pagastā un teritoriālajā struktūrvienībā Jūrmalā, Lielupē, kas īsteno divas profesionālās ievirzes programmas (airētāji; smaiļotāji un kanoe airētāji), jāsaka, ka uz papīra viss nepieciešamais mūsdienīgām sporta bāzēm ir samests, taču tēma „Būves” noved pie nākamās tēmas – „Saturs”. Par to savukārt ne vārda. Saprotu, saprotu – stāsts ir par objektiem, ne cilvēkiem, rupji sakot. Bet man nez kāpēc vārdu salikumu „valsts intereses” gribas sasaistīt arī ar saturiskiem risinājumiem. Nez vai ir tā, ka valsts maksās, būvnieki uzcels, bet kas tur un ar kādiem „īres noteikumiem” dzīvos, izlems māte daba. Tā jau var tikai strazdu būrus celt, nevis lielu un varenu sporta kompleksu. Pateikt mazliet vairāk būtu ļoti labi kaut vai lai izbeigtu mūžīgo diskusiju par to, kādiem sporta veidiem MSĢ, līdz ar to – valsts maizē, ir jābūt. Vai paliks tie paši? Kāds nāks klāt? Kāds ies prom? MSĢ saka, ka viņiem tas nav jāizlemj, tas ir IZM uzdevums.

IZM saka, ka ir jāstrādā pie satura, tātad – būs šādas tādas inovācijas. Kādas tieši? Starp rindām gan šo to var atrast. Piemēram, „futbola laukums ar dabīgo zālāju vai mākslīgo segumu un nepieciešamo inventāru. Stadions piemērots arī regbija vajadzībām.” Tas viss pie stadiona, kas „nodrošinās iespēju trenēties visās 44 vieglatlētikas disciplīnās”. No tā varam secināt, ka Murjāņos varētu pārādīties arī futbols un regbijs? Droši vien, ka ne viens, ne otrs. Kaut gan otrajam varbūt pat tas būtu svētīgi, jo pagaidām ir tā, ka jauno regbistu sagatavošanas funkciju šobrīd veic tikai RK „Eži” un, sākot ar 2012. gadu, arī Ķekavas sporta skola. Pārējie šo spēli atrod jau stipri novēloti, ja ir interese. Un tad nav jābrīnās, ka šajā sporta veidā pēdējos 20 gados esam nolaidušies vēl zem okeāna dibena. Tāpat ir paredzēts arī viss basketbolam – drošības pēc, kaut gan, visticamāk, groza bumba Murjāņu virzienā neskatās un ar varu tur viņiem neviens neliks skatīties.

Taču pie valsts interesēm pavīd cīņas zāle – „piemērota brīvās cīņas, džudo u.c. cīņas sportu veidiem, atbilstoši sporta veida prasībām”. Tas būtībā ir mājiens ar mietu, ka cīņas sporta veidi, lai arī tiek pamazām atsijāti no olimpiskās programmas, Murjāņos varētu parādīties, turklāt par to kuluāros runā jau labi sen. Ja ne tā, tad kāpēc par ko tādu runāt un rakstīt plānos? Tikmēr neizdodas atrast neko par BMX integrēšanu MSĢ, kaut gan par to riņķī apkārt it kā runāja. Neizdodas neko atrast arī par hokeja halles celtniecību, kas liek izbeigt nenopietnās spekulācijas par Jura Savicka it kā plāniem vai idejām. Nav arī peldbaseina, kas vispār jau būtu ļoti noderīga lieta visiem sporta veidiem, ne tikai peldētājiem.

Saturs gan neaprobežojas vien ar sporta veidu sagrupēšanu – tas ir pats pirmais solis. Kādi būs pārējie? Ja viss, kas darīts līdz šim, neesot gana labi, tad kas ir jādara citādi? Pirmais teikums šajā gabalā: „Valsts lielākais jaunatnes attīstības sporta centrs – jaunatnes centru tīklojuma sistēmas izveide (Murjāņu sporta ģimnāzija – astoņi reģionālie sporta veidu attīstības centri)”. Tātad būs astoņkājis - kam galvas vietā MSĢ -, kas gatavos nākamos olimpiskos medaļniekus. Kāds tas izskatīsies? Droši vien vēl ir tikai izstrādes procesa sākuma stadijā, bet laiks neglābjami turpina ritēt uz priekšu.

Tāda, lūk, virzība MSĢ stāstā. Pozitīvi, ka publiskais iepirkums ir atvērts, turklāt, atskaitot vienus izlēcējus, nav kuriozs; ka valsts ir izstrādājusi savas intereses, runājot par to, kādiem sporta objektiem ir jābūt. Pozitīvi, ka tam visam ir piešķirti līdzekļi. Žēl, ka savstarpējā komunikācija un sadarbība vēl ir ļoti tālu no vēlamās; ka saturiskais sastāvs ir jāmeklē starp rindām. Tomēr tik lielu naudu apgūstot, prasās vairāk konkrētības un noteikti – labāku sadarbību. Ka tik vēl nesanāk tā, ka grāmatvežu vai citu MSĢ iesaistīto personu tiesāšana par alternatīvu naudas apguvi un izlietojumu (sauksim to tā) sāk kļūt par tradīciju...To, protams, nenovēlam.