Pirms 10 gadiem. Ozoliņa kārts, tuvojoties NHL Jurģu dienai

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 269 (2001. gada 22. – 28. janvāris)

„Hurricanes” grēkāzis Sandis Ozoliņš

Tuvojoties 13. martam, NHL spēlētāju tirgus 2000./2001. gada sezonas galīgajam termiņam, arvien vairāk NHL apskatnieki pa muti viļāja karstu kartupeli – Karolīnas „Hurricanes” aizsargu Sandi Ozoliņu.

Paradokss – „Karolīnas "Hurricanes" bija Nacionālās hokeja līgas janvāra lielais pārsteigums. Tik ilgi, kamēr vārtos lielisks bija latvietis Artūrs Irbe un - likteņa ironija - kamēr savainojumu ārstēja cits šīs komandas latvietis Sandis Ozoliņš. Pēc viņa atgriešanās laukumā .. sestdienas vakarā Karolīnas "Hurricanes" komanda pārtrauca savu deviņu spēļu sēriju, kuras laikā tā nepazina zaudējuma rūgtumu. Katrai veiksmei reiz pienāk gals, taču jau pirms pārliecinošā zaudējuma Losandželosai (3:6) Karolīnā smējās, ka laikam tikai Sandis Ozoliņš var atkal piezemēt komandu tajos augstumos, kur to bija pierasts redzēt iepriekšējos gados. Proti, starp līgas viduvējībām... "Hurricanes" sāka uzvarēt pēc tam, kad savainojumu guva aizsargs Ozoliņš. Kamēr viņš trīs nedēļas ārstējās, karolīnieši no pastarīšiem kļuva par vienu no janvāra lielajiem pārsteigumiem. Deviņās spēlēs izcīnot septiņas uzvaras un divreiz spēlējot neizšķirti, - ar to pietika, lai šo komandu atkal sauktu par drošu pretendenti uz vietu Stenlija kausa izcīņā. Ar to pietika, lai savu ādu līdz sezonas beigām paglābtu treneris Pols Moriss un no darba uzteikuma izspruktu kluba ģenerālmenedžeris Džims Razerfords. .. Taču, atgriežoties sastāvā Ozoliņam, tika gūts daļējs apstiprinājums tam, ka šī tomēr nav Sanda komanda. Spēlē pret Losandželosu latviešu aizsargs nopelnīja negatīvu lietderības koeficientu - mīnus trīs. Tas, protams, bija sliktākais rādītājs komandā. Šajā mačā kārtējo reizi tika pierādīts, ka treneris Moriss tā īsti nemaz nezina, ko darīt ar savā rīcībā esošo talantu, lai gan pēc savainojuma izārstēšanas Sandis atzina, ka jūtas lieliskā fiziskajā formā.”

„Uz Ozoliņa pusi neskatās tās vienības, kam nav izredžu Stenlija kausā. .. Visticamāk, ka Sandi savā sastāvā grib redzēt kāda no tām vienībām, kam pašlaik klibo spēle vairākumā. Pirmais šajā sarakstā redzams Toronto "Maple Leafs", kas pagājušajā nedēļā par katru cenu gribēja izspiest no Losandželosas "Kings" aizsarga Roba Bleika atzīšanos mīlestībā. Bleiks intervijās atzina, ka .. arī Kalifornijā viņam neklājas slikti. .. Tad Toronto paliks ar garu degunu un būs spiesta meklēt citus variantus. Ozoliņa kārts tai nav sliktākais variants, jo klubs meklē tieši "pussargu", kas var negaidīti pieslēgties uzbrukumam. Sandis to prot.”

„Maple Leafs" nebūtu pretī tikt arī pie Filadelfijas "Flyers" uzbrucēja Ērika Lindrosa, „kas šobrīd sēž bez darba, taču juridiski pieder Filadelfijai”, un ir paziņojis, ka vēlas spēlēt tikai Toronto, kas ir viņa dzimtā pilsēta. Iesaistot šeit Ozoliņu, tas varētu izskatīties šādi: „"Flyers" atdod "Hurricanes" tiesības uz Lindrosu, savukārt karolīnieši uzbrucēju maina tālāk uz Toronto. Par Lindrosa tiesībām "Flyers" no Džima Razerforda saņem aizsargu Ozoliņu, savukārt "Hurricanes" par Lindrosu no Toronto dabū kādu citu hokejistu.”

Gribētāju gadījumā, ja Sandi izbrāķētu līdzšinējie darba devēji, netrūka arī bez Filadelfijas. Ņemot vērā, ka uz savas konferences komandām, kas ir tiešās konkurentes cīņā par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs un pēc tam cīņā par Stenlija kausu, labus spēlētājus nemaina, rindā stāvēja galvenokārt Rietumu konferences vienības – Fīniksas "Coyotes", Sanhosē "Sharks"... „Tikpat labi "Hurricanes" var Ozoliņu nevienam nepārdot, jo pēkšņi izrādīsies, ka viņš komandai ir derīgāks nekā jebkad agrāk.”

Pārējiem Latvijas hokejistiem, no tā brīža pozīcijām raugoties, it kā jurģi nedraudēja. Artura Irbes līgumā ir punkts "no trade", kas garantē vismaz pusotru sezonu (tik ilgi ir spēkā līgums ar "Hurricanes"), Karolīnas vienības formā. Sergejam Žoltokam Edmontonā neesot pat saģērbtam uz pēdējām spēlēm, maiņa nedraud, jo... kurš tādu sliktu preci ņems!? Vārtsargs Pēteris Skudra Bostonas "Bruins" iepaticies trenerim Maikam Kīnanam. Stabils darbs Nešvilā ir Kārlim Skrastiņam. Arī dažas spēles NHL aizvadījušajam aizsargam Kasparam Astašenko ("Lightning") un uzbrucējam Herbertam Vasiļjevam ("Thrashers"), ceļojot starp NHL un fārmklubu, nedraud kluba maiņa, jo par viņu lietderību bosi vēl nav tikuši skaidrībā.

Sportacentrs.com atkāpe: Gudrs menedžeris un treneris ņem spēlētāju komandā, redzot viņam vietu un saprotot, kā viņu izmantot. Karolīnas ģenerālmenedžeris Džims Razerfords un galvenais treneris Pols Moriss tikai iedomājās, ka viņi zina, ko darīt ar Ozoliņu laukumā...

Ikaunieks „raks” bobsleja trasi

Pēc iepriekšējā Latvijas bobsleja izlases vecākā trenera Ivara Čākura paiešanas malā par jauno „galveno” negaidīti tika pieņemts bijušais vieglatlēts, barjersprinteris Aivars Ikaunieks. Vairs neviena cita nav, ko ņemt, ņurdēja vieni. Redzēs, redzēs, cik ilgi noturēsies, vilka citi, bet „SA” aicināja jauno „bobslejistu dzenātāju” uz interviju.

„- Kad piekriti kļūt par bobsleja izlases vecāko treneri, iespējams, ne viens vien no tiem, kas tevi pazīst, bija izbrīnīts?
- Jebkurā dzīves jomā kaut kas ir jāsāk no nulles un jāskolojas, kā arī jāiejūtas jaunā vidē. Ar sportu cieši saistīts esmu ļoti daudzus gadus, un tāpēc nevar teikt, ka esmu ielēcis pilnīgi svešā lauciņā. Nav liela māksla raudzīties pagātnē un runāt par to, ko tu esi vai neesi paveicis. Jāprot skatīties uz priekšu un kaut ko izdarīt nākotnē. Tas ir princips, pēc kura es vados un kāpēc piekritu kļūt par bobsleja izlases vecāko treneri. Tas man bija izaicinājums, kuru es pieņēmu, un pagaidām man par to nav nācies nožēlot. Tik traki, kā man stāstīja un pasniedza, bobsleja virtuvē nemaz nebija.
- Ko tev stāstīja?
- Stāstīja, ka būs intrigas, ka mani apēdīs bez sāls. Intrigas? Nesaskaņas var rasties jebkurā kolektīvā un pat ģimenē. Tas nav nekas ārkārtējs. Par Sandi Prūsi biju dzirdējis dažādus viedokļus - ka viņš ir tāds un šitāds. Es varu pateikt, ka viņš ir foršs džeks. ..
- Vai tava sportista karjera bija veiksmīga?
- Līdz zināmam brīdim - jā. Taču izšķirīgajā posmā es guvu diezgan nopietnu traumu, kas mani nosēdināja ne vien fiziski, bet arī psiholoģiski. Tas notika tieši olimpiskajā 1988. gadā, kad bija iespējas aizbraukt uz Seulu, jo izlasē starp barjeristiem turējos otrā numura pozīcijā. Iepriekšējā gada vasarā man uztaisīja Ahilleja cīpslas operāciju, kuru pārdzīvoju diezgan viegli, jo ziemā atkal biju vajadzīgajā līmenī, PSRS čempionātā iekļūstot trijniekā. Taču tad "saplēsu" kājas muskuli un sapnis par olimpiādi bija izsapņots. Tas bija arī pamatīgs psiholoģisks trieciens. Varētu pat teikt, ka pēc šā negadījuma es īsti nemācēju ar sevi tikt galā. ..
- Vai tava nokļūšana BMX, tāpat kā bobslejā, bija nejaušība?
- Nevar teikt, ka BMX nokļuvu nejauši, jo man kaimiņos dzīvo puika, kas nodarbojas ar šo sporta veidu. Vecāki palūdza, vai es nevarētu viņu patrenēt, un es piekritu. Šogad mans jaunais kaimiņš kļuva par Latvijas čempionu. Kaut kā par to, ka es trenēju bēemiksistu, uzzināja Jānis Ķipurs. Kad Jānis pēc brīvlaika brauca atpakaļ strādāt uz Šveici, viņam vajadzēja kādu cilvēku, kurš varētu patrenēt viņa kluba jauniešus. Tajā pašā laikā man nāca piedāvājums arī no jelgavniekiem, kuru pieņēmu, jo pie Ķipura man darbs būtu bijis vairāk ziemā, jo vasarā viņš dzīvo Latvijā. Tagad jelgavnieki saka, ka ir izvilkuši pilno lozi, jo pēc viena gada darba divi mani audzēkņi kļuva par Eiropas čempioniem, kas bija pirmais precedents Latvijas BMX vēsturē.
- Vieglatlētikai ar bobsleju ir saistība. Taču ko tu no sportošanas laikā gūtajām zināšanām varēji izmantot BMX?
- Tieši tāpat kā tagad, ienākot bobslejā, arī BMX man sākumā bija maza izpratne. Rudenī sāku strādāt uz fizisko sagatavotību, bet, kad pavasarī puikas izbrauca trasē ar riteņiem, tas, ko viņi darīja, man bija tumša bilde un es neizpratu braukšanas nianses. Taču, runājoties ar pašiem sportistiem un viņu vecākiem, es pamazām sāku saprast, kā kurā vietā ir jāminas, kas jāizdara, lai labāk paņemtu virāžu. Pirms manas atnākšanas puiši vienkārši tāpat vizinājās. Es ieviesu treniņsistēmu, lai uzlabotu vispārējo fizisko sagatavotību un vēlāk arī kondīciju. Nekāda Amerika man nebija jāatklāj, jo, kā zināms, visa pamatā ir vieglatlētika, un šajā jomā zināšanu, ko likt lietā BMX, man netrūka. Es negribu lielīties, taču progress bija acīmredzams. Kad atnācu, puiši 100 metru skrēja virs divpadsmit sekundēm, bet tagad ar čībiņām to var izdarīt 11,5 sekundēs. No Sanda Prūša biju aizņēmies elektroniku, lai manēžā saviem puišiem sarīkotu testus. Viens no vingrinājumiem bija 20 metru skrējiens ar startu no vietas, kurā diviem puišiem nebija sliktāki rezultāti kā bobslejistiem. Viens no viņiem taisa pietupienus ar 190 kilogramu smagu svaru stieni, kas ir ļoti labs rādītājs. Jonkusam pat ir piedāvāts pāriet uz treka riteņbraukšanu. Taču viņam šobrīd pirmajā vietā ir mācības, un tā ir respektējama izvēle, jo dzīve taču ar sportošanu nebeigsies. - Vai tev jau ir bijusi iespēja kaut ko no savām zināšanām likt lietā arī bobslejā?
- Tā kā Ivars Čākurs joprojām ar bobslejistiem strādā kā fiziskās sagatavotības treneris, tad es pagaidām šajās lietās īpaši nejaucos. Vienkārši sekoju līdzi un izdaru savus secinājumus. Šobrīd būtu muļķīgi kaut ko mainīt un strādāt pēc kaut kādas citas sistēmas. Ivars darbu ir iesācis, un viņam tas ir jānoved līdz sezonas beigām. Kā būs pēc tam, grūti teikt. Arī es esmu tikai vecākā trenera vietas izpildītājs, un federācija mani darbā ir pieņēmusi uz pārbaudes laiku.
- Vai tev līdz šim bija kāda saskare ar bobsleju?
- Kaut kad mani novizināja lejā pa Siguldas trasi smejas. Pirmo reizi nedaudz ar bobsleju saskāros, vēl būdams sportists. Vienreiz Sočos sbors bija gan vieglatlētiem, gan bobslejistiem. Kad vēroju vienu no bobslejistu treniņiem, vīri jokojot izmeta, lai es daudz neblenžot, bet parādot, ko varu izdarīt. Es arī parādīju, jo trenažiera stumšanā man bija otrais labākais rezultāts. Protams, mani uzreiz aicināja pāriet uz bobsleju, taču man nebija nekādas vēlēšanās to darīt. Es ilgi biju cīnījies par to, lai iekļūtu PSRS izlasē, un tie, kas to izjutuši uz savas ādas, zina, ko tas nozīmē. Turklāt bija cerības tikt uz Seulas olimpiādi. Tāpat man arī bobslejam nebija nekāda dižā miesas būve. Bet uz proteīna bundžām sēdēt man nebija vēlēšanās. ..
- Ja tev būtu iespēja un teikšana, ko tu mainītu bobslejistu treniņmetodikā?
- Manuprāt, ātruma darbam ir jāiet pa priekšu, bet pārējam jābūt tam pakārtotam. Protams, bobslejā, lai startā uzrādītu labu rezultātu, ātrums ir jāprot sajūgt ar spēku. Taču pirmajam jābūt primārajam. ..
- Kāda pret tevi bija citu valstu treneru un sportistu attieksme?
- Daudzi pienāca pie manis un, paspiežot roku, apsveica ar to, ka esmu Latvijas izlases treneris. Tai pašā laikā, kad uzvar vācieši vai šveicieši, pie viņiem īpaši daudz apsveicēju nenāk. Kad mēs Kortīnā izcīnījām medaļas, tā nebija. Tas ir saistīts ar to, ka Vācijas un Šveices ekipāžas šajā sporta veidā dominē un pārējiem ir prieks, ka kādas citas valsts sportistiem izdodas uz goda pjedestāla iespraukties starp līderiem. ..
- Ir teiciens, ka bobslejs Latvijā sākas un beidzas ar Prūsi. Ko tu par to varētu teikt?
- Domāju, ka Sandis pēc olimpiādes beigs braukt. Taču arī ar viņa aiziešanu bobslejs Latvijā neapstāsies, jo šim sporta veidam ir pārāk vecas un iespaidīgas tradīcijas, lai tas nogrimtu zem ūdens un neatrastos cilvēki, kas šo lietu atbalstīs un vilks uz priekšu. Ja mums nebūtu savas trases, tad droši vien būtu citādi. Cita lieta - kad pienāks tie laiki, kad kāds no Latvijas pilotiem brauks tikpat labi kā Sandis. Viņš tomēr bobslejam ir atdevis, manuprāt, astoņpadsmit gadu. Piemēram, Gūts brauc tikai piecus gadus... Sandis ir bobsleja profesors vārda vistiešākajā nozīmē, un to varētu pateikt daudzi šā sporta veida speciālisti. Sandis ir personība un, ņemot vērā viņa ieguldījumu Latvijas bobslejā, zināmā mērā var atļauties darīt tā, kā viņam šķiet pareizāk, vai arī diktēt savus noteikumus. ..
- Vai tev kā vecākajam trenerim šobrīd komandā kādu jautājumu pieņemšanā ir teikšana? Piemēram, stūmēju sastāva noteikšanā.
- Atklāti sakot, nē. Visu nosaka Sandis. Turklāt mana amata oficiālais nosaukums ir vecākā trenera vietas izpildītājs smejas.
- Tevi tas apmierina?
- Jā, jo, lai sportisti ar mani rēķinātos, man sevi ir jāapliecina ne tikai kā cilvēkam, bet arī kā trenerim, lai bobslejisti man varētu uzticēties. Sandis ir tik augstas klases profesionālis, kurš lieliski orientējas visās bobsleja jomās un pats šobrīd varētu strādāt par treneri. Būtībā viņam vairāk vajadzīgi palīgi, nevis treneri.”

Aivars Ikaunieks
Dzimis: 1959. gada 13. septembrī
Daudzkārtējs Latvijas čempions 110 m/b un 60 m/b
PSRS izlases dalībnieks (no 1985. līdz 1988. gadam)
Vairākkārtējs PSRS čempionātu laureāts
Starptautiskās klases sporta meistars
PSRS kausa uzvarētājs 1987. gadā
Personiskie rekordi: 110 m/b - 13,4 (ar elektroniku - 13,71); 60 m/b - 7,4, 100 m - 10,3
BMX kluba "Gauja" prezidents un "Mītavas Kumeļi" treneris

Sportacentrs.com atkāpe: Par ilgu Ikaunieka un bobslejistu sadarbība neizvērtās...

LBL 10 sezona – ne labāk, ne sliktāk – savādāk

„SA” mēģināja noteikt, kas 2010./2011. gada sezonu atšķir no citām, un lika plusiņus un mīnusiņus.

Plusi
1) Komandu līmenis ir izlīdzinājies („Ventspils” joprojām atrodas virs visiem pārējiem, bet švakākās komandas kļuvušas nedaudz spēcīgākas),
2) Ārvalstīs spēlējot izlases līderiem, klubu sastāvā atmirdz pa kādai vietēja mēroga jaunai „zvaigznītei”, piemēram, Edgars Teteris „LainERS” rindās,
3) Televīzija. Dažas spēles joprojām rāda Latvijas televīzija, basketbola apskatu – LNT,
4) „SA” šķita, ka LMT komandas prezidents Valdis Valters ir pagājis nost no basketbola, taču prognozēja, ka uz izslēgšanas spēlēm Valdis būs atpakaļ,
5) Daudz pelto Latvijas tiesnešu kvalifikācija ir augstāka par basketbolistu rādīto meistarību...

Mīnusi
1) 2000. gada vasaras riņķadancis ap tiesībām rīkot Latvijas čempionātu par labu nav nācis ne LBL, ne komandām to plānu kalšanā,
2) Paradokss – arī šajā sadaļā Valda Valtera un skandālu iztrūkums,
3) Masu mediji basketbolam pievērš arvien mazāk uzmanības,
4) „Ventspils” par stipru un LMT ar „ASK/Bukiem” par švaku, lai veidotos divu komandu pretstāvēšana cīņā par čempionu titulu,
5) Nejūt LBL aktivitātes (tās direktora Artūra Plostnieka personā).

Sportacentrs.com atkāpe: Daudz kas no iepriekš minētā joprojām ir aktuāls. Tiesa, fanu sirdis silda potenciālais „Ventspils” un „VEF/Juniors” duelis sezonas noslēgumā (ja vien klubi nesaskriesies jau LBL pusfinālā).

Pārējās tēmas

Pēc graujošā (sliktā nozīmē) Eiropas čempionāta atlases turnīra sākuma basketbolisti rēķina variantus pirms pēdējām divām spēlēm – jāuzvar Slovākija un Horvātija, bet, ja Anglija un Ungārija neuzvar abās spēlēs, pietiks ar Slovākiju. Slēpotājs Juris Ģērmanis intervijā „SA” stāsta, ka pasaules čempionātā vai olimpiskajās spēlēs grib iekļūt labāko trīsdesmitniekā. Kamēr futbolists Aleksandrs Koļiņko stāv „Crystal Palace” vārtos Anglijā, aiz viņa muguras aug jaunā maiņa – par perspektīviem uzskatītie Andris Vaņins, Pāvels Doroševs un Andrejs Pavlovs. Biatlonists Raivis Zīmelis Pasaules kausa izcīņā Antholcā (Itālijā) pirmoreiz karjerā tika pie ieskaites punktiem – 7. vieta, izstumjot no stafetes komandas izstūma arī savu sīvāko sāncensi Gundaru Upenieku. Stafetē – 5. vieta. Artūrs Irbe kopā ar Karolīnas "Hurricanes" sasniedza jaunu komandas rekordu, nezaudēdams deviņas spēles pēc kārtas. Cits latviešu hokejists Herberts Vasiļjevs Atlantas "Thrashers" sastāvā pat tika iespēlēts kluba pirmajā maiņā... Sandis Ozoliņš ir sadakterējis kreiso ceļgalu, taču viņa atgriešanās Karolīnas "Hurricanes" sastāvā bija neveiksmīga - 3:6 pret Losandželosas „Kings”, turklāt latviešu aizsargs trīs reizes bija laukumā, kad hokejisti guva vārtus. Savukārt Sergejs Žoltoks Edmontonas "Oilers" vispirms tika pārcelts uz kaušļu maiņu, bet pēc tam vispār nosēdināts rezervē. Kanoista Jefimija Klementjeva centienus ar Sidnejā sasniegto 7. vietu iekļūt Latvijas Olimpiskajā vienībā noslāpēja... šā sporta veida federācija, kas lēma, ka atlēts tādam godam ir par vecu, un viņa kandidatūru atsauca. Soļotājs Aigars Fadejevs noslēdza līgumu par turpmāko sadarbību ar "Baltcom GSM" („Zelta zivtiņu”), kaut gan Latvijas Olimpiskajai komitejai ir sadarbība ar LMT. Taču Fadejevam ir līgums nevis ar LOK, bet gan ar Latvijas Olimpisko vienību, kuras finansējums nāk no valsts (nodokļi).